`<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@randominstitute">Random Institute</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>`
Tik daudz, kā mūsdienās, cilvēks nav ceļojis nekad iepriekš, ja nu vienīgi lielās tautu staigāšanas laikā, bet tad tam bija citi iemesli un citi līdzekļi. Pašlaik pilnīgi normāli ir vairākas reizes gadā doties uz citām valstīm. Tomēr 21. gadsimtu raksturo arī tas, ka arvien vairāk analizējam tos procesus, kas notiek sabiedrībā, un sabiedrība iegūst arvien vairāk informācijas, kas ļauj spriest un izdarīt izvēli. Vai tas, ka zinām, ka kaut kur lietas notiek, maigi izsakoties, ne tā kā vajadzētu, mums rada šaubas, vai tur vajadzētu braukt? Vai mūsu politikas, vides un cilvēciskuma izpratne ietekmē ceļotāju ētiskos apsvērumus, izvēloties galamērķus?

Par šīm problēmām un to ietekmi arī tūrisma nozarē runā arvien vairāk, īpaši Rietumu demokrātiskajās sabiedrībās. No vienas puses, protams, ceļošana palīdz izprast citas kultūras un paver apvāršņus, kas palīdz attīstīt un uzlabot risinājumus visdažādākajās jomās. Tomēr, vai braucot uz nedemokrātiskām valstīm, vienlaikus "ar savu maciņu" neatbalstām šo režīmu paši? Vai dodoties tālā ceļojumā ar lidmašīnu nepieliekam savu artavu tam, lai vēl vairāk piesārņotu vidi? Vai bariem tūristu neiznīcina unikālo un vienreizīgo, kas ir konkrētā galamērķī? Kāda ir mūsu, ceļotāju atbildība?

Arī Latvijā ir daudz aktīvu ceļotāju, tāpēc dažiem no viņiem lūdzu dalīties pārdomās, vai iespējams neētisks ceļojuma galamērķis?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT