Ceļot savā 'automājā': pieci stāsti par latviešiem ar izdomu un ceļotāja garu  (1)

Modernie hipiji – tieši tā mēdz dēvēt ceļotāju ģimenīti Kristīni, Andri un Marselu Everestu Plintas, kas pagaidām krustu šķērsu ar busiņu ceļo pa Eiropu, bet cer apceļot arī tālākus pasaules nostūrus.

Izvēloties ceļot šādi, izdodas ietaupīt arī tēriņus, kas saistīti ar naktsmājām. "Mēs par naktsmītni parasti nemaksājam, jo neizvēlamies kempingus vai maksas autostāvvietas, bet nakšņojam, busiņu novietojot pludmalē, pie klinšu grēdas vai meža ielokā. Šīs ir visskaistākās nakšņošanas vietas, turklāt, smieklīgākais, – par brīvu! Mums ir svarīgs dabas tuvums, jo tad mazais Everests var izskrieties, mēs varam spēlēt bumbu, mētāt akmentiņus upē un izbaudīt īstu brīvību. Mēs laikam esam īsti dabas bērni – vislabāk jūtamies dabā, ne cilvēku pūļos, lai gan sava daļa romantikas ir arī pilsētās."

Pērn trijotne ceļā pavadīja pusgadu, bet šogad viņi devušies deviņus mēnešus ilgā braucienā. Kā tas ir – ceļot tik ilgstoši, turklāt ar mazu bērnu?

Lasīt vairāk

Kā viņi pie šādas idejas nonāca? Vienā jaukā dienā, mērojot iestaigāto taciņu uz darbu, Emīls ieteicies, ka ceļot pa pasauli ar busiņu – tas būtu forši. Ielas vidū Madara sākusi sajūsmā teju vai spiegt, šī doma viņas prātu nodarbinājusi jau vairākus gadus.

Emīls pie šādas idejas nonācis, jo agrāk ceļojis stopējot un sapratis, ka, šādi pārvietojoties, ne vienmēr sanāk apskatīt to, ko patiesi ir vēlēšanās redzēt, turklāt izvērtējis arī to, cik svēts viņam ir miegs. "Pēc šī ceļojuma pakauša smadzenēs vienmēr bijusi doma, ka vajadzētu doties piedzīvojumā, tikai ar savu gultu vai, piemēram, busiņu. Tad sanāks tieši tā, kā, manuprāt, vajadzētu ceļot. Kā jau pieaudzis cilvēks, šādu ideju tu noroc sevī, jo jāsāk veidot karjera, kas ir pareizi, jo knapināties arī visu laiku negribētos. Šo ideju apraku, līdz ar Madaru sākām runāt par ceļojumiem un sapratām, ka mums atkal domas sakrīt un šoreiz tās sakrīt busiņa formātā. Kopš tā mirkļa šis arī kļuva par lielo mērķi," atklāj Emīls.

Par ideju, busiņa pārveidošanu, maršrutu un dzīvi uz četriem riteņiem pāris dalījās arī ar "Tūrisma Gida" lasītājiem.

Lasīt vairāk

Viņa atradusi sev līdzīgu kompanjonu Beļģijā un jau gadu dienas vada Jaunzēlandē. Dzīvojot busiņā, abi jaunieši ik dienu metas aizraujošos piedzīvojumos, pa vidu arī strādājot un iekrājot naudu nākamajiem ceļojumiem.

Lasīt vairāk

"Iemesli, kāpēc abi nolēmuši tālāko piedzīvojumu turpināt ar busiņu, ir visai vienkārši. "Īres maksa istabiņai piecu istabu dzīvoklī maksā aptuveni 1000 Jaunzēlandes dolārus mēnesī, kas ir aptuveni 600 eiro, plus komunālie, kas ir vēl 50 Jaunzēlandes dolāri mēnesī. Šis iemesls vien jau ir pietiekami labs, lai apsvērtu dzīvi uz riteņiem. Otrs iemesls ir laba sabiedriskā transporta trūkums – no pilsētas A līdz pilsētai B nokļūt jau var, taču līdz kādam īpašam apskates objektam ar sabiedrisko nenokļūsi, īsāk sakot – bez savas mašīnas te darīt nav ko. Saliekot šos divus faktus kopā, var diezgan viegli izsecināt, ka jāpērk busiņš. Turklāt šeit tas ir ļoti populārs ceļošanas veids, un busiņu ir teju vairāk nekā gribētāju. Taču, atmetot tīri racionālos iemeslus, busiņdzīve bija mūsu mazais sapnis, ko arī vēlējāmies piedzīvot. Āķis lūpā – vajadzēs vienu tādu arī tad, kad atgriezīsimies dzimtenē," par abu izvēli stāsta Māris.
Lasīt vairāk

Lasīt vairāk