Esiet uzmanīgi ar savām vēlmēm, tās mēdz piepildīties visnegaidītākajā veidā. Tā, piemēram, šovasar Krievijas Federācija ieviesa bezmaksas e-vīzu sistēmu Kaļiņingradas apgabala apmeklēšanai. Allaž gribēju tur nokļūt, precīzāk, ar velosipēdu nobraukt pa Kuršu kāpu visā tās garumā. Sarežģīto vīzas formalitāšu dēļ šo ieceri parasti atliku. Tā vietā gadiem Kaļiņingradu pētīju no lidmašīnas iluminatora, dažreiz pat to fotografējot, līdzīgi kā ar Egejas jūras salu pārņemtais stjuarts Kortāsara stāstā "Sala dienas vidū".
Kad brīvdienu klejojumos bija apnicis uzklausīt Latvijas starppilsētu autobusu šoferu augstprātīgo izrunāšanos par velosipēdu pārvadāšanu, nolēmām lidot uz Palangu, lai, minoties uz Gdaņsku, izpētītu mazāk zināmo Baltijas jūras krastu. Kāds šajā vietā jautās, bet kā tad velosipēds un lidmašīna? Pavisam vienkārši. Lidojām ar "airBaltic", bet kompānijas mājaslapā rakstīts: "velosipēda stūrei jābūt pagrieztai, pedāļiem – noskrūvētiem, savukārt no riepām jāizlaiž gaiss." Pārējais ir tikai pedāļu mīšanas jautājums (pēc tam, kad velosipēds saskrūvēts atpakaļ).
Ja ceļošanai maršrutā Palanga – Gdaņska nepieciešams dziļāks pamatojums, atliek atcerēties, ka visa šī mūsdienās trīs valstu – Lietuvas, Krievijas un Polijas – starpā dalītā teritorija gadsimtiem ir bijusi vienots Teitoņu ordeņa, bet vēlāk Prūsijas valdījums. Cauri Kuršu kāpai no Kēnigsbergas līdz Klaipēdai un tālāk Rīgai un Pēterburgai no 17. gadsimta otrās puses 200 gadu garumā veda galvenais pasta ceļš, kas savienoja Eiropu ar Krievijas plašumiem. Jau tajā laikā smilšainās strēles iedzīvotājus un viņu ciematus sāka apdraudēt ceļojošās kāpas – rezultāts mežiem apaugušās pussalas izciršanai Septiņu gadu karā starp prūšu Hohencolleru valdniekiem un Austrijas Habsburgu imperatoriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
