Kopā ar vēl mazākām salām "La Castelluccia" un "La Rotonda" tās veido arhipelāgu, kuru plašāk zina kā "Les Sirenuse". Šis nosaukums cēlies no leģendas, ka salu akmeņainos veidojumus apdzīvojušas mītiskas būtnes – sirēnas, kuras ar savām saldajām dziesmām vilinājušas jūrasbraucējus bīstamās vietās. Senie nostāsti vēsta, ka viņu ķermenis līdzinājies putnam.
Gaidu gaitā sala kalpojusi dažādiem nolūkiem, kā arī bijusi vairāku saimnieku īpašumā. Tā tikusi izmantota arī kā drošības vieta, kurā vērot apkārtni no akmens skatu torņa. Taču jauna fāze salas dzīvē iesākās, kad to 1922. gadā iegādājās krievu horeogrāfs Leonīds Mjasins, kurš to bija pamanījis, pirms vairākiem gadiem apmeklējot Positano.
Tika iekārtota gan sava veida deju studija senajās ēkās, gan arī celta galvenā villa, izveidotas paradīzes pludmales un labiekārtoti plašumi. Viņa sapnis bija salu pārvērst mākslas pasaulē, taču 1979. horeogrāfs nomira, tāpēc savas ieceras līdz galam viņam tā arī neizdevās realizēt. Pēc viņa nāves sala nonāca cita mākslinieka rokās, kurš līdz sava mūža beigām arī veica dažādus vietas uzlabojumus un ēku atjaunošanas darbus pēc saviem ieskatiem. Sala ar laiku bija kļuvusi populāra krievu baleta, mākslinieku un intelektuāļu aprindās.
Mūsdienās salu, kas maģiski izskatās pēc delfīna, vislabāk iespējams apskatīt, dodoties laivu braucienos no Amalfi piekrastes. Tur iespējams tuvāk aplūkot dažādus akmens veidojumus, kas izveidojušies salas krastā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
