Ceļojot rutīna nevar rasties. Doniku medusmēnesis bez atgriešanās plāna

Iepriekš Kristīne darbojās savā uzņēmumā kā masiere, savukārt Māris dienas vadīja, strādājot paša izveidotajā trenera un veselības konsultanta praksē. "Pa vidu tam visam pēc divus gadu ilgām attiecībām saderinājāmies un gadu pēc tam kļuvām par vīru un sievu. Četrus mēnešu pēc laulībām devāmies ilgi plānotajā ceļojumā bez noteikta beigu datuma. Pirms neilga laika nosvinējām savu pirmo kāzu gadadienu," stāsta Kristīne. Abu medusmēneša ceļojums joprojām turpinās.

Bet no kurienes šāda doma un kā sākās šī aizraušanās ar pasaules izzināšanu? Katram no viņiem ir bijis savs stāsts. Kristīnes ceļošanas pieredze i ir bijusi visai raiba. "Atmiņā noteikti visvairāk palikusi pati pirmā stopēšanas reize, kad ar draugu Oskaru devāmies uz Franciju. Ja nemaldos, biju tikai 19 gadus jauna, pirms tam ceļojusi biju ļoti minimāli un trakās avantūrās praktiski neiesaistījos, bet šajā reizē pavisam spontāni piekritu ceļojumam. Tik daudz ko darīju pirmo reizi – biju tik tālu no mājām, stopēju, kāpu kalnos un tur nakšņoju teltī, satiku tik daudz labsirdīgu un sirsnīgu cilvēku, kā arī nācās iepazīt un brīžiem pat pārvarēt sevi pašu. No tā brīža arī aizsākās mana nelielā atkarība no ceļošanas un kalniem. Pēc šī ceļojuma galvā bija tas klikšķis, kad sapratu, cik forši ir ceļot, gulēt teltīs, gatavot un ēst dabā, kāpt kalnos, no rīta pamosties un izdomāt nākamo vietu, kur doties, vadoties pēc sajūtām, nevis iepriekš rūpīgi sagatavota plāna. Turklāt sapratu, ka tas, ka esi students un maciņš nav tas pilnākais, galīgi nav šķērslis ceļošanai. Toreiz divās nedēļās es iztērēju tikai 70 latus."