Maršruts "Baltu ceļš" ir 2145 kilometrus garš un piedāvā interesentiem teju vai ceļojumu laikā. Tas veidots trīs lokos – kuršu (~790 km), zemgaļu (~620 km) un sēļu (~ 735 km), ar vairāk nekā 100 tūrisma objektu piedāvājumu ļaujot iepazīt trīs maztautu vēsturi, kultūru, tradīcijas.
Ar kaut ko ir jāsāk, tāpēc šoreiz, pateicoties Zemgales Plānošanas reģionam, "Tūrisma Gidam" bija iespēja doties ekskursijā un izpētīt vienas dienas maršrutu pa šīs puses varenākajām vietām.
Zemgaļi tika izcelti kā kareivīga un turīga tauta, turklāt viņi bija pazīstami arī kā izcili tirgotāji. Kur tad iespējams izzināt viņu kādreizējo varenumu? Lūk, dažas interesantas un apskates vērtas vietas.
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Ekskursiju var sākt ar šīs skaistās ēkas apciemojumu, kur jau kopš 1952. gada iekārtots vēstures un mākslas muzejs. Ekspozīcijās apskatāmas arheoloģiskās liecības gan no akmens laikmeta apmetnēm Zemgalē, gan no seno zemgaļu kapulaukiem un pilskalniem, atspoguļojot novadu aizvēstures un Livonijas periodā. Kas interesanti, muzejā iespējams atgriezties laikā ne vien klasiskajā variācijā, bet arī virtuālās ekspozīcijās, kas, uzliekot īpašas brilles, ļauj ceļot laikā un apmeklētājiem dod iespēju satikt Livonijas ordeņa brāli, redzēt zviedru sagūstīto hercogu Jēkabu, Jelgavas tirgus laukumā sastapt Latvijas valsts pirmo prezidentu Jāni Čaksti, kā arī savām acīm redzēt, kā Otrā pasaules kara ugunīs iet bojā Jelgava. Gluži tāpat interesenti var virtuāli noaust līgavai Zemgales brunčus, kas galu galā pārvērtīsies visai interesantā piedzīvojumā.
Viesojoties šajā vietā, nevajadzētu laist garām iespēju arī doties uz muzeja torni, kas ļauj paraudzīties uz pilsētu no pavisam cita skatupunkta. Te gan jāņem vērā, ka tornis ir 25 metrus augsts un tajā jākāpj pa vītņu kāpnēm, tāpēc pirms došanās augšup ir jānovērtē savi spēki. Kāpjot augšup, pa ceļam var apskatīt muzeja eksponātus – abras, lizes, šūpuļus, krēslus u.c. koka priekšmetus, kā arī uzzināt, ko mēs būtu varējuši redzēt pa torņa logiem pirms daudziem gadiem.
Ja vēlies Jelgavu iepazīt vēl pamatīgāk, citus apskates objektus šajā pusē meklē te.
Tērvetes koka pils
Ievērības vērta nešaubīgi ir 12. gadsimta Tērvetes koka pils, kuras rekonstrukcija balstās uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem Tērvetes pilskalnā.
Pils trīs stāvos aplūkojama plaša zemgaļu materiālās kultūras ekspozīcija: sadzīves priekšmeti, rotas, apģērbi, bruņojums, maketi, zīmējumi un fotogrāfijas. Apskatāma zemgaļu valdnieka vaska figūra, kuram pirkstā ir lielākais atrastais Nameja gredzens, kā arī varena zobenu izstāde.
Tērvetes pilskalns
Pavisam netālu meklējams arī Tērvetes pilskalns, kas ir Tērvetes arheoloģiskais kompleksa sastāvdaļa līdztekus Svētajam kalnam, Klosterkalnam un citām vietām. Vērts piebilst, ka 13. gadsimtā Tērvete bija spēcīgs zemgaļu centrs un valdnieku rezidence, kurā valdījuši tādi diženi kungi kā Viestards un Namejs.
Pilskalns savus ievērojamākos apveidus ieguva no 11. līdz 13. gadsimtam, kad zemgaļi pretojās vācu ordenim. Pilskalnā atradusies zemgaļu koka pils ar aizsargkonstrukcijām, dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī amatnieku darbnīcas. Tas saglabājis stāvās nogāzes un aizsardzības valni, kas ir viens no lielākajiem Baltijas reģionā.
Ja spēki ļauj, uzkāp Tērvetes pilskalna virsotnē un palūkojies uz apkārtni, gluži tāpat kā to darīja senie zemgaļi. Kāpiens pavisam noteikti ir tā vērts, jo augšā ierīkoti arī atpūtas soliņi, kur piesēst pēc varenā kāpiena.
Mežotnes pilskalna arheoloģiskais komplekss
Mežotnes pilskalns ir skaista vieta, kur pavadīt nesteidzīgu pēcpusdienu un izjust seno zemgaļu spēku. Tas bijis viens no lielākajiem zemgaļu pilskalniem, Upmales zemes galvenā pils, bet šodien tas skaisti pārveidots, ļaujot gan piesēst pie ugunskura, gan doties pa Spožās skudras taku, kas noteikti patiks mazākajiem apmeklētājiem.
Vērts caur koku lapotnēm paraudzīties arī uz Lielupi, pār kuru ved skaists tiltiņš, kā arī turpat atrodas dižā Mežotnes pils, kas noteikti ir apskatīšanas vērta. Savukārt, virzoties pa teritoriju, vērts apciemot arī blakus esošās senās baznīcas drupas, kur sajūtama īpaša atmosfēra.
Mežotnes kompleksu veido pilskalns ar senpilsētu, Vīnakalns, divi kapulauki un ostas vieta. Mežotne vairākkārt minēta hronikās un pat kāda 11. gadsimta arābu ceļotāja pierakstos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
