Krāslavas pils parks
Ap Krāslavas pili Daugavas ielejas nogāzēs savulaik tika iekārtots apmēram 22 hektāru liels ainavu parks. Mūsdienās tas saglabāts tikai ap pašu pili, taču tā dendroloģiskais sastāvs arī tagad ir ļoti plašs – ap 70 dažādu koku un krūmu sugu, "Tūrisma Gids" pastāstīja Krāslavas novada tūrisma informācijas centrā.
Parkā ir atjaunota grota ar noslēpumaino "pazemes eju" un pils sargu – lauvu. No skatu laukuma pie pils paveras aizraujoši skati uz Daugavu un pilsētu. Mūsdienās parks ir iecienīta pilsētnieku un viesu pulcēšanās vieta.
Pats grāfu Plāteru pils komplekss ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kompleksa centrālās ēkas – grāfu Plāteru dzimtas rezidences celtniecība sākta ap 1765. gadu pēc arhitekta Antonio Parako projekta. Pils sienu interjera gleznojumi ir 18. gadsimta Latgales laicīgās arhitektūras izcilākais piemineklis. Pagaidām pils apmeklētājiem apskatāma tikai no ārpuses, bet kompleksā esošās saimniecības ēkas ir atjaunotas un ikdienā apdzīvotas.
Plašāk lasi te.
Kazdangas pils parks
Kazdangas pili un muižas kompleksu jeb "Katzdangen" 19. gadsimta sākumā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts Johans Georgs Berlics, un tas daudzās paaudzēs piederējis bagātajiem un ietekmīgajiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Savukārt patlaban pils ēkā atrodas muzejs, kurā var iepazīt Kazdangas pagasta vēsturi un Boju meža muzeja ekspozīciju, pastāstīja Aizputes novada tūrisma informācijas centrs.
Kad skaistā pils jau apbrīnota, vērts izlocīt kājas svaigā gaisā. Īso pastaigu cienītājiem noteikti patiks taka, kas ir divus kilometrus gara un vijas pa Kazdangas pils parku. Ap pili izvietotas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kas kopā veido apjomīgu un arhitektoniski vērtīgu ansambli.
Pils parka daļā ir daudz vecu un svešzemju koku, tajā skaitā dižkoki. Šajā parka daļā ligzdo ap 60 dziedātājputnu sugu, pastāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projekta "Dabas tūrisms visiem" vadītāja Alise Lūse.
Taka marķēta ar zilām un dzeltenām norādēm uz kokiem, tāpēc orientēties ir visai viegli. Taka ir samērā ērta un pielāgota visiem – cilvēki ratiņkrēslos pastaigā var doties ar asistenta palīdzību, taču pati pils diemžēl vēl nav pielāgota. Taku ieteicams uzsākt pie pils tiltiņa, pie kura var ērti piebraukt un novietot auto.
Vērts piebilst, ka interesantas takas ved ne tikai gar tuvāko pils apkārtni, bet arī nedaudz tālāk. Ap Kazdangas pili iekārtots parks, kas veidots 19. gadsimta sākumā. Tas sniedzas gandrīz 200 hektāru plašumā un tajā iestaigātās takas ļauj izbaudīt ainavisko parku ar vairāk nekā 200 sugu kokiem un krūmiem, kā arī vairāk nekā 150 putnu sugām. Plašāk lasi te.
Vilces muiža un dabas parks
Netālu no Tērvetes – pusceļā uz Eleju – atrodas Vilce. Vilces pagasta teritorijā apskatei ir pieejamas trīs muižas: Berķenes muiža (privātīpašums), Blankenfeldes muiža (privātīpašums) un Vilces muiža – skola, vēstures ekspozīcija un tūrisma informācijas punkts, pastāstīja Vilces tūrisma informācijas punkta vadītāja Elita Priedniece. Vilces muižā var apskatīt vēstures ekspozīciju par senajiem īpašniekiem un skolu, kā arī uzzināt par ievērojamiem cilvēkiem, kas nākuši no Vilces. Muižā iespējams izstaigāt abus pagrabus, klausīties spoku stāstus un uzzināt daudz jauna par šo vietu.
Blakus muižai atrodas muižas parks, kurā atrodas vairāku šķirņu liepas. Parkā ir uzstādīti disku golfa grozi, kas nozīmē, ka ir iespējams spēlēt šo spēli jebkurā diennakts laikā un jebkurā sezonā, kā arī piedalīties svētdienas turnīros. Vilces muižas pakājē tek upīte Vilce, kuras ceļš ir īpatnēji līkumains. Pavasarī, kā arī vēlā rudenī, kad koki vēl nav saplaukuši, var iet gar upes krastu un vērot brīnišķīgo ainavu.Šo aktivitāti gan var veikt cilvēki ar labāku fizisko izturību.
Tāpat iespējams izstaigāt Barona taku, kas aizved līdz Vilces pilskalnam un populāro Zaķu pļavu. Pa Barona taku ejot, ir iespējams izlasīt, kādi dzīvnieki dzīvo šajā mežā. Plašāk lasi te.
Jaunauces muižas pils parks
Jaunauces muižas kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā, ampīra stilā grāfam Mēdemam. 20. gadsimta sākumā arhitekts Makss Aleks fon der Rops veicis interjera atjaunošanu. Muižas ēkā ir saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss, lielākā 19. gadsimta sākuma kolekcija un Latvijā vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums.
Savukārt pie muižas pils plešas 7,7 hektārus liels ainavu parks ar daudziem svešzemju koku un krūmu stādījumiem, tur atrodas arī neparasts dīķis ar kanālu un pat atjaunots muižas laika tenisa laukums. Plašāk lasi te.
Jumurdas muižas parks
Skaistā Jumurdas muiža divus gadsimtus bijusi Tīzenhauzenu dzimtas īpašums, bet 19. gadsimta otrajā pusē, kā "Tūrisma Gids" skaidroja jau iepriekš, Jumurdas muiža nonāca Tranzē dzimtas īpašumā. Šobrīd romantiskajās ēkās un teritorijā atrodas atpūtas komplekss.
Muižas parkā, kas veidots 18. un 19. gadsimta mijā, zem dižajiem ozoliem var sarīkot kopīgu pasēdēšanu, ieklausīties putnu sveicienos vai nodoties nesteidzīgai atpūtai. Turpat atrodas arī Jumurdas ezers, kura ūdens spogulī atspīd viss rudens krāšņums. Ezers stiepjas 177 hektāru platībā, kā arī tajā atrodamas vairākas salas, kas labi saskatāmas no krasta.
Ungurmuiža un tās parks
Pirmais, ko apmeklētāji, atbraucot uz Ungurmuižu, pamana ir lielie ozoli un liepas, kas ieskauj muižu, un mieru, kas nogūlis pār harmonisko ainavu pavisam netālu no šosejas. Jāatzīst, ka reiz te valdījusi ļoti radoša atmosfēra un uzturējušies neparasti ļaudis un šī gaisotne saglabājusies līdz pat mūsdienām, lai arī 20. gadsimta notikumu vētras tomēr muižu nav saudzējušas.
Ir vērts izstaigāt Ungurmuižas apkārtni un ieraudzīt senās liepas, ošus un ozolus. Izkoptajā mežā pamanāma dīķu sistēma, kas kalpojusi gan praktisku meliorācijas apsvērumu dēļ, gan arī estētiski papildinājusi meža ainavu. Turpat mežā ir senais ozols, ko Imants Ziedonis ar domubiedriem nosaucis dižā ķīmiķa Paula Valdena vārdā. Dabas taka un Melnais tiltiņš aizved līdz pat muižas kapličai, kur apglabāti dzimtas piederīgie un tuvākie muižas ļaudis.
Tiņģeres muižas pils parks
Šīs muižas pili 1805. gadā cēlis Pēterburgas baņķieris Johans Bahs, bet no 19. gadsimta beigām līdz 1920. gadam muiža bija Ostenzakenu dzimtas īpašums.
Pils ēka būvēta ar klasicisma stila iezīmēm un kādreiz lepojusies ar ziemas dārzu labajā spārnā, taču šobrīd viens no lielākajiem muižas pils trumpjiem ir arī parks, kas ieskauj senatnīgo ēku. Tajā atrodami vairāki savstarpēji saistīti dīķi, grota, Mīlestības saliņa un citi skaisti elementi, kas iepriecinās pastaigas laikā.
Kā skaidrots Talsu tūrisma mājaslapā "Talsi tourism", šobrīd ēkai ir vairākas funkcijas. Tur atrodas Īves pagasta pārvalde, Tiņģeres kultūras nams ar izstāžu zāli, bibliotēka, Ķurbes evaņģēliski luteriskās draudzes kapela, kā arī pasts. Plašāk lasi te.
Rundāles pils parks
Protams, nevar nepieminēt arī šo skaisto vietu. Rundāles pils ansamblis ir izcilākais baroka un rokoko arhitektūras un mākslas piemineklis Latvijā. Pils austrumu korpusā apmeklētājiem atvērtas reprezentācijas telpas – zelta zāle, baltā zāle un lielā galerija. Centrālajā korpusā atrodas hercoga apartamenti – parādes saloni un privāto apartamentu telpas, bet rietumu korpusā – pilnībā restaurētas hercogienes apartamentu telpas. Izstāžu zālēs apskatāmas lietišķās mākslas, tēlotājas mākslas un kultūrvēsturiskas izstādes, kā arī pilī notiek Senās mūzikas festivāls un klasiskās mūzikas koncerti.
Būtisks pils ansambļa elements ir franču stila regulārais parks. Rundāles pils parks aizņem 10 hektārus no pils ansambļa kopējās teritorijas un ir lielākais un ievērojamākais vēsturiskais baroka stila franču parks Baltijā. Parka teritorijā, ko ietver kanāls, ir redzami visi tipiskie baroka dārza elementi – ornamentālais parters, dzīvžogi, bosketi, paviljoni, pergolas, strūklaka un zaļais teātris.
Rundāles pils dārzā kopumā ik gadu maija vidū uzzied apmēram 11 000 sīpolpuķu 94 kvadrātmetru platībā. Šo ziedu skaitā ir ap 90 tulpju šķirņu, kuru krāšņumu, protams, vislabāk izbaudīt var tieši pavasarī. Bet jūnijā vidū savu krāšņumu apmeklētājiem demonstrē vēsturiskais rožu dārzs. Rundāles pils rožu dārzs izveidots viena hektāra platībā abās ornamentālā partera pusēs. Dārza teritorijā apskatāmas gan mūsdienu rozes, gan vēsturiskās. Plašāk lasi te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
