Foto: Shutterstock
Teju katrs var bez lielām problēmām iziet cauri lidostas bagāžas pārbaudei vai iemācīties pāris frāzes ceļojuma galamērķa vietējā valodā. Taču daudz vieglāk un pilnvērtīgāk ceļojumos un to plānošanā veicas tiem, kuri laika gaitā izkopuši noteiktas prasmes, kas palīdz viņu brīvdienām ritēt bez aizķeršanās.

Lūk, "Smarter Travel" iepazīstina ar piecām prasmēm, kuras laika gaitā vajadzētu pilnveidot katram, kurš iemīļojis svešu zemju iepazīšanu.

Sarunāšanās ar svešiniekiem


Maziem bērniem vecāki parasti kārtīgi piekodina - runāt ar svešiem cilvēkiem ir stingri aizliegts, taču ar laiku komunikācija ar nepazīstamiem ļaudīm kļūst par daļu no ikdienas. Ārzemēs šī prasme – uzsākt un veidot sarunu ar vietējiem – ir ļoti svarīga, jo tieši viņi ir tie, kuri spēs parādīt garšīgākos un izdevīgākos restorānus, izskaidrot norādes, kā arī pastāstīt vairāk par vietām, par kurām tūristu ceļveži klusē. Ar laiku cilvēki jau pēc ķermeņa valodas un pirmā acu uzmetiena var teju saprast, vai ar konkrēto cilvēki ir vērts runāt – vai viņš ir ieinteresēts vai tomēr aizņemts ar savām domām un darbiem. Jo vairāk runāsi, jo labāk šo prasi arī izkopsi, tāpēc ieteicams laiku pa laikam praktizēt sarunāšanos ar nepazīstamiem cilvēkiem.

Kā mašīnai nomainīt riepu


Bieži vien ceļojumos tiek īrētas mašīnas, lai varētu krustu šķērsu izbraukāt valsti vai salu un apskatīt, kas "lācītim vēderā". Katram šoferītim ir svarīgi zināt pamata lietas, kas saistītas ar automašīnām, iespējamām problēmām un lampiņu apzīmējumiem, taču tikpat vērtīgi ir arī mācēt rīkoties krīzes situācijās, piemēram, kad nekurienes vidū tiek pārdurta riepa un nepieciešams to nomainīt. Lai gan var gadīties, ka tavā ceļabiedru kompānijā ir kāds, kurš šo darbiņu pieprot, labāk tomēr iemācīties pašam, jo ne vienmēr palīdzīga roka būs turpat blakus.

Kaulēšanās


Ir valstis, piemēram, Ēģipte un Turcija, kur daudzviet cenas nekam nav norādītas. Kad kāds krekliņš vai pārtikas produkts noskatīts, jāiet pie pārdevēja un jāsāk kaulēties – pretējā gadījumā vari pamatīgi pārmaksāt vai arī iziet laukā ar tukšām rokām. Lai gan ir cilvēki, kuriem šķietami spēja pārliecināt ir ielikta šūpulī, to ar laiku var izkopt katrs arī ikdienā, sarunājoties un diskutējot ar draugiem, radiem un kolēģiem par dažādām tēmām.

Starp citu, kaulēšanās labi noder ne tikai iepriekš minētajos tirdziņos, bet arī, piemēram, cenšoties norezervēt viesnīcu. Cilvēkiem ir vieglāk justies pārliecinātiem par sevi, ja viņi nestāv aci pret aci ar otru, tāpēc kaulēšanos var izmēģināt, runājot pa telefonu. Klausules otrā galā esošais nevēlēsies, lai saruna ātri vien pārtrūktu, tāpēc bieži vien var būt pielaidīgāks.

Karte, kompass, orientēšanās


Lai gan mūsdienu tehnoloģijas šīs prasmes vajadzību ir mazinājušas, nevar izslēgt iespējamību, ka nonāksi vietā, kurā nebūs interneta pārklājuma un gudrā ierīce nevarēs priekšā pateikt, vai mājas atrodas pa labi vai kreisi. Ja kartes un kompasa apgūšana šķiet nieks vien, tad vari mācīties vadīties citā veidā, piemēram, pēc saules, konkrētiem kokiem, kas aug kādā teritorijā, un tamlīdzīgi.

Mērvienības un valūta


Cik ir piecas jūdzes? Cik ir 70 grādu pēc Fārheita? Cik ir 150 eiro mārciņās un dolāros? Vietā, kur cilvēki dzīvo pēc Celsija un ar eiro zīmēm, kā arī lielākoties visu mēra litros un kilometros, citas mērvienības un valūtas var nešķist svarīgas, tomēr, dodoties uz ārzemēm, jautājums aktualizējas. Lai gan vienmēr pie rokas var būt telefons, kurā visu ātri noskaidrot, šādas zināšanas un prasme prātā visu ātri aprēķināt nāks tikai par labu – neviens tevi neapvedīs ap stūri, kā arī pats nekļūdīsies šķietami pilnīgi nevainīgā situācijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!