Foto: Alvits Grīvnieks
Par Alūksnes jeb Malienas Šveices bagāto vēsturi ir daudz liecību. Un tās var lieliski iepazīt ne tikai muzejos, bet arī teju uz ikviena soļa, dodoties skaistā pastaiga pa šo Ziemeļvidzemes pērli. Ko tad šajā pusē apskatīt?

Vietas pastaigām: Alūksnes muižas parks un Tempļkalna parks

Ja vēlies nodoties skaistām pastaigām, vērts apdomāt divas lieliskas izvēles – Alūksnes muižas parku un Tempļkalna parku.

Foto: Alvits Grīvnieks

Alūksnes muižas parks atrodas pašā pilsētas sirdī līdzās krāšņajām strūklakām un Alūksnes ezeram, kur lepni gozējas Alūksnes Jaunā pils. Tās parks bagāts ar mazajām arhitektūras formām – Granīta obelisku, Pomonas templi, Apaļo un Ovālo strūklaku, Putnu paviljonu, granīta soliņiem un čukstošo laternu, kas viesus aicina aiziet līdz Fītingofu dzimtas mauzolejam un izzināt parka stāstu.

Foto: Alvits Grīvnieks

Savukārt Alūksnes ezera Tempļakalna parka teritorijā pērn ir labiekārtotas sešas makšķerēšanas un trīs atpūtas vietas, kā arī izvietoti īpaša dizaina stendi ar informāciju un teikām par Alūksnes ezeru un tā apkārtni. Pār ezeru lepni pilsētas viesus sveicina parkā celtais Slavas templis – granīta rotonda.

Alūksnes Jaunā pils


Foto: Igors Metums

Alūksnes Jaunā pils celta 19. gadsimta otrajā pusē pēc barona Aleksandra Jozefa fon Fītinghofa pasūtījuma un ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Šobrīd Jaunajā pilī darbojas Alūksnes muzejs un privātais dabas muzejs "Vides labirints".
Foto: Māris Šļivka

Alūksnes muzejā apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas: "Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē", "Laikmetu mielasts", "100 vēsturiski mirkļi Alūksnē", "Leo Kokle. Mākslinieka istaba", "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba", "Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki".

Foto: Muzeja arhīvs

Savukārt pils noskaņu var sajust mēbeļu kolekcijas izstādē "19.gs. muižkungu guļamistaba", bet latviskais mantojums iepriecina apmeklētājus izstādē "No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras". Pateicoties plašajam ekspozīciju klāstam, pilī kaut ko interesantu atrīs ikviens.

Alūksnes pilssala


Foto: Alvits Grīvnieks

Vai vēlies pabūt pie dabas? Tad jādodas lūkoties uz Alūksnes pilssalu, kas ir Alūksnes ezera lielākā sala, uz kuras 1342. gadā tika uzcelta Livonijas ordeņa pils. Tagad varenais cietoksnis pārtapis gleznainās drupās un gaida ciemos ikvienu interesentu. Pilssalā labiekārtota peldēšanās vieta, bērnu rotaļu laukums, stadions, multifunkcionālā servisa ēka ar kafejnīcu un brīvdabas estrāde. Gana vareni, ne tā?
Foto: Ardo Kaljuvee

Iepazīt Alūksni var arī, klausoties stāstos par pilsētu uz ezera – ar kuģīti "Marienburg" vai uz plosta "Kaija". Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem iespējams izbraukt ar SUP dēļiem, airu laivām, ūdens velosipēdiem, bet asāku izjūtu cienītājiem iespējams izmēģināt arī ātrumlaivu un pūsli.

Bānīša stacija


Foto: Alvits Grīvnieks

Simboliski atvērt durvis uz pagātni var, dodoties uz pērn atklāto Alūksnes Bānīša staciju. Multimediālā ekspozīcija aicina iepazīt un atklāt dzelzceļa vēsturi fotogrāfijās, unikālos videostāstos, informācijas krātuvēs, spēlēs, un arī pašam digitāli sajust, kā pasauli redz vilciena mašīnists.
Foto: Māris Šļivka

Ekspozīcijas dizains ir veidots gluži kā vilciena vagons – atrodoties tajā, rodas sajūta, ka esi vilcienā un dodies ceļā. Dzīvesstāstos un laikmetu ainās, fotogrāfijās un videosižetos simboliski atveras durvis uz senatni, kur iespējams atklāt dažādus dzelzceļa vēstures faktus, dzirdēt 10 unikālus staciju stāstus, kā arī sīkāk uzzināt par dzelzceļa pasauli kopumā. Ko sagaidīt no šīs ekspozīcijas sīkāk, meklē te.

Aizsargājamo ainavu apvidus Veclaicene un Dabas mājas


Foto: Ainars Gaidis

Pašā Igaunijas – Latvijas pierobežā, starp pakalniem un vairāk nekā četrdesmit tumšzilajiem ezeriem, visi dabas draugi un miera baudītāji var izbaudīt savas brīvdienas Veclaicenes gleznaino ezeru krastos un izbaudīt jaunās Dabas mājās, kas atklātas šīs vasaras sākumā. Tās ir unikālas ar piedāvāto iespēju mierpilnai un pilnīgai apkārtējās dabas idilles baudīšanai, jo kalpo gan dabas izziņas punkti, gan arī kā naktsmītnes.
Foto: Māris Šļivka

Būves celtas kopumā pieciem ezeriem un katra veltīta savai tematikai. Piemēram, Ēka Vaidavas ezera krastā stāsta par ūdeņiem un zivīm, bet Raipala ezera tuvumā izbūvētā dabas pieturas tematika, kas veltīta lāčiem. Plašāk par šiem tūrisma objektiem un naktsmītnēm lasi te.

Dabas māju apvidus nenoliedzami uzrunās velotūristus, bet to ezeri ieinteresēs makšķerniekus un laivotājus, savukārt, visgardākā maltīte, kā zināms, top tieši dabā, to pagatavojot virs ugunskura vai grilējot.

Trīs skatu torņi, no kuriem pārredzēt Alūksnes ainavas


Foto: Alvits Grīvnieks

Protams, vērts uzkāpt arī kādā skatu tornī, kas palīdzēs no jauna atklāt apkārtnes diženumu. Alūksnes skatu tornis atrodas Tempļakalna parkā blakus Alūksnes ezeram. Tas ir 37,8 metrus augsts un ir viens no augstākajiem torņiem Latvijā. Lai nokļūtu līdz augšējai skatu platformai, būs jāpieveic 153 pakāpieni.

Savukārt Dēliņkalns ir Alūksnes augstienes augstākais paugurs, kura absolūtais augstums sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums ir vairāk nekā 70 metri. Kalna virsotnē atrodas 27 metrus augsts skatu tornis ar skatu platformu ar binokli. No skatu torņa virsotnes uz dienvidu nogāzi paveras skaista, mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainava.

Skatu tornis liegumā "Korneti – Peļļi" ir 27 metrus augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hānjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Torņa apkārtnē ir četras dabas takas, kas ļauj apskatīt iespaidīgo "Kornetu– Peļlu" gravu, ielejas, ezerus un pakalnus.

Starp citu, ja skatu torņu apmeklēšana ir tavā gaumē, vērts doties arī pierobežas tūrē, atklājot ne tikai Alūksnes torņus, bet arī tuvējos Igaunijas skatu torņus. Maršrutu meklē te.

Jaunlaicenes muižas muzejs un Viktora Ķirpa Ates muzejs


Foto: Muzeja arhīvs

18. un 19. gadsimtā Jaunlaicenes muižā dzīvoja un saimniekoja vācu baronu fon Volfu dzimta. Tagad Muižkunga dzīvojamā mājā ir ierīkots muzejs, kas stāsta par muižas apbūvi, Vidzemes muižu apsaimniekošanu, sadzīvi, baroniem un vietējiem iedzīvotājiem – malēniešiem. Dodoties uz Jaunlaicenes muižas muzeju, iespējams iepazīt malēniešu kultūru, tradīcijas, kā arī īpaši skanīgo izloksni.

Savukārt Viktora Ķirpa Ates muzejā vienkopus lūkojama kultūrvēsturiskā ainava – brīvdabas muzejs ar 11 ēkām, proti, zirgu inventāra šķūni, ratnīcu, smēdi, pūnīti, traktoru un motoru šķūni, pirti, klēti, riju, labības šķūni, saimes māju un ēku "Laidars". Apmeklētājiem piedāvā ne tikai apskatīt mūsu senču senos darba rīkus, bet arī pamēģināt pašiem tos darbībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!