Lingebērziņš šo tūrisma sezonu komentē tā: "2019. gadā veiktais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pētījums par vietējā tūrisma tendencēm skaidri parāda – atpūta pie dabas ir pirmā izvēle vietējo ceļotāju vidū. Manuprāt, šāda situācija izveidojusies, jo kultūras objektu veidotāji un uzturētāji, iespējams, neprot padarīt piedāvājumu pievilcīgu apmeklētājam. Daudzviet pasaulē muzejs vairs nav tikai mākslas darbu krātuve, bet arī vieta, kur izglītoties, līdzdarboties un izmēģināt dažādas aktivitātes. Labs piemērs ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kur pēc rekonstrukcijas baudāma gan māksla, gan gards ēdiens vai vienkārši laba atpūta. Patērētājs, kurš meklē ko citu, nevis tikai atpūtu pie dabas, vēlēsies arī kādu dinamisku un aizraujošu aktivitāti. Laiks, kad novadpētniecības muzejs ar statisku un "aukstu" piedāvājumu spēja piesaistīt apmeklētāju uzmanību, ir pagājis. Jāmeklē citi risinājumi, kā "satvert", piesaistīt un noturēt apmeklētāju uzmanību. Labi piemēri un iedvesma meklējama pasaules praksē!"
Vaicāts, kādas ir galvenās atšķirības starp Latvijas tūristiem un ārzemju ceļotājiem, kas izvēlas apskatīt Latviju, Lingebērziņš atbild tā: "Diemžēl vairumā gadījumu ārvalstu tūristiem Latvija nozīmē tikai Rīgu. Statistika ir skarba – 75 procenti ārvalstnieku paliek nakšņot Rīgā. Iemesli tam ir dažādi, tomēr būtiskākais ir tas, ka joprojām nespējam definēt mūsu produktu ārvalstu tirgū. Jā, ir uzņēmēji, vietas, aktivitātes, kultūra, bet ar to ir par maz. Daudzviet ārvalstu tūristu skaita pieaugumu kavē infrastruktūra." Tāpat tūrisma eksperts atgādina, ka mēs joprojām bieži esam tikai kā daļa no Baltijas valstu galamērķa – tūristu grupas apmeklē ne tikai Rīgu, bet arī Rundāles pili, Jūrmalu, Siguldu, Cēsis un Liepāju, bet citas Latvijas pilsētas apmeklē lielākoties tikai individuālie tūristi. "Jāņem arī vērā, ka strādājam globālā vidē un piedāvājumu vairumam tūristu grupu veido Lietuvas uzņēmumi, kuri likumsakarīgi programmu saturā vairāk iekļauj Lietuvas pilsētas – Kauņu, Klaipēdu, Palangu, nevis apskates objektus Latvijā. Tas ir stāsts par tūrisma mārketingu, un Lietuvā tūrisms tiek uztverts daudz nopietnāk. Neraugoties uz to, cik lielu daļu iekšzemes kopprodukta (IKP) veido tūrisms, cik darbvietu tiek radīts, tomēr gadu gaitā neesam varējuši izveidot izpratni, ka tūrisms var būt labs dzinulis un nopietns pakalpojumu eksporta veids."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
