Brīvdienu maršruts: ko apskatīt Rojas novadā  (1)

Ko Rojas novadā apskatīt? "Tūrisma Gids" padomu vaicāja Rojas tūrisma informācijas centra pārstāvjiem, kuriem ideju netrūka, jo katrā no novadā atrodamajiem ciemiem valda savs šarms un meklējami aizraujoši apskates objekti.

Šajā reizē vari iedvesmoties garākam piedzīvojumam Rojas novadā, izvēlēties vienu ciemu vai izraudzīties sev interesējošos objektus skaistam brīvdienu maršrutam.

Kaltene ir garākais ciems Latvijā. Tā stiepies vairāk nekā septiņu kilometru garumā gar Rīgas jūras līča piekrasti. Kaltenes piekraste ir viens no nedaudzajiem posmiem Rīgas jūras līča piekrastē, kur Litorīnas jūras laikā ir atradies abrāzijas krasts (krasta tips, kur norisinās krasta noskalošanās procesi). Šī teritorija ir nozīmīga ne tikai no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā viedokļa, bet arī savdabīga un interesanta no ainaviskā, botāniskā un ornitoloģiskā viedokļa. Pirms vairāk nekā 100 gadiem šī vieta bija ievērojama ar to, ka šeit dzīvoja stipras un uzņēmīgas kuģu būvētāju un jūrā braucēju dzimtas.

Kaltenes jūras piekrasti ir iecienījuši arī dažādi putni, kas mājo piekrastē. Lai iepazītos ar šo piekrastes putnu daudzveidību, Kaltenē ir izveidota neliela dabas taka, gar jūras malu ar putnu vērošanas torni un izzinošiem putnu atpazīšanas ceļvežiem.

Šeit pat netālu atrodas arī Zaigas un Māra Gaiļa brīvdienu māja "Lieldienu sala", līdz kurai iespējams aizstaigāt pa nelielu akmens molu. Šeit kādreiz atradusies kolhoza "Banga" ūdens sūknēšanas stacija foreļu baseiniem, kas atradās netālu, otrpus lielajam ceļam.

Braucot pa galveno ceļu, kas stiepjas cauri Kaltenei, no ceļa var pamanīt stalto Kaltenes baznīcu, kas šajā krastā stāv jau no 1848. gada, kad vecās koka baznīcas vietā uzcēla mūra celtni. Interesants ir fakts, ka pie baznīcas ir uzņemti pirmie kadri slavenajai filmai "Ilgais ceļš kāpās".

Lai labāk iepazītu mazā piekrastes ciema burvību, jādodas nelielā pastaigā arī pa aptuveni kilometru garo zemes ceļu, kas omulīgi stiepjas gar Kaltenes jūrmalu. Jūras pusē skatu bagātina jūrā izmētātie akmeņi, miniatūri puķu dārziņi jūras krastā, aicinoši soliņi, apgāztas laivas. Jūrā vēl ir saskatāmas bijušā Kaltenes koka laivu piestātnes paliekas, kas būvētas 1936. gadā, kad piestātnes garums bija gandrīz 200 metri.

Otrpus ceļam aplūkojamas sakoptas, skaistas kurzemnieku piejūras sētas, starp kurām var atrast arī veco zvejnieku un kuģu būvētāju dzimtas mājas, piemēram, Burliņi.

Pa ceļam var iegriezties arī flamenko ģitārista Andra Kārkliņa piemiņas mājā, kur Andra sieva Raimonda Kārkliņa iepazīstinās ar latviešu izcelsmes pasaules slavenā flamenko ģitārista dzīves stāstu un radošo darbību, kā arī šeit ir iespējams pacienāties ar dažādiem vietējiem labumiem.

Viena no ievērojamākajām celtnēm Kaltenē ir Kaltenes bibliotēka jeb kultūras nams. Tā 1899. gadā celta kā Nogales barona Nolkena vasarnīca – vairākkārt pārbūvēta un mainījusi savu lomu sabiedrībā. Tā kalpojusi gan par pamatskolu, gan kultūras namu, gan bibliotēku. Arī šobrīd šajā ēkā notiek dažādi sabiedriski pasākumi, un tā kalpo kā saieta un tikšanās vieta vietējiem iedzīvotājiem.

Apzinoties bagātību, ko var sniegt jūra, 1997. gadā tika dibināts zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Kaltenes Zivis", kas specializējies zivju kulinārijas produkcijas ražošanā no tādām dažāda veida zivīm, kulinārijas produktu sortiments pārsniedz vairāk nekā 50 pozīcijas. Ražotne ir atvērta apmeklētājiem un darba laikā iespējams tur iegriezties un iegādāties sev gardākos produktus. Savukārt, ja ir vēlēšanās nobaudīt tepat Kaltenē tapušus mājražojumus, jābrauc ciemos uz "Cīrulīšu" mājām, kur saimniece Gunta Rožkalne gatavo lieliskus mājas vīnus no dažādiem augļiem un ogām, saldos un sāļos ievārījumus, sīrupus. Ar visiem šiem gardumiem kopā var nogaršot arī uz vietas gatavotu zivju produkciju – reņģu un siļķu filejas dažādās marinādēs, ceptas reņģes sinepju mērcē vai ar bietītēm.

Ziemeļkurzemē vēl joprojām iespējams apskatīt vietas, ko aiz sevis ir atstājusi ledus laikmeta pēdējā stadija – Baltijas ledus ezers. Tā pēdas Kaltenē var atrast mežā, kur atrodas Kaltenes kalvas – lieli akmens krāvumi mežā, kuri veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, Baltijas ledus ezeram atkāpjoties. Šādi vaļņveidīgie akmens krāvumi nekur citur Latvijas piekrastē nav sastopami. Šeit ierīkota arī 1,8 kilometrus gara dabas taka šo unikālo dabas veidojumu apskatei. Pastāv viedoklis, ka kalvas senatnē bijušas svētvietas, par tām līdz pat mūsdienām saglabājies daudz teiku un nostāstu. Agrāk kalvas stiepušās līdz koku galotnēm, bet 1960 –1970 gados, iegūstot šķembas ceļu būvei, tās tikušas gandrīz iznīcinātas.

Dodoties no Kaltenes uz Roju, vērts braukt pa Ķirķraga ielu, kas stiepjas gar pašu jūras malu. Šeit iespējams baudīt brīnišķīgo piekrastes ainavu un satikt vēl kādu īstu piekrastes zvejnieku. Jāsaka, ka mūsdienās ar piekrastes zvejniecību izdzīvot kļūst arvien grūtāk, jo mūsu jūra daudzo gadu laikā ir kļuvusi piesārņotāka un zivis līcī, meklējot sev labvēlīgākus dzīves apstākļus, palikušas pavisam maz. Bet, ja vietējiem zvejniekiem gadās arī lielāki lomi, tad viņi noteikti ar tiem dalās. Tad ir iespējams arī tūristiem un citiem interesentiem piedalīties zivju kūpināšanā un pēc tam nogaršot šo smalko veikumu. Un pie visa klāt vēl dzirdēt interesantus stāstus par zvejnieka dzīvi, darba sadzīvi un piedzīvojumiem.

Roja – klusa, mierīga un sakopta vieta jūras krastā, kur ikviens var smelties dabas spēku. Iebraucot Rojā, ikvienu sagaidīs, liels, skaists, balts uzraksts "Roja", šādi betona burti tika veidoti pēc kolhoza "Banga" pasūtījuma un mūsdienās šie burti ir kļuvuši par populāru Rojas viesu fotografēšanās vietu.

Rojas jūras krasts ir ievērojams ar to, ka Rojas upe jūras piekrasti sadala divās daļās – smilšainā pludmales daļā un Rojas akmeņainajā jūrmala, kas ir brīnišķīga pastaigu vieta. Baudot akmeņaino jūrmalu, pa ceļam iespējams apskatīt Rojas DR akmens molu, kas ir 658 metrus garš, kā arī vienu no lielākajiem jūras dižakmeņiem Latvijas piekrastē.

Lai izprastu Ziemeļkurzemes piekrastes vēsturiskos notikumus un to ietekmi uz mūsdienu ekonomiku, kultūru un notikumiem valstī, ir jāapmeklē Rojas Jūras zvejniecības muzejs. Nelielais muzejs ir mūsdienīgs un dažādos interaktīvos veidos tā apmeklētājiem pastāsta par dažādiem vēsturiskiem notikumiem un cilvēkiem Rojas novadā.

Rojā kādreiz atradusies arī pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas dibinātā jūrskola – tā sauktā Lubezeres jūrskola, kas vietējos jauniešus izglītoja jūras zinībās no 1873. gada līdz Pirmajam pasaules karam, kad 1915. gadā jūrskolas ēka tika sagrauta. Šajā vietā, kur ēka kādreiz atradās, ir izveidota Kr.Valdemāra aleja, kur atrodas piemiņas vietas bijušajai jūrskolai. Šajā alejā līdz mūsdienām vēl ir saglabājusies jūrskolas skolotāju ēka, kurā šobrīd atrodas vietējo ģimenes ārstu prakse.

Runājot par radošām personībām Rojas novadā, tādas ne mazums ir bijušas un ir arī vēl tagad. Viena no šādām personībām bija zvejnieks Laimonis Veidemanis, kurš bija nedzirdīgs, bet līdz ar to ļoti prasmīgs un talantīgs buru kuģu modelīšu izgatavotājs. Laimoņa kunga izgatavotie kuģu modelīši ir aizceļojuši pa visu pasauli, bet arī šeit uz vietas Rojā (Selgas ielā 14) ir iespējams apskatīt viņa atstātos meistardarbus, par kuriem interesantus stāstus zina pastāstīt viņa mazmeita Laura Kļaviņa.

Kuģniecībai, jūrniecībai un zvejniecībai Rojas pusē ir senas tradīcijas, tāpēc arī 1932. gadā pēc pašu vietējo zvejnieku iniciatīvas tika uzsākta Rojas ostas izbūve. Tas bija liels ieguldījums turpmākai jūrniecības attīstībai visā Ziemeļkurzemes piekrastē. Arī tagad Rojā ir osta, kurā no Rojas upes tilta iespējams vērot nelielo zvejas kuģīšu rosību, bet vasaras periodā Rojas ostu iecienījuši arī jahtu tūristi no visas pasaules. Jāpiebilst, ka arī šodien Rojā notiek vietējo bērnu un jauniešu apmācība jūras braukšanas gudrībās. Rojas novada sporta skolā ir izveidota burāšanas nodaļa, kurā novada bērniem bez maksas ir iespējams mācīties burāt. Šeit pat no Rojas ostas ir iespējams doties aizraujošos izbraucienos pa Rīgas jūras līci ar jahtām.

Dabas un miera baudītājiem vērts apmeklēt Rojas upes brīvdabas taku. Mežā gar Rojas upi ir marķēti trīs garuma maršruti relaksējošām pastaigām vai velo izbraucieniem. Dažādos takas posmos ir iespējams piekļūt pie Rojas upes stāvajiem krastiem un atklāt vareno dabas pirmatnīgumu. Lai dabas teritoriju ap Rojas upi padarītu interesantāku un modernāku, septiņās dažādās vietās ir izvietoti informatīvi stendi, kas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, ļauj takas apmeklētājiem pabūt virtuālajā skatu tornī un pacelties virs koku galotnēm.

Viens no apmeklētākajiem dabas objektiem Rojā ir Rojas sabiedriskā pludmale. Šī ir labākā pludmale no Jūrmalas līdz pat Ventspilij, uzsver Rojas TIC darbinieki. Šeit ierīkots plašs koka pastaigu laipu tīkls, pa kurām iespējams aiziet līdz jūrai. No Rojas pludmales var nokļūt arī uz Rojas ostas ZR molu, pa kuru var doties nesteidzīgās pastaigās, izbaudot jūras burvību, vērojot saulrietus vai saullēktus un jahtu vai nelielo zvejas kuģīšu satiksmi ostā.

Roja ir kļuvusi par iedvesmas vietu daudziem māksliniekiem un radošām personībām, tāpēc pilsētvidē daudzviet sastopami dažādi mākslinieciski pilsētvides objekti, kas tapuši mākslas plenēru un simpoziju laikā. Viens no iemīļotākajiem mākslas objektiem atrodas Rojas pludmalē – Zilais cerību sivēns, ko veidojis vietējais mākslinieks Māris Grosbahs no Rojas.

Bet Rojas novadā ir iespējams iepazīt ne tikai piekrastes ļaužu dzīvi un darbu, bet arī apskatīties, kā saimnieko lauksaimnieki Rojas pusē. Piemēram, saimniecība "Vētras" ir īsts lauku rančo latviešu stilā, kas piedāvā iepazīties ar Šarolē šķirņu govju ganāmpulku un ar tā galveno, iespaidīgo bulli. Draugu, darba biedru kompānijām vai skolēniem šeit iespējams noorganizēt aizraujošu foto orientēšanos pa saimniecības apkārtni, kā arī dažādas netradicionālas sporta spēles aizraujošai laika pavadīšanai svaigā gaisā. Un pēc visām aktivitātēm šeit iespējams nobaudīt arī spēcinošu uz ugunskura vārītu zupu.

Iepazīstot Rojas novadu, nākamā ievērojamākā vieta, kur piestāt un ko iepazīt tuvāk, ir senais lībiešu ciems Ģipka. Ģipkā arī no 1869. līdz 1894. gadam atradās jūrskola, ko vēlāk pārcēla uz Mazirbi, bet pēc tam šajā pašā ēkā ierīkoja pamatskolu, kura pastāvēja līdz 1966. gadam.

Ģipkas ciemā vēl joprojām saglabājušās vairākas senas mājas, kuras celtas vēl Dundagas barona Ostensakena valdīšanas laikā. Šīm mājām ir saglabājušies arī vēl lībiskie nosaukumi, piemēram, "Joki", "Muļķi", "Sēniņi", "Bangas", "Pūliņi" un citas. Ievērojamākā celtne Ģipkas ciemā ir Ģipkas evanģēliski luteriskā baznīca, kuru šodien varat apskatīt pilnībā atjaunotu un restaurētu. Jo 1979. gadā baznīca pilnībā nodega un pāri bija palikuši tikai akmens mūra fragmenti.

Netālu no Ģipkas, Kolkas virzienā, atrodas valsts arheoloģiskais piemineklis Pūrciema Baltā kāpa. Lai tuvāk iepazītu šo vietu un tās nozīmīgumu, šeit Latvijas valsts meži ir izveidojuši nepilnu kilometru garu dabas taku. Šī baltā kāpa (ap 20 metriem augsta) radusies Litorīnas jūras laikā un saglabā sevī pirms 6000 gadu. Arheoloģiskajos izrakumos atrastas tūkstošiem gadu vecas neolīta laikmeta māla figūriņas, trauku fragmenti, dzintara izstrādājumi, krama un akmens darba rīki. Kāpas pakājē plūst nelielā Pilsupīte. Baltā kāpa patiks neskartas un nepārveidotas dabas cienītājiem, kas izbauda pastaigas klusajos un saulainajos piejūras mežos.

Rojas novada iepazīšanu šoreiz var noslēgt ar Melnsila ciemu, kurā atrodas arī vairāki pieminēšanas vērti objekti. Melnsils ir sens lībiešu ciems, kura lībiskais nosaukums ir "Mustanumm". Šeit arī dzīvojušas vairākas kuģu un burinieku būvētāju dzimtas, piemēram, Landmaņi, Morici, Otomeri. Melnsilā atrodas arī divas kultūrvēsturiskas vietas: senā kulta vieta Baķu baznīckalns un teiksmainā jūras laupītāja Tromeļa pilskalns.

Baķu baznīckalns, iespējams, bijusi sena kulta vieta, kur reiz esot nogrimusi baznīca – kāpu zonā esošs kalniņš, kas ne ar ko daudz neatšķiras no tuvējiem citiem uzkalniņiem. Bet netālu no Kilmiņupes ietekas jūrā atrodas nostāstiem apvītais Tromeļa pilskalns – viduslaiku nocietinājuma vieta, kas atrodas ap 100 metriem no "Krauju" mājām. Šeit 1977. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās ķieģeļu un krāsns podiņu lauskas liecina, ka nocietinājums izmantots viduslaikos. Vieta saistīta ar nostāstiem par jūras laupītāju Tromeli, kurš te esot noracis salaupītās bagātības, kas iegūtas aplaupot garāmbraucošos kuģus.

Turpat blakus pilskalnam atrodas kempings "Melnsils". Kempings savu popularitāti guvis ar brīnišķīgajām mucu mājiņām, kas izvietotas kāpās pašā jūras malā.