Alīna un Jēkabs ir latviešu ceļotāji, kas jau sesto gadu veido blogu "sapnumedniece.lv" un šoreiz dalās iespaidos par savu pirmo ceļojumu uz Argentīnu.
Kad kādā novembra rītā izkāpjam no lidmašīnas Elkalafates pilsētā, vēl lidostā jūt to, ka šeit ir gluži citi klimatiskie apstākļi nekā Buenosairesā. Teiksmainā Patagonija – vientuļnieku, sevis meklētāju un fantastiskās dabas zeme neļauj te braukt nesagatavotam, un to redz pārējo ceļotāju apģērbos. Kad Latvijā valda pelēks novembris, šeit, Dienvidamerikā, ir pavasara sākums, gluži kā pie mums maijā! Pie privātmājām zied ābeles un tulpes, bet gaisā jūtama svaigas zāles smarža. Šoreiz ceļojumā esam devušies mazliet citādāk, nekā ierasts – mazā grupā kopā ar dabas ekspertiem, kas mums parādīs to spilgtāko, ko piedāvā Patagonija.
Mūsu šoferis Emanuēls būs kopā ar mums visu Patagonijas dienvidu apskates laiku. Drīz vien pārliecinos, ka bez putnu gida mēs nez vai būtu pamanījuši divas trešdaļas spārnoto draugu – Emanuēlam un latvietei Ilzei ir vērīgas acis gan uz putniem, gan citu dzīvo dabu. Jau pēc pirmajiem metriem busiņā mums rāda augstkalnu zosis, kuras dzīvo tikai šajā apvidū, tad ibisus un vēl pēc mirkļa saskatām pirmo gvanako – vietējo kamieļveidīgo dzīvnieku, tuvu alpakas radinieku. Turpat ievēroju arī kustību krūmos, izrādās, tie ir Eiropas zaķi, kas šeit gan ir invazīva suga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
