10 muižas Latvijā, ko vērts apskatīt  (2)

Talsu novada Vandzenes pagasts nudien var lepoties ar kādu skaistu vietu, kas pie sirds ies visiem tiem, kas iemīļojuši vēsturisku ēku apskati. Tā ir Vandzenes muiža.

Vandzenes muiža, kurā šobrīd atrodas skola, pirmo reizi rakstos minēta 17. gadsimtā, skaidrots Talsu tūrisma ceļvedī "Talsi Tourism". Savukārt muižas ansamblis būvēts 19. gadsimta sākumā, kas veidots Heikingu dzimtai.

Lasīt vairāk

Lai arī pirmās ziņas par esošu ēku šajā pusē fiksētas 1506. gadā, kā skaidrots Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas "Letonica" projekta mājaslapā "Zudusī Latvija", Remtes muiža veidojusies no viduslaiku pils, kura gan dabā vairs nav saglabājusies. Remtes muižas pils būvēta ap 1800. gadu, pēc tam tā postīta un atkal atjaunota. Šobrīd ēkā atrodas Remtes pamatskola.

Lasīt vairāk

Šogad durvis vērusi iepriekš apmeklētājiem slēgtā Kabiles muiža, kļūstot par vieno no garšīgākajiem 2019. gada vasaras sezonas jaunumiem Kuldīgas novadā. Kāpēc garšīgākajiem? Jo Kabiles muiža atrodas pašā Latvijas vīna reģiona sirdī, turklāt skaistajā ēkā, kas pieejama apskatei, attīstījusies arī vīna darītava.

Livonijas ordeņa laikā vēlākā Kabiles muižas teritorija ietilpa Kuldīgas komturijā, šajā vietā ordeņa pastāvēšanas beigu posmā jau bijusi izveidota saimnieciska rakstura muiža. Gadu no gadiem muiža bijusi dažādi īpašnieku rokās, līdz tajā tagad saimnieko arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja, olimpisko spēļu dalībniece Lauma Grīva.

Lasīt vairāk

Taurupes muižas galvenajai ēkai jeb pilij ir jau vairāk nekā 150 gadu, bet muiža te bijusi jau kopš 17. gadsimta. Tā atrodas netālu no Ogres. No Rīgas tur visai ātri var aizbraukt pa Tīnūžu-Kokneses šoseju.

Noteikti jāizstaigā arī parks, kas slēpj dažādus pārsteigumus, romantiskus un ainaviskus stūrīšus.
Lasīt vairāk

Kādu brīdi tā piederējusi arī Kurzemes un Zemgales hercogam Ernstam Johanam Bīronam. Bet tad to nopirka fon Elmpti un uzcēla tagad redzamo ēku. 1893. gadā Svitenes muižu nopirka saimnieciskais Mežotnes muižnieks Anatols Līvens, un tā piedzīvoja uzplaukumu. Lai arī kara šausmas šo vietu neskāra, Bermontiādes laikā, 1919. gada rudenī, vācu kareivji pili daļēji izdedzināja. Vēlāk gan to atjaunoja.

Pašreizējais Svitenes muižas pils izskats tapis 19. gadsimtā, daļēji saglabājot interjera dekoratīvo apdari.

Lasīt vairāk

Pašlaik mājā daļēji apdzīvoti pieci dzīvokļi. Palikuši vairs trīs vecie iedzīvotāji, kuriem ir vairāk nekā 80 gadu. Par pārējiem dzīvokļiem rūpējas iedzīvotāju pēcnācēji, kuri uz vietas Bonifacovā nedzīvo. Tāpat vērts pieminēt, ka Bonifacovas muiža mūsdienās uzskatāma par vietējās nozīmes kultūras pieminekli.

Lasīt vairāk

Pirmais muižas īpašnieks bija bruņinieku pēctecis Jirgens fon Firkss, kas 1494. gadā saņēma lēnī zemi no Livonijas ordeņa Kuldīgas komturejas un uzcēla te pirmo namu – pusotru kilometru uz ziemeļrietumiem no tagadējā vecā Ventas tilta upes kreisajā krastā.

Lasīt vairāk

Ungurmuiža, kas atrodas vien 80 kilometrus no Rīgas, Raiskuma pagastā, būvēta, nevis lai ārišķīgi lepotos ar tās greznību, bet gan, lai muiža īpaši iekļautos apkārtējā vidē, ievērojot senas tradīcijas un praktiskumu. Tieši elegants askētiskums bijis svarīgs ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam un viņa sievai, kad viņi sāk būvēt šo muižu.

Lasīt vairāk

Pirmais Skaistkalnes novada lēņu īpašnieks bijis Heinrihs Šēnbergs, kurš saņēmis zemes "starp Mēmeles un Iecavas upēm" 1489. gadā Cēsu pilī no Livonijas ordeņa mestra Johana fon Freitāga – Loringhofena. No Heinriha Šēnberga uzvārda arī ciemats ieguvis savu vācisko nosaukumu "Šēnberga". 1925. gadā, nosaukumu vienkārši latviskojot, radies Skaistkalnes vārds.

Laikam ritot, Šēnbergas muiža gājusi no viena īpašnieka rokām citās, līdz par pēdējo Šēnbergas muižas īpašnieku kļuva 1889. gadā dzimušais Aleksandrs fon Korfs. Latvijas agrārās reformas laikā to baronam atsavināja. Uz bijušās muižas zemes izveidoja 165 jaunsaimniecības. Tagad ēkā ir skola.
Lasīt vairāk

Nākamos gadsimtos mainījušies muižas īpašnieki, tā piederējusi fon Butleru, fon Manteifelu-Scegu, fon Kenigsfelsu un fon Hanu dzimtām. 1743. gadā Ernsts Johans fon Butlers, kurš vadīja Jelgavas un Rundāles piļu būvniecību, uzsāk celt baroka stilā Kungu māju, kas savā būtībā saglabājusies līdz mūsdienām.
Lasīt vairāk