Brīvdienas Krimuldas pusē: ko apskatīt un izbaudīt

Kubeseles dabas taka ir 3,6 kilometrus gara. Tā sākas un beidzas pie Krimuldas evaņģēliski luteriskās baznīcas, kas celta 1205. gadā un ir ievērības vērta, jo ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Pār pusloka tiltiņu, šķērsojot Runtiņu un paejot garām Tējas namiņam, skatam paveras Kubeseles pilskalns, uz kura 1775. gadā uzcelta mācītāja māja. Pilskalna pakājē, Runtiņupītes krastā, ir uzkalniņš, kas tiek uzskatīts par Kaupo kapa vietu.

Netālu no Kaupo uzkalniņa atrodas ar teikām apvītā Kubeseles ala. Tālāk, cauri Gaujmalas mežiem un vairākkārt šķērsojot Runtiņu, lokveida taka nonāk pie Saulstaru alas smilšakmens atsegumā. Savukārt tālāk skatam atklājas Lielais akmens jeb Runtiņa avotakmens, pie kura iztek spēcīgs avots. Gaujas krastā redzami Gaujas plostnieku darba liecinieki – betona enkurkluči.

Taka turpinās mežā, kur starp kokiem var manīt senos baltu un lībiešu uzkalniņkapus, kā arī Gaujas kapsētu un visbeidzot Veco Baronu kapsētu.

Turaidas muzejrezervāta teritorija, kas stiepjas vairāk nekā 40 hektāru plašumā, ir bagāta ar arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļiem, kas stāsta par notikumiem tūkstoš gadu garumā, sākot ar 10. gadsimtu. Ja lūko pēc kārtīga vēstures lādiņa, tad šī būs īstā vieta, kurā ļauties ceļojumam laikā.

Vēl viena interesanta vieta Krimuldas novadā ir Inciems. Viens no slavenākajiem šeit dzimušajiem cilvēkiem ir rakstnieks Anšlavs Eglītis. Viņa jaunības dienu takas var izstaigāt Inciema muižas parkā, kurā 2006. gadā rakstnieka simtgadei par godu uzstādīts piemineklis (autore Gaida Grundberga).

Pati muiža veidojusies 17. gadsimta sākumā. Inciema muižas barona dzīvojamais nams un muižkunga nams sākotnēji bijušas kā savienotas koka guļbūves, bet 20. gadsimtā būves pilnība pārveidoja, sadalīja un turklāt apšuva ar silikāta ķieģeļiem. Dzīvojamā māja tika uzskatīta pat par pili, un ne velti, jo tajā atradās 32 istabas. Muižas teritorijā bija arī zirgu stallis un dārznieka māja, kas tika apmūrēta.

Raganu parks ir iespaidīgs objekts ar vairāk nekā 20 ainavu skulptūrām lauku vidē, kuras veidojoši vairāki latviešu tēlnieki.

Parks ir tēlnieka Jura Švalbes izveidota ainavu skulptūru kolekcija un atrodas viensētā “Ziemelis”. Ja ir vēlme apskatīt šo vietu, jāņem vērā, ka parks ir privātā kolekcija, kas apskatāma, iepriekš piesakoties. (tālrunis saziņai: +371 26336617)

Lūk, vēl viena interesanta vieta, ko apciemot, viesojoties Krimuldas novadā. Imanta Ziedoņa muzeja vasarnīca Murjāņos ir saglabāta tāda, kā to savulaik iekārtojis pats dzejnieks kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni, stāsta Krimuldas tūrisma TIC darbinieki. Līdztekus muzeja ekspozīcijai, kuru var iepazīt ar tai īpaši izveidotu darba burtnīcu, muzejs apmeklētājiem piedāvā dažādas radošas apmeklējuma programmas.

Lēdurgas dendroparks ir viens no lielākajiem un bagātākajiem dendroloģiskajiem stādījumiem Latvijā. Parks, kuru dibinājis un mūža garumā veidojis Arvīds Janitens, ir kļuvis par īpaši aizsargājamu dabas un kultūrvēsturisku objektu.

Visos gadalaikos parks ir burvības pilns, turklāt parkā labi iejutušies daudzi tropisko un subtropisko apgabalu augi. Vērts pieminēt, ka Lēdurgas dendroparka teritorijā atrodas arī teikām apvītais Mudurgas dižakmens, pie kura ierīkota arī piknika vieta.

Viena no Krimuldas teiksmainākajām vietām ir Avotu birzs un Braslas upes iežu atsegumi, kas vietām sasniedz pat 25 metrus.

Vēstures fakti liecina, ka Inciema muižas muižniekam fon Tīzenhauzenam piederēja medību pils, ap kuru muižnieks tad arī veidojis retu koku sugu parku. Staigājot par Avotu birzes teritoriju, var sajust gan senatnes šarmu, gan arī uziet muižas kapus, kur ir saglabājies viens kapakmens, kas vēsta, ka tur apglabāta Emilija fon Tīzenhauzena. Klīst nostāsti, ka viņa likusi blakus apglabāt savu mīļāko medību suni, kas arī izdarīts.