Livonijas ordeņa laikā vēlākā Kabiles muižas teritorija ietilpa Kuldīgas komturijā, šajā vietā ordeņa pastāvēšanas beigu posmā jau bijusi izveidota saimnieciska rakstura muiža. 17. gadsimta sākumā Kurzemes hercogs Vilhelms Kabili uz laiku kā ķīlu īpašumu nodeva Oto fon Rozenbergam, savukārt 1619. gadā viņš to kā ķīlu lēni nodeva Jaunpils īpašniekam un Kurzemes landhofmeistaram Matiasam Dītriham fon der Rekem, īpaši minot, ka to var mantot jebkurš viņa un sievas Annas fon Ketleres pēcnācējs arī vēlākās paaudzēs. Fon der Reke savukārt 1646. gadā Kabiles muižu par 43000 poļu florīniem pārdeva pulkvedim Ādamam fon Bergam, turklāt hercogs Jēkabs apstiprināja šī ķīlu lēņa tālāku nodošanu.
Kabiles muižas apbūve attīstījusies pakāpeniski vietā, kur muižas ēkas pastāvējušas jau 17. gadsimtā. Senākā kompleksa ēka ir vecā dzīvojamā māja jeb stirnūzis, kurai vienā no diviem vēja rādītājiem saglabājies gada skaitlis "1693". Sākotnēji sarkani krāsotā ķieģeļu ēka ar baltu dzegu un kārniņu jumtu ir tipoloģiski unikāla, turklāt vienīgais tik sens piemērs Latvijā. Arī spirta jeb brandvīna brūzis, kurā vēlāk pārvietots muižas ķēķis, datējama ar aptuveni to pašu laiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
