Latvija ir tik varena savā dažādībā! Atliek vien izbraukt no lielajām pilsētām un cilvēku burzmas, lai apjaustu mūsu dabas un kultūras vērtības. Šoreiz visi ceļi ved uz Vidzemes augstienes ziemeļiem, kur atrodas zaļā un miermīlīgā Rauna.
Pirmais mūsu apskates objekts ir Raunas Staburags, kas, tiesa, nav tik varens, kā tā vecākais brālis, kurš nu jau labu laiciņu guļ Daugavas dzīlēs, taču tas nebūt nenozīmē, ka tā apskate nebūtu tā vērta. Staburags ir unikāls pēcleduslaikmeta dabas objekts – avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums. Tas ir aptuveni 3,5 metrus augsts un 17 metrus plats. Šis veidojums ir tapis vairāku gadsimtu garumā un pateicoties avotam, kas plūst tam pāri, tas turpina augt arī tagad. Tas atrodas arī dikti izdevīgā vietā – tam ir viegli piekļūt, jo no Raunas centra tas ir tikai 1,5 kilometru attālumā. Kad gana klausītas ūdens čalas un prāts ir mierīgs, jādodas tālāk.
Dodoties atpakaļ uz Raunas centru, visa pilsētiņa jau šķiet kā glezna. Jau no tāluma spīd lielais kalns ar varenajām pilsdrupām to galā – tās ir Raunas viduslaiku pilsdrupas. Kalna nogāzē atrodas arī iespaidīgais Kārļa Zemdega veidotais Brīvības piemineklis, kas pauž ideju par šķēpa pārvēršanu koklē un cīņas gara apvienošanu ar dziesmu. Piemineklī iekalti vārdi no Baumaņu Kārļa himnas – ''Dievs, svētī Latviju!''. Vērts piebilst, ka piemineklis veltīts Brīvības cīņu piemiņai.
Lai uzkāptu līdz pilsdrupām, jāgatavojas lielai kāpšanai, jo tās atrodas augstu, augstu kalnā. Šeit no 13. līdz pat 16. gadsimtam atradusies Rīgas bīskapa rezidence, kuras pamatakmeni licis pirmais Rīgas arhibīskaps Alberts ll, liekot celt pili senā Vidzemes pilskalna galā. Alberts pili esot nosaucis par Roneburgu ("Rownenborgh"), un no šī vārda arī cēlies Raunas nosaukums, jau iepriekš tika vēstīts "Tūrisma Gidā". 16. gadsimtā pils tika ievērojami paplašināta un ap to izauga varena viduslaiku pilsēta. 17.gadsimta beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās tikai pils galvenie korpusi. Pilsdrupas vēl pat šodien ir varenas un lielas, un tikai atliek vien iztēloties, cik gan varena pils tā bija toreiz.
Kad pilsdrupas izstaigātas un dažādas viduslaiku pasakas iztēlē izspēlētas, taka vijas tālāk uz Raunas vidusskolas pusi. Tur atklājas vēl kāda burvīga ainava – liels dīķis, ko vidū rotā strūklaka un malās labiekārtotas laipiņas un soliņi. Paejot garām Raunas vidusskolai, taka ved tālāk. Tā vien šķiet, ka visa pilsētiņa ir viens vienīgs parks, jo viss ir skaisti iekopts un labiekārtots. Un tur jau ir nākamais interesantais apskates objekts jeb interaktīvās izziņas un dabas taka, kurā var doties arī ar basām kājām. Visā takas garumā ir dažādi uzdevumi un neformālās izglītošanas veidi – spēles un atrakcijas, kurās piesaistīti dažādi fizikas likumi.
Beidzoties vienai takai, sākas nākamā, proti, taka ar tūrisma elementiem. Tā atrodas vēsturiskajā Raunas parkā, ar skatu uz jau minētajām Raunas pilsdrupām. Tajā ir dažādi spēka pārbaudījumi un šķēršļi, kuri patiks kā lieliem, tā maziem.
Kad dažādās takas izietas, ceļš ved atpakaļ uz Raunas vēsturisko centru. Tajā atrodas arī varenā Luterāņu baznīca, kura būvēta vienlaikus ar pili, arī pēc Alberta ll rīkojuma. Jau kopš 16. gadsimta tajā darbojas evanģēliski luteriskā draudze. Laika gaitā baznīca daudz tikusi postīta, taču vienmēr pārbūvēta. Interesanti, ka baznīcā atrodas E.F.Valkera 1908. gadā darinātas ērģeles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
