Savdabīgi zili, zaļi un rozā: valdzinoši ezeri visā pasaulē  (1)

Jaunzēlandes "Waiotapu" termālajā rezervātā var atrast daudz burbuļojošus un interesantus ezerus, tomēr, iespējams, šis, kas tiek saukts arī par Velna vannu, ir visinteresantākais un pārsteidzošākais.

Īpašu šo ezeru padara tā koši zaļā krāsa, kas pavisam noteikti izceļas uz pārējo fona. Kā minēts "Atlas Obscura", krāsa radusies, pateicoties sēra nogulsnēm un minerālu mijiedarbībai. Tieši šī iemesla dēļ ezers ir viens no iecienītākajiem tūristu apskates objektiem apkārtnē, jo ļauj paraudzīties, cik gan dažāda un savāda var būt daba.

Tiesa, kāpēc ezers ieguvis šādu nosaukumu, īsti skaidrs nav. Tomēr, ņemot vērā tā īpatnējo izskatu, būtu gluži vai neticami, ja tam netiktu piedēvēts kāds ellišķīgs nosaukums.

"Waiotapu" jeb "svēto ūdeņu" valstībā atrodami vairāki interesenti ezeri. Cits iekrāsojies oranžā krāsā, cits nemitīgi un iespaidīgi burbuļo, bet kāds ap sevi apvilcis tvaika kārtu. Šī vieta, kā minēts "Culture Trip", ir viena no iespaidīgākajām, kur vienuviet iespējams aplūkot tik daudz ģeotermālo objektu. Plašāk lasi te.

Natrona ezers ir sālsezers Tanzānijas ziemeļos. Tas priecē un vilina ar vairākiem aspektiem. Viens no būtiskākajiem – tas, pateicoties kādai baktērijai, iekrāsojies sarkanīgā tonī.

Ne mazāk svarīgi izcelt arī apkārtnes sāļo un sārmaino vidi. Tieši šo faktoru dēļ ezera apkārtnē nenāksies sastapt daudz dzīvu radību, jo lielākajai daļai dzīvnieku šie apstākļi ir nevēlami un kodīgais gaiss var padarīt izdzīvošanu neiespējamu.

Tomēr tā nav ar visiem – neparastā teritorija ir mājvieta flamingiem, kas tur pulcējas prāvā skaitā.

Ūdens Hillera ezerā ir ne tikai sāļš, bet arī koši rozā krāsā. Jau ilgu laiku zinātnieki steidz vētīt ūdens nokrāsas iemeslus, jo atšķirībā no citām līdzīgām ūdenstilpēm, ļaudis nav vienisprātis par krāsas cēloņiem.

Tika pieņemts, ka šādu ūdens krāsu varētu radīt vienšūnas zaļās aļģes ("Dunaliella Salina"), bet oficiālu apstiprinājumu šai teorijai zinātniekiem nav izdevies iegūt. Kā otrs iemesls rozā krāsai tikušas minētas halobaktērijas, kas dzīvo ūdenstilpēs ar augstu sāls saturu (piemēram, Nāves jūrā), taču arī šī versija izrādījās nepareiza, jo arī atdalot baktēriju no ūdens parauga, tas vienalga bija rozā.

Lai arī ezers stiepjas vien 600 metru platībā, to rozā krāsas dēļ var labi saskatīt no lidmašīnas.

Šī skaistā vieta, kuras nosaukums tulkojumā no japāņu valodas ir "Zilais dīķis", atrodas Bijē ("Biei"), Hokaido salā, kas slavena ar saviem vulkāniem, ezeriem un fantastiskajiem dabas skatiem.

1988. gadā Hokaido salā notika Tokati vulkāna izvirdums, un valsts iestādes nolēma uz salas uzbūvēt dambi, lai pasargātu pilsētu no nogruvumiem. Rezultātā vietā, kur notika rakšanas darbi, tika izveidota ūdenstilpe, kas nosaukta tuvējās Bijē pilsētas vārdā. Bet tas, kas padara šo dīķi īpašu, ir tā ūdens krāsa, kas atkarībā no sezonas var kļūt tirkīzzila, duļķaini pelēcīga vai noslēpumaini tumši zila. Tiek uzskatīts, ka alumīnija hidroksīds, kas nonāk dīķī no tuvumā esošiem karstajiem avotiem, ir atbildīgs par ūdens krāsu un tās izmaiņām. Bet ir vēl citas minerālvielas, kas nonāk ūdenī, upei, kas ietek dīķī, plūstot no kalniem. Minerālvielas balina ūdenstilpnes dibenā esošos akmeņus, padarot tos gandrīz baltus, un arī tas palīdz izcelt košo ūdens zilumu, jau iepriekš rakstīja "Tūrisma Gids".

Lūk, arī ezers, kas iekrāsojies košās krāsās un tiek uzskatīts par īstenu dabas brīnumu!
Neparasti krāsainais ezers, kas pazīstams pēc nosaukuma "Grand Prismatic Spring", atrodas Jeloustonas nacionālajā parkā, ASV. Tā diametrs ir aptuveni 110 metri, un tas ir pat līdz 50 metriem dziļš.

Ezers atklāts 19. gadsimta sākumā un tolaik, gluži tāpat kā tagad, tas nudien pārsteidza ar savu unikālo krāsu un īpašībām. Pats ezera vidus ir verdošs un kristāldzidrs – kā skaidro "Atlas Obscura", tiek uzskatīts, ka tas ir sterils. Savukārt tālāk ezera nokrāsa sāk variēt, piedāvājot ainavu ar dzeltenīgiem un sarkanīgiem toņiem.

Āfrikā, 30 kilometru attālumā no Dakāras, Senegālas galvaspilsētā atrodas unikāla dabas parādība – Retba jeb tautā sauktais Rozā ezers.

Agrāk Retbas ezers bija lagūna, kas caur šauru kanālu savienojās ar okeānu. Taču Atlantijas okeāna viļņi sajaucās ar kanāla un lagūnas dibenā esošajām smiltīm un pārvērtās par diezgan dziļu sālsūdens ezeru. 1970. gadā Senegālā bija sausuma periods, kā rezultātā ezers kļuva ievērojami seklāks un arī ieguva neparastu nokrāsu. Iespaidīgā un unikālā krāsa izveidojās, pateicoties ezerā esošajām zilaļģēm. Ūdens krāsa var mainīties no gaiši rozā līdz pat brūnai. Krāsu piesātinājums ir atkarīgs no diennakts laika, no mākoņu daudzuma un it īpaši no vēja – jo spēcīgāks vējš, jo zilaļģes vairāk aktivizējas un ražo vairāk fermentus, kas ūdeni iekrāso rozā toņos. Plašāk lasi te.

Lūkojoties uz šo ezeru, paveras pastkartes cienīgs skats. Īpatnēji, taču skaisti zilais ūdens vilina ne tikai daudzus tūristus, bet arī rotā neskaitāmus bukletus – un tas ir visai saprotami. Ezers ir īpašs!

Benfas nacionālajā parkā, kas atrodas Kanādā, meža un kalnu ieskauti, atrodas daudzi ezeri. Un, lai arī visi no tiem ir apbrīnas vērti, šis savdabīgi zilais jeb "Peyto" ezers izceļas uz pārējo fona.
Lielākais ezera trumpis, protams, ir īpatnējā krāsa, kas jau gadu gadiem tur vilinājusi gan vienkāršus interesentus, gan arī fotogrāfus.

Vai tiešām ezers ir tik zils kā šķiet? Pavisam noteikti! Kā skaidrots "Banff and Beyond", tas nav nekāds acu apmāns vai veikls foto apstrādes triks. Ezera tonis ir atkarīgs no gadalaika – izteiktāki zils tas ir tieši vasaras mēnešos, kad ezerā lielos daudzumos no tuvējiem kalniem šļūdoņa laikā saplūst ledus. Lai arī nevar noliegt, ka šī vieta savu burvību saglabā arī citos gadalaikos, ja gribi ikonisko skatu vērot savām acīm, būs uz turieni jādodas tieši gada siltajā sezonā.

Kā raksta tie, kas savām acīm baudījuši šo dabas brīnumu, vislabāk uz turieni doties pavisam agri no rīta – pēc saullēkta, bet pirms uz pasakaino vietu atbraukuši pirmie tūristu autobusi, kas it īpaši vasaras sezonā uz turieni plūst aumaļām. Ja viss atbilst šiem nosacījumiem, varēsi baudīt skatu netraucēti, teikts "Lonely Planet". Plašāk lasi te.

Šajā sarakstā noteikti var ieļaut arī Rozā lagūnu Austrālijā. Šī vieta plašāk pazīstama pēc nosaukuma "Hutt Lagoon".

Šī lagūna ir 70 kvadrātkilometru plašs sāls ezers un no Indijas okeāna to atdala smilšu valnis. Tā kā lagūna atrodas pāris metrus zem jūras līmeņa, tajā nepārtraukti skalojas sāļais jūras ūdens, kas ļoti strauji iztvaiko, savukārt saldūdens, kas nāk no tuvējiem avotiem, nespēj satecēt pietiekami lielos daudzumos, lai līdzsvarotu situāciju, padarot šo ezeru par ļoti sāļu vidi. Šādu vidi par piemērotu sauc konkrēta veida aļģes, kas arī pasargā lagūnu no pārmērīgi ātras iztvaikošanas, kā arī iekrāso to simpātiskā tonī, skaidrots tūrisma ceļvedī "Atlas Obscura".

Krāsa lagūnā mēdz variēt, ņemot vērā sezonu, laikapstākļus un dienas laiku – ūdens mēdz būt gan izteikti rozā, gan pat violets un sarkanīgs. Kā minēts "Australias Coral Coast", labākais laiks lagūnas apskatīšanai ir pēcpusdiena vai pievakare, kad riet saule. Plašāk lasi te.