Foto: Sakoptākās lauku sētas un skaistākie dārzi Ciblas novadā

Ciblas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ērika Bondarenko portālu "Tavs Dārzs" informēja, ka tradicionālajā konkursā "Ciblas novada sakoptākā sēta" piedalījās deviņi dalībnieki – četras lauku sētas, četras mājas ciematos un viens uzņēmums. Objektus konkursam pieteica pagastu pārvaldes, saskaņojot ar māju īpašniekiem.

Nominācijā "Sakoptākā lauku sēta" 1. vieta piešķirta Zvirgzdenes pagasta mājas "Cielaviņas ligzda" īpašniekiem Ilonai un Mārim Cibuļskiem, 2. vieta lauku sētu grupā – Ciblas pagasta "Plūmju" māju saimniecei Maijai Manukinai, bet 3. vietu šajā grupā ieguva divi dalībnieki – Blontu pagasta māju "Doles" īpašnieki Velta un Aleksandrs Narnicki un Līdumnieku pagasta māju "Ezermalas" īpašnieki Zoja un Viktors Liepiņi.

Savukārt nominācijā "Sakoptākā individuālā māja ciema teritorijā" 1. vieta tika piešķirta diviem dalībniekiem Blontos – māju "Kamenes" īpašniecei Vijai Metlānei un māju "Bebrīši" īpašniekiem Valentīnai un Nikolajam Petroviem. 2. vieta ciematu māju kategorijā – Pušmucovas mājas "Modesti" īpašniecei Elvīrai Rimicānei, bet 3. vieta – Pušmucovas mājas "Zīlītes" īpašniekiem Svetlanai Sitko-Siņicai un Jānim Siņicam. Savukārt nominācijā "Sakoptākā saimniecība/uzņēmums" piedalījās tikai SIA "Lapegles 2", tāpēc apbalvojumu saņēma Antons Daudišs.

Kā pirmo konkursa vērtēšanas komisija iepazina Līdumnieku pagasta Bārtuļos esošās "Ezermalas". Šo māju izrādīja Zoja Liepiņa, kas pati ar vīru Viktoru no Jelgavas vismaz reizi divās nedēļās atbrauc uz Bārtuļiem, kur dzīvo Zojas māte Nadežda Svjaščenoka. Dzimta Bārtuļos mīt jau vairāk nekā simts gadus. Zojas vectēvs Augejs Svjaščenoks savulaik, būdams turīgs zemnieks, apprecējis Aleksandrinu, kas kalpojusi Paulinu muižā, un paņēmis pie sevis arī sievas vecākus un māsu. Augejs palīdzējis izaudzināt arī mazmeitu Zoju.

Vecā dzimtas māja jau ir zudusi, Zojas vecāki padomju gados uzbūvēja jaunu māju, kas ir neliela, tāpēc tika nolemts būvēt lielāku. Diemžēl darbi jaunbūvē apstājušies. Mājas teritorijā aug ļoti daudz dažādu interesantu koku, krūmu un ziedu, ko Zoja uz Bārtuļiem ved no Jelgavas stādaudzētavas. Ir izveidots dzīvžogs, gaumīgas ziedu kompozīcijas, atpūta zona, ir glīti sakrauta malka, viena no saimniecības ēkām ir tikusi pie logiem ar vitrāžu, kur ar laiku tiks ierīkota senlietu krātuve. Zoja un Viktors Liepiņi apstrādā zemi un kopj mežu, saimniecības kopējā platība ir nedaudz lielāka nekā 10 hektāri. Mājas tuvumā nav redzams ezers, kā varētu šķist pēc nosaukuma "Ezermalas", bet zemes īpašums stiepjas līdz Zabolotjes ezeram Līdumniekos.

Ciblā ir mājas "Plūmes", kur saimnieko Maija Manukina. Ēka atrodas ciematā, bet konkursā tā tika vērtēta kā lauku sēta, jo tā ir tālāk no ielām – lauku ārēs. Pirmais iespaids – tā patiesībā ir tipiska lauku sēta, kam apkārt viļņo labības lauki. Māju 1954. gadā būvējuši Maijas vecāki Anastasija un Vitālijs Manukini, no Līdumnieku puses pārvedot un pārbūvējot kādu lielu šķūni. "Plūmju" mājas teritorija ir gaumīgi sakopta, tajā ir gan dzīvžogs, gan akmeņiem izlikts celiņš, gan puķu dobes. Maijai ļoti patīk puķes, viņas dārzā aug 12 dienziežu un 14 īrisu šķirnes. Starp ziediem dobēs ir iesēti arī galdā liekami zaļumi. Daudzi augi ir dāvināti, un tie atgādina par kādu notikumu vai cilvēku. Maijas radošums izpaudies, pie mājas izveidojot atsevišķas kompozīcijas ar vēsturiskām lietām. Piemēram, vecais velosipēds, ar kuru savulaik braukusi gan pati, gan meitas, tagad, sarkani krāsots, lepni slejas pār akmeņu krāvumu, novēršot uzmanību no elektrības sadales skapja (to Maija pacentusies slēpt arī ar ceriņiem un citiem zaļumiem). Savukārt kādu nepievilcīgu stabu viņa apaudzējusi ar parastām kāršu pupiņām.

Zvirgzdenes pagasta Bērzinīkos savu dzīvesvietu izbūvējuši un iekopuši Māris un Ilona Cibuļski. Savulaik šo dzimtas īpašumu atguvusi Māra māte, gribējusi dod vārdu "Cielaviņas", bet tāds nosaukums jau bijis kādam īpašumam pagastā, un divus īpašumus ar vienādu nosaukumu reģistrēt nav iespējams. Tā radies nosaukums "Cielaviņas ligzda", bet nākamā gadā cielaviņas tiešām izveidojušas ligzdu šķūnī.

Māris un Ilona pirms 14 gadiem attālāk no vecās mājas izbūvēja pirmo savu ēku – guļbūvi ar pirti un dzīvojamām telpām. Gadu gaitā ir izbūvēts arī neliels šķūnītis, plašāka viesību zāle un nupat – arī vasaras virtuve, kur var ērti gatavot un ēst. Ēku tuvumā ir ugunskura vieta, kā arī dažādām aktivitātēm piemēroti objekti: lielās šūpoles, "štābiņš" un smilšu kaste bērnu rotaļām, futbola vārti, šautriņu dēļi u.c. Par to, ka "Cielaviņu ligzda" Cibuļsku ģimenei nav laiskas atpūtas vieta, liecina akurāti un pārdomāti iekoptais dārzs ar 122 augļu kokiem un krūmiem, tajā skaitā 60 upeņu krūmiem. Garās rindās – 32 dažādu šķirņu vīnogulāji, starp kuriem aug ražīgas zemenes. Tiek audzēti arī dārzeņi – arī rindās, starp kurām var izbraukt ar traktoriņu, nopļaujot zāli. Savukārt gurķi tiek audzēti nevis vienkārši uz zemes, bet no konteineriem. Tie ir viegli novācami, jo aug uz īpaši izbūvēta karkasa.

"Doles" nav viegli atrast, lai gan šī māja atrodas netālu no Blontiem, jo ceļa līdz ciematam nav, ir tikai gājēju taciņa. Ceļu īpašnieki izveidojuši no citas puses. Te kopš 2003. gada saimnieko Velta un Aleksandrs Narnicki. Mājas ir interesantas, tās būvējis un uzturējis keramiķis Apolinārijs Dieglis – Veltas tēvs. Lai gan keramiķa darbnīca daļēji sabrukusi, iespējams, tā tiks atjaunota. Narnicki "Dolēs" sāka saimniekot pēc Veltas mātes nāves. Pakāpeniski ir mūsdienīgi saremontēta dzīvojamā māja un labiekārtota teritorija ap to.

Pirmās savu vietu pie mājas rada lilijas. Tagad ir iekopta neskaitāmas puķu dobes. Ziedu daudzums ir milzīgs – tie ir stādīti gan dobēs, gan podos gan mājas un saimniecības ēku sienām, gan dažādās vecās sadzīves lietās. Narnickiem ir četri mazbērni, viņu priekam ierīkots rotaļu laukums ar slidkalniņu, vairākām šūpolēm u.c. Velta, uzņemot konkursa komisiju, atzina, ka ļāvusies pierunāt sevi piedalīties tajā, bet īsti labi "Doles" varētu būt sakoptas pēc pāris gadiem. Vēl ir daudz ieceru, lai šī lauku sēta atbilstu tās saimnieku izpratnei par skaisto.

Skanīgo nosaukumu "Modesti", mājai ir devusi Elvīra. Viņa 1991. gadā ieprecējās Pušmucovā, kur viņai ļoti patīk. Toreiz te saimniekoja vīramāte, kuru daudzi pēc tās tēvavārda sauca Modestovna. Elvīrai vārds Modesti liekas pati pilnība, jo tas saistās ar modi un dēstiem, kas ir ļoti tuvi Elvīras mākslinieciskajai un radošajai dabai. Elvīra ar vīru Valdi un jaunāko dēlu Andi nu jau trīs gadus dzīvo jaunajā mājā, kuras celtniecība sākta 1999. gadā. Pateicoties Valdim, vecā māja pārtop par galdniecības darbnīcu, kuŗā jau tapušas pagraba un garāžas durvis.

Vecā āra virtuve nu ir košais akmensdārzs, bet gotiņas ganībās gozējas dīķis ar pludmali. Viņas pašas izdomātas ir arī jaunās mājas logu dekoratīvās apmales, kurās redzams Auseklītis un citas latviskas zīmes. Elvīra uzskata, ka šis īpašums ir jālolo un jākopj, tā izrādot cieņu senčiem un savai mazajai Latvijai. Katrā dzimtā ir jābūt vietai, kur visi var satikties un ir mīļi gaidīti.

Īpašums "Zīlītes" sākas uzreiz aiz "Modestu" pamatīgā pagraba. Tā nosaukums ir radies no saimnieku uzvārda latviskotā varianta. Svetlana Sitko-Siņica dzimusi Aizkrauklē, bet te ieradusies no Kārsavas kopā ar vīru Jāni un bērniem – Kristiānu, Amandu un mazo Markusu mammas puncī. Jaunā ģimene nu jau 10 gadus saimnieko dzimtas īpašumā.

Idejas mājas un apkārtnes iekopšanā galvenokārt realizē Svetlana. Viņa ir atjaunojusi ābeļdārzu, izveidojusi no dažādiem zaļumkrūmiem dzīvžogu, kas īpašumu veiksmīgi pasargā no blakus esošā ceļa putekļiem. Veidojot dārza ainavisko vidi, Svetlana izmanto dabas materiālus – dažāda izmēra akmeņus, vecās lazdas koksni, kas ieraugāma puķu dobju iežogojuma veidolā. Vecās ābeles stumbrs kā puķu kompozīcijas elements tur koši sarkano vīteņrozi, kas cieši piekļāvusies stumbram kā glābējam no šīsvasaras vēja brāzmām. 2018. gadā māja tikusi pie jauna sarkana metāla jumta, jauniem logiem un puķu izrotātās nojumes pie ieejas durvīm. Svetlana saka: "Ir jauki, ka patīk pašiem, kaimiņiem un garāmbraucējiem. Mūsu bērni darbojas kopā ar mums, bet vēlāk spēs skaistumu saglabāt saviem bērniem."

Māju "Kamenes", kur saimnieko Vija Metlāne, nevar nepamanīt. Tā atrodas ceļa malā, un no pavasara līdz vēlam rudenim tā ir ziedu ieskauta. Vijai ļoti patīk darboties ar puķēm. Nesen kāds jautājis, cik puķu ir viņas "Kamenēs", un Vija nepaslinkoja, saskaitīja. Izrādās – 270 stādi! Ikviens, kas pazīst Viju, zina arī par viņas aizraušanos, tāpēc parasti Vijai tiek dāvināti ziedi, ko var izstādīt. Tad ir jāpiemeklē katram piemērota vieta. Vijai nav dārzkopja izglītības, un viņa nedaudz pārdzīvo, ka viņas puķu dārzā nav ievēroti kādi ziedu pareizas stādīšanas likumi, bet, kā Vija saka: "Es skatos no citiem un mācos, nu jau dārzā ir arvien lielāka kārtība." Ar lepnumu Vija demonstrē šī gada "odziņu" – dzelteno kannu.

Mājas "Bebrīši" ir Valentīnas un Nikolaja Petrovu īpašums. Pēdējos gados viņi ir veikuši mājas remontu, tās fasāde, jumts, logi ir gaumīgi saskaņoti brūnos un bēšos toņos. Tā kā teritorija ap māju ir ļoti maza, katru zemes pēdu jāizmanto pārdomāti.

Valentīna aicinājusi palīgā speciālisti, kas palīdzējusi izplānot dekoratīvo stādījumu izvietojumu un puķu dobes pretī ieejai namā, kā arī ieteikusi ap mājas priekšā augošo bumbieri izbūvēt koka soliņus. Gar māju un pie garāžas ir izlikti bruģa celiņi, starp apstādījumiem – akmens šķembu takas. Dārzā nav eksotisku augu un ziedu, bet tas ir elegants un pietiekami krāsains, kāds zieds vienmēr ir uzplaucis. Samtenes, petūnijas un leduspuķes allaž neuzkrītoši izdaiļo namu un teritoriju ap to.

SIA "Lapegles 2" bija vienīgais uzņēmums, kas šogad piedalījās konkursā, taču tas droši varēja pretendēt uz sakoptākā titulu. Zvirgzdenes pagastā šis Antona Daudiša dibinātais uzņēmums darbojas kopš 1992. gada. Pamatā "Lapegles 2" zināms kā mežistrādes un kokapstrādes uzņēmums, bet tam ir arī veikals.

Uzņēmuma teritorija ir kārtīgi sakopta, pie tā ir glīta norāde. Centrālo ēku, kuras otrajā stāvā izvietota banketu zāle, ieskauj apstādījumi un akmeņdārzs, kurā zied daudzgadīgas puķes. Ir ierīkotas vairākas atpūtas vietas ciemiņiem. Glīti krāsota droška un kamanas – īpaša "odziņa", kas iepriecina viesus.