Taurupei 18. gadsimta pirmajos gados pāri gāja Ziemeļu karš, ievazāts mēris un arī muiža nopostīta un nodedzināta, bet drīz vien atjaunota. Vēlāk, jau 19. gadsimtā, sākotnējā kungu māja pārbūvēta tās īpašniekam, flāmu izcelsmes baronam fon Tranzē pēc slavenā baltvācu arhitekta, kas ir daudzu Latvijas piļu un muižu pārbūves autors, Vilhelma Bokslafa projekta Tjudoru neogotikas stilā.
Tā bija divstāvīga ēka ar gotiskiem zelmiņiem un saukta par "Balto māju", raksta blogā "manasvietas.blogspot.com". 1905. gada revolūcijā nemiernieki to nodedzināja, bet pēc tam muiža atkal atjaunota un tajā ierīkota skola, teikts Latviešu Konversācijas vārdnīcā. Vēlāk ēkai nodega jumts un atjaunojot uzcelts trešais stāvs. Publiski pieejamajos avotos teikts, ka pašreiz redzamā Taurupes muižas pils celta 19. gadsimta otrajā pusē, bet padomju laikos – 1961. gadā, kā jau daudzās līdzīgās celtnēs, tur iekārtota vidusskola, kas tur atrodas joprojām.
Ja vēlies ko vairāk uzzināt par šo skaisto vietu, vērts iegriezties "Baltajā mājā" ierīkotajā novadpētniecības muzejā. Tur apkopoti pagasta un tuvākās apkārtnes vēstures materiāli.
Ap muižu plešas brīvā plānojumā veidots parks. Stādījumu pamatā galvenokārt vietējās koku sugas. Parkā aug Taurupes dižozols, no kā gan daudz kas vairs nav palicis pāri.
Muižas kompleksā ietilpst arī saimniecības ēkas un to drupas.
Šajā apkaimē dzīvojis un skolā gājis rakstnieks Sudrabu Edžus, tāpēc netālu, vietā, kur Ogres upē ieplūst Taukātnīte, pie Meņģeles pagasta robežas, pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvas izveidota "Dullā Daukas birzs". Bet pavisam nesen atklāts skatu tornis par godu Dullajam Daukam. Vairāk par to un dabas taku lasi šeit.