10 Latvijā ievērojamākās dzelzceļa staciju ēkas un to stāsti

Laikam ritot stacijas ēku funkcijas ir mainījušās, un daudzas no stacijām ir piedzīvojušas būtiskas transformācijas. Par piemēru tam kalpo arī Rīgas pasažieru jeb Centrālā dzelzceļa stacija.

Tomēr, pat neskatoties uz postošajiem kara gadiem un sociālistiskajā iekārtā nereti valdošo nihilistisko attieksmi pret industriālo arhitektūru, daudzas no Latvijas dzelzceļa stacijas ēkām arī mūsdienās neatstāj sabiedrību vienaldzīgu.

Pēdējo simts gadu laikā uzbūvētas vairāk nekā 200 dzelzceļa staciju ēkas, starp kurām ne mazums ir pelnījušas ievērību. "Latvijas dzelzceļš", svinot savas dibināšanas 100. gadadienu, aicina aplūkot dažas no stacijām, kuras ir īpašas.

Ķemeru stacijas ēka cieta arī Otrā pasaules kara gados, tomēr pamatīgās mūra konstrukcijas postošo ugunsgrēku izturēja, un celtni pēc kara izdevās atjaunot, veicot nelielas konstruktīvas izmaiņas.

Šobrīd pienākusi kārta Ķemeru stacijas pasažieru apkalpošanas infrastruktūras piemērošanai visaugstākajām mūsdienu prasībām – kosmētiskais remonts tiek plānots arī pašā stacijas ēkā, un tā pavisam drīz atmirdzēs visā savā krāšņumā.

Gandrīz paralēli Ķemeru stacijas būvniecībai Latvijas Valsts dzelzceļu virsvalde ķērās pie jaunas un apjomīgas ēkas būvniecības Stendē. Pirmā pasaules kara gados šī Maskavas-Ventspils dzelzceļa līnijas starpstacija bija kļuvusi par Latvijā nozīmīgu dzelzceļa mezglu. No Stendes uz Talsiem, Vandzeni, Roju, Mazirbi, Pitragu un Ventspili bija izbūvēts mazbānīša dzelzceļa tīkls vairāk nekā 200 kilometru garumā. Un Stendē nu bija izvietota ne vien divu dzelzceļu stacija, bet arī mazbānīša depo, kā arī sliežu ceļa uzturētāji, vilcienu kustības rīkotāji, dzelzceļa sakarnieki, ugunsdzēsēju un citas struktūras.

Daļai no tām, pasažieriem, bufetei, kā arī dzelzceļa darbinieku dzīvokļiem bija jāparedz vieta stacijas ēkā, kura pēc jau pazīstamā arhitekta Artura Medlingera projekta ekspluatācijā tika nodota 1923. gada nogalē.

Neskatoties uz to, ka te mazbānīša vairs nav, Stendes stacijā arī mūsdienās valda liela rosība. Savukārt Stendes pilsētas iedzīvotāji joprojām lepojas ar savu staciju un dzelzceļu – tas atspoguļots arī pilsētas ģerbonī.

Siguldu var apskaust un Siguldai var just līdzi. Šeit dažādos laika periodos uzbūvētas pat četras dzelzceļa stacijas ēkas. Diemžēl ne tāpēc, ka tā labpaticies, bet gan tāpēc, ka tā bijusi vitāla nepieciešamība ikreiz pēc celtnes iznīcināšanas to būvēt no jauna.

Lepnākā no Siguldas (un, šķiet, visas Latvijas) stacijas ēkām celta 1925.– 1926. gadā. To projektējis viens no ievērojamākajiem tā laika mūsu arhitektiem, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Pēteris Feders.

Kā noprotams, līdz mūsdienām ēka nav saglabājusies. Taču arī mūsdienās Sigulda var lepoties ar izskatīgu un nesen atjaunotu stacijas ēku un jauniem pasažieru peroniem.

Traģiska bija Otrā pasaules kara izskaņa. Vācijas armija atkāpjoties pat uzskatīja, ka Gulbenes stacijas ēka ir pilnībā iznīcināta. Tomēr vietējie dzelzceļnieki tā nedomāja un ķērās pie 1926. gadā pēc arhitekta Pētera Federa projekta celtās stacijas ēkas atjaunošanas.

Varbūt, ka darbu kvalitāte varēja būt labāka, varbūt, ka no nulles atjaunoto iekštelpu plānojums veiksmīgāks. Tomēr fakts, ka pašos pirmajos pēckara gados no drupām atkal pacēlās varenais stacijas ēkas korpuss, ir neapstrīdams.

Iespaidīgā stacijas ēka joprojām atrodas turpat. Tagad līdz ar Latvijas dzelzceļa darbinieku kabinetiem, tur izvietots arī izglītojošs un interaktīvs centrs "Dzelzceļš un tvaiks".

Viena no arhitektoniski interesantākajām neliela apjoma stacijas ēkām ir uzbūvēta Asaros. Pēc pirmā pasaules kara no vecās Asaru stacijas koka celtnes pāri bija palikušas tikai krāsmatas.

1925. gadā iesākās jaunās ēkas celtniecība, kuru vispirms ievadīja neliela stiklota paviljona būvniecība. To veiksmīgi integrējot, nedaudz apjomīgākā mūra celtnē pēc arhitekta Pētera Federa projekta 1926. gadā tapa galīgā Asaru stacijas ēkas konstrukcija. Starp citu, uzmanīgi ieskatoties, var pamanīt, ka te ļoti veiksmīgi vizuāli un konstruktīvi par nojumes balstiem ir izmantotas dzelzceļa sliedes.

Vienlaicīgi ar modernas pasažieru infrastruktūras izbūvi, sadarbojoties ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju, 2016. gadā te tika atjaunots vēsturiskais stacijas ēkas krāsojums.

Arhitektoniski iespaidīgā Saldus stacijas ēka pēc arhitekta Pētera Federa projekta uzcelta 1931. gadā kā viena no jaunizbūvētā Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnijas stacijām. Celtnes apbūves laukums ir 726 kvadrātmetri, un tās būvniecība izmaksājusi nedaudz vairāk par 150 tūkstošiem latu. Ēkas otrajā stāvā tradicionāli izvietoti dzelzceļnieku dzīvokļi, kamēr pirmajā stāvā – dienesta telpas, biļešu kase, uzgaidāmā zāle un bufete.

Saldus stacijas ēka kļuvusi par iedvesmas avotu un vairāku modeļa prototipu aizraujošajā Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīcijā "Stacijas dzīve".

Pati stacijas ēka turpina pildīt savas galvenās funkcijas, vien vēsturiskās bufetes telpas vēl nav atradušas tām mūsdienās atbilstošu pielietojumu.

1937. gadā tas arī tika realizēts un jaunā, ar īpašu strādnieka bareljefu greznotā, Jāņa Šarlova projektētā stacijas ēka sāka kalpot kā pasažieru, tā dzelzceļa darbinieku darba un sadzīves vajadzībām.

Neskatoties uz to, ka Brocēnu stacija Otrā pasaules kara izskaņā iekļuva divu karojošo pušu krustugunīs, ēka izdzīvoja un priecē gan dzelzceļniekus, gan cementa ražotājus arī mūsdienās. Iespējams, ka drīzumā te atkal pieturēs arī pasažieru vilcieni...

Mūsdienās Ķeguma stacija pārtapusi par pasažieru vilcienu pieturas punktu, taču lepnajā ēkā joprojām ir izvietota biļešu kase un pasažieru uzgaidāmā zāle. Tajā iekārtoti arī vairāki dzīvokļi.

Jāpiezīmē, ka līdzīgas ēkas tika uzbūvētas arī Siguldā un Ogrē. Un jāsecina, ka šis ir viens no veiksmīgākajiem PSRS tipveida dzelzceļa ēku projektiem, kurš katrā no minētajām vietām ir papildināts ar dažādiem ornamentiem tobrīd vēl arhitektūrā aktuālā nacionālā romantisma stilā.

Pēc pasažieru apkalpošanas infrastruktūras atjaunošanas 2014. gadā, atjaunota arī stacijas ēkas funkcionalitāte, izvietojot tur arī pasta nodaļu, autoostas kases un veikalu.

Pie jaunas stacijas ēkas šī Jūrmalas pilsētas nozīmīgā daļa tika 1977. gadā. Stagnācijas periodam neraksturīgo, taču vienlaicīgi monumentālo un rotaļīgo, jūras vilni stilizēti atveidoto ēku projektējis pazīstamais Krievijas transporta būvju arhitekts, profesors Georgs Javeins.

Mūsdienās paralēli pasažieru apkalpošanas un dzelzceļa pamatfunkciju nodrošināšanas mērķiem, stacija kalpo arī laikmetīgajai mākslai. Tajā izvietota ekspozīcijas zāle ar nosaukumu "Mākslas stacija Dubulti", kurā regulāri skatāmi gan pašmāju, gan ārvalstu meistaru darbi un performances.