Brīvdienu galamērķis – Cēsis: ko apskatīt un izbaudīt šajā pusē  (1)

Viduslaikos ap Cēsu pili un baznīcu, cieši viena pie otras sablīvētas, uz visām pusēm veidojās šauras, līkumotas ieliņas ar amatnieku un tirgotāju namiem. Lai arī karadarbības un neskaitāmo ugunsgrēku rezultātā pilnībā zudusi Cēsu viduslaiku apbūve, pilsētas vēsturiskais centrs savu viduslaiku plānojumu līdz šodienai ir saglabājis gandrīz neizmainītu.

Šobrīd vecpilsētā aplūkojams vairums no Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilākajiem namiem, piemēram, 13. gadsimta beigās celtā Sv. Jāņa baznīca, Rātsnams, Tirgotāju nams, Harmonijas nams un Princešu nams. Šo un citu ēku pirmajos stāvos atrodas nelieli veikaliņi un radošuma piepildītas dažāda veida darbnīcas.

Nami mijas ar unikāliem pagalmiņiem, skvēriem un laukumiem – Rožu laukumu, Vienības laukumu, Līvu laukumu un citiem vēsturiski nozīmīgiem objektiem. Vecpilsētas apskati var turpināt, dodoties uz Pils parku un Maija parku, jo abi ir brīnišķīgas pastaigu, atpūtas un satikšanās vietas ikvienā gadalaikā.

Savukārt, ja vēlies uzzināt vairāk, vērts doties ekskursijā ar gidu. Iespējams iepazīt viduslaiku Cēsis, uzzināt daudzu pilsētas namu vēsturi, izbaudīt mazpilsētas šarmu, kā arī apskatīt pilsētas parkus un baznīcas (gida pieteikšana – tel. 26576111).

Pils apmeklētāju centrā saņemot lukturīšus, iespējams apskatīt viduslaiku pils rietumu torni un tajā esošo mestra dzīvojamo telpu – unikālu 16. gadsimta interjeru ar greznu zvaigžņu velvi, mākslīgā akmens masas velvju konsolēm un sienu gleznojumu fragmentiem.

No torņa bēniņstāva paveras iespaidīgs skats uz pārējām pilsdrupu daļām, priekšpilīm, Pils parku, un pilsētu. Seno rotu kalvē var apskatīt kaula un rotu apstrādes meistaru darbus un nereti satikt arī pašu meistarus.

Cēsu Jaunā pils kopā ar pilsmuižas vēsturiskā centra teritoriju un Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido vienu no pašiem nozīmīgākajiem un romantiskākajiem Vidzemes reģiona un Austrumbaltijas kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Kopš 1949. gada Jaunajā pilī iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, kas priecē apmeklētājus ar brīnumainām interjera ekspozīcījām un sienu gleznojumiem, stāstu par Latvijas karogu, kā arī pilsētas un pils attīstību cauri gadsimtiem. Pils bēniņzālē skatāma autentisku 19. gadsimta tērpu kolekcijas izstāde, savukārt, uzkāpjot pils tornī, paveras skats uz pilsētu un tuvumā esošo dabas ainavu.

Cīrulīšu dabas takas sniedz iespēju iedvesmojošā pastaigā izzināt skaistās Gaujas ielejas attīstību no ledus laikmeta līdz mūsdienām! Tās atklāj Gaujas upes un apkārtējās dabas attīstības vēsturi. Kā radusies upe? Kādi te bijuši senie augi? Kādi pirmie iedzīvotāji? Atbildes gūsi nesteidzīgā pastaigā pa šo teiksmaino vietu.

Teritorijā ir trīs labiekārtoti vieglas pieejamības maršruti – 2,7 un 3,5 un 6,3 kilometru gari. Pastaigas laikā apskatāmi aizraujoši dabas objekti: Zvanu klintis, iespaidīgās Spoguļklintis (Cīrulīšu klintis), kuras zīmīgi atspīd Gaujas vecupes ūdeņos, Dzidravots, Līgavas ala, kura vēlreiz pārliecinās par mīlestības spēku teiku, kā arī Cīrulīšu ala.

Ērgļu jeb Ērģeļu klintis ir varena, majestātiska siena, kas slejas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās nodēvētas par Ērģeļu klintīm un vēlāk par Ērgļu klintīm. Sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi.

Virs klints ir izbūvēta skatu platforma, no kuras veras ainavisks skats pār mežiem un Gaujas līkumiem. Turpat, pakāpienu pie pakāpiena liekot, iespējams izstaigāt divu kilometru garo pastaigu taku.

Klinšu siena ir 700 metru gara – klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 metru augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.

Sarkanās klintis jeb Raiskuma iezis atrodas Gaujas labā pamatkrasta masīvā apmēram puskilometra attālumā no vecās Raiskuma jeb Lieplejas kroga ēkas uz augšu pa Gauju. Klints stiepjas vairāku simtu metru garumā un ir sarkanā krāsā, tāpēc tās sauc par Sarkanajām klintīm.

Klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota, kas veido klintīs nelielas alas un nišas. Klinšu smilšainā josla pārtrūkst vien vidusdaļā, kas sadala iespaidīgās klintis divās daļās.

No klints izplūst vairāki avoti. Viens no tiem ir Rūcamavots, kas laužas ārā no zemes ar savdabīgu rūkoņu. Daudzi zinātāji brauc pēc Rūcamavota ūdens.

Šobrīd klinšu takā visu gadu ir iespējams apskatīt lielformāta gleznas, kuras tapušas, iedvesmojoties no latviešu rakstnieka Kārļa Skalbes pasaku tēliem.