Amazones džungļi, melnais tirgus un šamanisms: latviešu ceļotāja neticamie piedzīvojumi Peru

Rūdolfa padoms, ja nolemts doties uz šo vietu, ir sekojošs: "Braucot uz Amazoni, jāizvairās no melna apģērba, jo saule ļoti spēcīgi velk klāt un karstums ir milzīgs. Jāpaņem arī pretapdeguma krēms. Jābūt pārgājienu apaviem, bet jāņem līdzi arī gumijas zābaki, jo citādi netiksi pāri dziļiem dubļiem. Visa tehnika jāsaliek papildu plastmasas konteineros, jo arī it kā no lietus aizsargājamā soma lietus sezonā neko nespēs aizsargāt. Noteikti jāņem līdzi lukturītis, bet ne ap galvu apliekamais. Vieglas un elpojošas bikses. Moskītu aerosols un krēms. Noteikti gulēšanai jāņem līdzi arī speciālais moskītu tīkls, zem kura gulēt, citādi kukaiņi tevi naktī noēdīs."

Viņš arī atceras pirmo satraucošo piedzīvojumu džungļos. Starplaikā starp jau veikto ekspedīciju un vakarā ieplānoto puiši, ziņkārības mākti, devās tropiskajā mežā vieni bez gida. "Iemaldījāmies blakus esošā pamestā kempingā, kuru bija nopostījis ūdens kāda lietus sezonā. Ziņkārības dēļ nenoturējāmies un iegājām iekšā apskatīties, kas tur palicis. Mums bija plāns, ka atgriezīsimies mūsu nometnē, pirms satumst, taču tas notika tik ātri, ka mums nebija izvēles un atpakaļceļš bija jāveic tumsā. Kādā vietā ceļu nācās šķērsot pa garu zāli, kur neredzi, kas tev ir zem kājām. Es gāju pa priekšu, un mēs kustējāmies ļoti lēni. Tūlīt aiz manis gāja mans draugs, kurš ir liels čūsku zinātājs un kurš vienā brīdī pamanīja, ka tieši tur, kur beidzas garā zāle, mums pār ceļu pārskrien zaļā koku odze, kas, šķiet, bija tur sastopamā indīgākā čūska. Par laimi, mums pretī drīz parādījās gaisma – tur nāca mūsu gids, kas brīdināja, lai nekad vairs neejam mežā un tumsā vieni."

Par kukaiņiem, kas paši kūst uz mēles, jaguāriem un citiem nervus kutinošiem piedzīvojumiem, vairāk šī stāsta turpinājumā.