Astoņas pazemes alas, kas neatstās vienaldzīgu

Vērts pieminēt arī alu sistēmas ar nosaukumiem, piemēram, "Gombasecká jaskyňa", ala "Krásnohorská", kur atrodami pazemes ūdeņi, kā arī "Hrušovská", kas atklāta 1978. gadā.

Lasīt vairāk

Agtelekas ("Aggtelek") karstos atrodamas aptuveni 280 alas. Tās radušās pirms diviem miljoniem gadu, un, pateicoties pilošajam ūdenim, tajās veidojušies arī stalaktīti un stalagmīti. Jau 1978. gadā teritorijas pasludināja par aizsargājamām, 1985. gadā apkārtne tika atzīta par nacionālo parku, taču 1995. gadā šie karsti tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Arheoloģiskajos izrakumos atklājies, ka par alām zinājuši arī mūsu priekšteči, un viņi šos klinšainos kambarus izmantojuši dzīvošanai – atrasti dažādi darbarīki no neolīta, kā arī rotaslietas no vēlāka laika posma.

Alās mājo arī dažādas radības. Piemēram, no 28 Eiropā sastopamajiem sikspārņiem, 21 suga mājo tieši šajās alās, minēts Agtelekas nacionālā parka direkcijas mājaslapā.

Lai arī iespējams aplūkot un izpētīt vairākas alas, viena no zīmīgākajām ir Baradla ala, kas atrodas netālu no Slovākijas robežas. Kopējais alas sistēmas garums (iekļaujot arī savienoto Domica alu) ir 25 kilometri, no tās 5,3 kilometri iestiepušies Slovākijā. Ņemot vērā alas diženumu, šī alu sistēma ievērojama ir ne tikai Ungārijā, bet pasaulē. Kā skaidrots Agtelekas nacionālā parka direkcijas mājaslapā, pagājušā gadsimtā šī bija otrā garākā alu sistēma pasaulē, bet tās pozīcijas pamainījušās tieši pēdējās desmitgadēs.

Šī ala par dabas pieminekli atzīta 1925. gadā, kopš 1940. gada tā ir aizsargājama, bet no 1982. gada tās saglabāšanai pievērsta vēl lielāka uzmanība, tomēr interesentiem tā ir pieejama apskatei.

Lasīt vairāk

Izraēlā, netālu no Libānas robežas, atrodas kāda skaista dabas pērle, kas kļuvusi par iecienītu tūrisma galamērķi. Tās ir "Rosh HaNikra" jeb skaistas pazemes alas, ko apskalo tirkīzzils ūdens.
"Rosh HaNikra" grota veidojusies, pateicoties jūrai, kas izrobojusi klintīs skaistas alas. Tās ir visai unikālas, un lielākā pazemes ala sniedzas pat 10 metru garumā, skaidrots ceļvedī "World Atlas". Apmeklētājus īpaši priecē eksotiskā ūdens krāsa, kas tumšajās alās izceļas ar īpašu sparu, kā arī alu lieliskā akustiska, kur iespējams ieklausīties mierpilnajā klusumā. Acīgākie var ne vien izpētīt pazemes alas un priecāties par šīs vietas skaistumu, bet arī pameklēt kādas jūras radības – tur iespējams saredzēt plašu zivju klāstu, krabjus, astoņkājus un pat bruņurupučus, minēts "World Atlas".

Apciemojot skaistās pazemes alas, kuras apskalo tirkīzzilais ūdens, vērts ielūkoties arī turpat esošajā tunelī, kur reiz kursējis vilciens un arī savienojis to ar pazemes alām. Pastaiga pa tuneli noteikti patiks vēstures cienītājiem.

Lasīt vairāk

"Postojna" alas Slovēnijā pavisam noteikti liks elpai aizrauties! Iespaidīgā alu sistēma radusies aptuveni pirms 90 miljoniem gadu un to izrobojusi un tik iespaidīgu padarījusi tur tekošā upe.
Lai aplūkotu šo dabas varenību, ļaudis sēžas tūristu vagoniņos, kur ļaujas 3,7 kilometru braucienam. Vagoniņi, kas ved pa interesentiem alu labirintiem, savu funkciju pilda 146 gadus, un, kā minēts tūrisma objekta mājaslapā, tā ir pirmā dzelzceļa līnija pazemes alās pasaulē.
Alās pustumsiņā iespējams aplūkot interesantās klinšainās sienas un brīnišķīgos stalagmītus, kas veidojušies laika gaitā. Alas ir tik plašas, ka tajās varētu ietilpt 10 tūkstoši ļaužu, minēts "Culture Trip".

Šī pazemes valstība par mājvietu kļuvusi arī kādiem interesantiem radījumiem, kas tagad tikuši pie apzīmējuma "Proteus Anguinus". Radījumi, kā mēļo, tur jau mitinās no 17. gadsimta, un nostāsti, ka tie ir pūķu mazuļi, vēl joprojām nepamet cilvēku prātus.

Nevar nepieminēt, ka Slovēnijas pazemes apskates objektam šis ir īpašs gads – ir pagājuši tieši 200 gadi kopš iespaidīgāko alu atklāšanas.

Lasīt vairāk

Pirms 30 miljoniem gadu Vaitomo atradās zem ūdens. Vaitomo alas ir sens kaļķakmens alu un grotu labirints, kur ir stalaktītu un stalagmītu kolonnas un kur apkārt spoži mirdz miljardiem kāpuriņu. To mazie ķermenīši, kas izstaro gaismu, alas griestus tumsā pārvērš par zvaigžņotām debesīm, kā arī ar savu gaismu palīdz orientēties alā.

Vaitomo alu komplekss sastāv no trīs alām – Aranui, Ruakuri un Vaitomo. 2005. gadā alas atvērtas apmeklētājiem kā labs inženiertehnisko iespēju un dabas brīnumu līdzās pastāvēšanas piemērs. Nokāpjot alās pa spirālveida tuneli, skatam atklājas kaļķakmens pasaule, kuras sienās ieraugāmi arī nelieli kristāliņi. Tur atrodama pavisam cita pasaule ar pazemes ūdenskritumiem un mirdzošajiem kāpuriņiem, kas mitinās vien nelielā daļā no milzīgā alu tuneļa. Alās pieejamas garākās pazemes ekskursijas Jaunzēlandē.

Lasīt vairāk

Gruzijā atrodas par pasaulē dziļāko uzskatītā Krubera ala, kas iestiepjas zemē 2199 metrus dziļi un apmeklētājiem ir slēgta. Taču Ibērijas kalnos Abhāzijā ir meklējama "Novij Afon" ala, kuras sešas zāles ir atvērtas apmeklētājiem. Alas sistēma ir visai neizpētīta, taču tiek uzskatīta par vienu no lielākajām pasaulē. Tās ieeju 1961. gadā atklāja mākslinieks Givi Smirs, kura vārdā ir nosaukta arī viena no skaistākajām zālēm. Savukārt Anakopas zālē, kuras garums ir 150 metru, bet augstums vairāk nekā 20 metru, atrodas divi pazemes ezeri.

Lai piesaistītu tūristus, 1975. gadā tika nolemts alā izbūvēt dzelzceļu. Ideja nostrādāja, un šodien 1,3 kilometrus garā dzelzceļa līnija ir viena no populārākajām tūristu atrakcijām Gruzijā. Interesanti, ka 2014. gadā īpaši šā dzelzceļa vajadzībām Rīgas Vagonu rūpnīcā tika uzbūvēts jauns elektrovilciens ar sešiem vagoniem. Netālu no alas atrodas Novoafonskij klosteris, Simona Kananīta baznīca un Anakopas cietoksnis.

Mamuta alas nacionālais parks Kentuki centrālajā daļā ir aptuveni 21 tūkstoti hektāru liels, un zem tā slēpjas pasaulē garākā alu sistēma. Šobrīd ir izpētīti aptuveni 650 kilometri, taču neviens nezina, cik tālu tā patiesībā sniedzas. Alu sistēmā ir aptuveni 20 lielas zāles, tikpat dziļu šahtu un vairāk nekā 225 pazemes pāreju. Mamuta ala ir labi zināma jau kopš 1797.gada, vairākkārt mainījusies īpašniekus, līdz 20. un 30.gados valdībai pakāpeniski izdevās atpirkt zemi un varēja sākties Mamuta alas nacionālā parka izveide. Vēlāk pētījumi atklāja, ka Mamuta ala ir saistīta ar tuvējām alām un patiesībā veido milzīgu sistēma.

Spānijai piederošā Maljorkas salas austrumu piekraste ir slavena ar klinšu, salu un grotu bagātību. Netālu no Porto Kristo pilsētas ir Pūķa ala ("Cuevas del Drach"), kas tika atklāta 1906. gadā.

Tā ir lielākā ala uz salas – tūkstošiem gadu laikā radīts dabas brīnums, mīklaina pazemes pasaule, kas pārsteidz ar negaidītas formas stalaktītiem un stalagmītiem daudzos labirintos un pazemes ezeros.

Ceļš pa to vijas cauri zemei 1700 metrus. Šeit ir arī lielākais pazemes ezers Eiropā Martels (177x40 metri).