Brīvdienas ārzemēs: mātes un meitas ceļojums uz Barselonu

Brauciena plānošana notika ļoti pārdomāti, jo Barselonā bija paredzēts būt trīs dienas, kas nebūt nav daudz, lai apskatītu visu. Kā jau īstiem tūristiem pienākas, bijām izdomājušas, ka noteikti vēlamies redzēt "La Sagrada Familia", slaveno "La Rambla" ielu un Katalonijas laukumu (Plaça de Catalunya), par pārējo mēs lasījām internetā vai arī klausījām paziņas ieteikumam.

Mūsu pirmais uzdevums – sameklēt transportu. Tā kā pie lidostām autobusi ir vairāki un galamērķu ir daudz, bez kāda vietējā grūti saprast, kurš tad no busiņiem mūs aizvedīs uz vajadzīgo vietu. Beigās mums izdevās noķert kādu, kurš varēja paskaidrot – "shuttle bus" esot visizdevīgākais, kā tikt uz pilsētas centru, jo brauciens ir ērts, salīdzinoši ātrs, kā arī cenu ziņā visai draudzīgs. Un tā arī bija.

Pa ceļam uz viesnīcu, protams, bija iespēja aplūkot Barselonas ēku arhitektūru, kas nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu. Pats pirmais, ko ievēroju un kas mani iepriecināja, bija tas, cik Barselona ir zaļa – palmas, koki, strūklakas, parki. Tā kā esmu dabas fans, tas bija liels pluss.

Nākamais apskates punkts bija slavenā un, šķiet, arī populārākā Barselonas ielas, proti, "La Rambla". Tā ir aptuveni 1,2 kilometru gara un ved līdz ostai – ielas garumā uz abām pusēm ir daudz veikaliņi, kafejnīcas. Lai arī iela bija pārpildīta un tajā drūzmējās cilvēku pūļi, tai bija savs šarms – arhitektūra un jūras gaiss, kuru sajutām, jau nonākot uz ielas.

Otrās dienas plāns bija apskatīt Katalonijas laukumu, kas, kā vēsta tūrisma ceļvedis "Barcelona Turisme", tika atklāts 1927. gadā un kura platība ir pieci hektāri, un izbraukt ar tūristiem domāto "hop on hop off" autobusu.

Katalonijas laukums ir pilns rosības: vienā laukuma daļā notiek deju cīņās, citā laukuma daļā tūristus izklaidē kostīmos pārģērbti un grimēti personāži, bet laukuma vidusdaļa ir pilna ar baložiem. Kā var būt ceļojums bez bildēm? Nolēmām uztaisīt pāris bildes, bet pēkšņi klāt pienāca vīrietis ar sagrimētu seju un piedāvāja mūs nofotografēt. Pēc tam viņš uzstāja, lai nofotogrāfējamies kopā ar viņu. Lai arī nevēlējāmies bildes ar šo vīrieti, iebildumus viņš nepieņēma, bet naudu gan paprasīja, tāpēc mums tik vien kā dažu bilžu dēļ nācās atvadīties no pāris eiro. Šī ir viena no lietām, no kuras ir jāuzmanās – vietējie "biznesmeņi" spēj ļoti neuzkrītoši pielavīties ar dažāda veida atrakcijām vai produktiem.

"Hop on hop off" autobuss nav lēts, bet ja esi Barselonā uz dažām dienām, tad šī ir ļoti laba alternatīva pilnīgi trakam skrējienam, lai redzētu pēc iespējas vairāk. Autobusam ir vairāki maršruti, no kuriem izvēlējāmies garāko, kas bija gandrīz trīs stundu brauciens. Autobuss brauca gan pa Barselonas ielām, gan arī pa serpentīnu augšā uz "Montjuic" kalnu. Brauciena laikā autobuss arī brīdi apstājās pie dažām no vietām, kā arī bija iespēja pieturās izkāpt un pastaigāt, pēc tam kāpt nākamajā autobusā.

Tā kā man vienmēr ir paticis salīdzināt iepirkšanās iespējas Latvijā un citās valstīs, darīju to arī Barselonā. Izvēle liela, cenas līdzīgas Latvijas cenām, tomēr varētu būt, ka arī mazliet zemākas. Taču neko nenopirkt ir tikpat kā neiespējami!

Trešā diena bija paredzēta kā visaktīvākā un aizņemtākā diena mūsu ceļojumā. Uz iepriekšminēto "Montjuic" kalnu devāmies jau no paša rīta. Lai arī vēsturiski šis pakalns asociējas ar smagām kaujām, tajās cietušiem vai represētiem Katalonijas iedzīvotājiem, mūsdienās šī apkārtne izveidota par atpūtas un kultūrvēsturisku centru, kur iespējams baudīt gan moderno mākslu, gan elpu aizraujošus skatus uz Barselonu, kā arī apskatīt vēsturiskas celtnes, muzejus un iepazīties ar Katalonijas pagātnes notikumiem.

Kalnā devāmies ar īpašu vagoniņu, kas ļauj pilnībā izbaudīt skaisto apkārtni. Ja nevēlies stāvēt garās rindās uz braucienu, iesaku doties no paša rīta. Kalna virsotnē apskatījām cietoksni, no kura pavērās fantastisks skats uz jūru, ostu un visu Barselonu. Cietoksnis bija divos līmeņos un ar skaistu iekšpagalmu, kurā bija arī mandarīnu koki, kuru smaržu varēja sajust jau ieejot koku alejā.

Pēc cietokšņa apskatīšanas nolēmām iet uz "Joan Miro Foundation" modernās mākslas muzeju, kas bija dažu minūšu attālumā no vagoniņa, ar kuru uzbraucām kalnā. Es gan nekad neesmu bijusi muzeju vai izstāžu cienītāja, tomēr Barselonā pat vēlējos tur doties, un ne mirkli nebiju vīlusies. Ja būsi kādā no Barselonas muzejiem, noteikti iesaku samaksāt par audio gidu, kas ļauj tev pašam izlemt, kuru gleznu vēlies aplūkot un uzzināt ko vairāk par tās tapšanas procesu, ideju un domu.

Nākamais galamērķis trešajai dienai bija tikt līdz jūrai un pabradāt pa Baleāru jūras piekrasti, taču tas mums nebija pa spēkam. Aizgājām vien uz laivu un jahtu piestātni, skaistu promenādi, kā arī kājāmgājēju tiltu, kas ved uz lielu iepirkšanās centru.

Kas gan ir ceļojums, kurā neesi ēdis vismaz vienu no tradicionālajiem ēdieniem? Šajā gadījumā tās ir – tapas un paelja. Mēs nolēmām dot priekšroku paeljai, kura bija ar dažāda veida jūras veltēm.

Pēc pusdienām nolēmām, ka uz hosteli dosimies ar kājām – tā var vairāk redzēt pilsētu. Nokļuvām "El Born" vecpilsētas apkaimē, kur ir vairākas šauras ieliņas, kā arī iespaidīga katedrāle – "El Gotic" un "St. Mary of the Sea" baznīca. Tā kā bija jau vēls, tad tikām iekšā tikai baznīcā, kas celta 14. gadsimtā. Savukārt iepriekšminētā "El Gotic" katedrāle un tās laukums iezīmē gotiskā kvartāla sākumu, kas ir viena no aizraujošākajām Barselonas centra vietām.

Pēdējā dienā nolēmām doties uz Barselonas vienu no populārākajiem tūristu objektiem "La Sagrada Familia", kuras būvniecība uzsākta 1882. gadā un kura ir ievērojamā arhitekta Gaudi mākslas darbs. Nenoliedzami, pie Gaudi radītajām celtnēm vienmēr pulcējas daudz tūristu, tāpēc vislabākais variants ir jau laicīgi internetā nopirkt biļetes, jo tad iespējams atnākt konkrētā laikā, un nav nepieciešams stāvēt rindā. Arī šeit bija iespējams noīrēt audio ierīci, kura pastāstīs, kā tapusi šī baznīca līdz pat sīkākajai niansei. Ja dodies uz šo vietu, tad aiziet tāpat vien nav jēgas – kad dzirdi tās vēsturi, to visu vēro ar pilnīgi citu skatījumu. Bildēm vislabākā vieta būs parkā, kas ir pretim baznīcai.

Pēc cilvēku burzmām nolēmām doties uz mazliet mierīgāku vietu – Gaudi veidoto "Park Guell", kas bija tālākais maršruts šajā braucienā. Kā vēsta tūrisma portāls "The Culture Trip", parka būvniecība uzsākta 1900. gadā. Tur bija iespējams apskatīt vairākus objektus.