Foto: Privātais ahīvs
Viens no veidiem, kā iepazīt pilsētas, ir sekot ielu zīmējumiem. Tā esmu ne tikai iemaldījusies neredzētos rajonos dzimtajā Rīgā un izstaigājusi Liepāju, bet arī izložņājusi Tartu, Bristoli, Prāgu, atsevišķus Londonas rajonus un citas vietas. Nesen šim sarakstam pievienojās arī Kauņa.

Kad tevi pa pilsētu vadā ielu zīmējumi, gadās ieklīst vietās, kur citādi nenonāktu, jo tur šķietami "nekā tāda nav". Nu kurš gan speciāli triektos uz kādu pamestu pagalmiņu pilsētas nomalē? Vai brauktu skatīties uz piecstāveni, neizteiksmīgu koka namiņu vai transformatoru būdu? Velti. Visbiežāk tieši ielu zīmējumu meklējumi ir lielākais piedzīvojums – pat ar visprecīzākajām norādēm nereti gadās pamaldīties pagalmos un ielu mudžekļos, meklējot īsto fasādi, patilti vai sētu, kas ļauj redzēt arī lietas un vietas, kurus tūristu ceļvežos un gidu maršrutos neatrast.

Ar Kauņu man ilgus gadus bija atturīgas attiecības, un arī sarunās ar draugiem nereti biju dzirdējusi daudz aizspriedumu. Pirms nepilniem trim gadiem man bija iespēja tuvāk iepazīt tās vēsturi, atrodot sev desmit iemeslus, kāpēc Kauņā tomēr ir vērts uzkavēties. Tagad tiem ir pievienojusies vēl virkne citu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!