Bijušās kaolīna raktuves Čehijā kļūst par mājvietu velnam un jaunu tūrisma objektu

Kaolīns ir baltais māls, ko izmanto porcelāna ražošanā. 19. gadsimta vidū čehu uzņēmēji atklāja, ka kalnainajā apvidū pie Nevrenas pazemē ir lielas kaolīna iegulas. Sākās rosīgs darbs, un 1870. gadā no raktuvēm tika izvesta pirmā krava ar kaolīnu. Raktuvju tuneļos tika izveidots sliežu ceļš, un strādnieki ar cirtņiem kala ārā mālu saturošos iežus. Dienā tika izvestas aptuveni divas vagonetes ar iežiem.

Kā liecina gravējumi raktuvju sienās, 1920. gadā uz brīdi darbi šahtās atjaunojās, bet pēc tam tās atkal tika pamestas. Kopš tā laika eju sistēmā pa retam viesojās vien ziņkārīgie un apkārtējie bērni, kur tur spēlēja paslēpes un "kariņu".

2. pasaules kara laikā, kad fronte tuvojās Pilzenes reģionam, vietējie iedzīvotāji, bailēs no bombardēšanas un Sarkanās armijas karavīru zvērībām, nolēma paslēpties bijušajās raktuvēs. Tur patvērušies aptuveni 1000 trīs apkārtējo ciematu iedzīvotāji kopā ar mājlopiem. Pēc kara raktuves joprojām palika neizmantotas.

"Pa raktuvēm turpināja skraidīt bērni un dārgumu meklētāji ar metāla detektoriem, kā arī narkomāni, kuri tur pameta šprices. Pārmaiņas sākās brīdī, kad mūsu raktuves pasaku filmas uzņemšanai gribēja izmantot Čehijas kinostudija. Viņi 2018. gada uzņēma bērnu filmu "Velna rakstāmspalva", un elli bija nolemts filmēt Nevrenas raktuvēs," portālam "Delfi" stāsta Nevrenas ciema mēra vietnieks Petrs Holčeks, kurš ir arī viens no brīvprātīgajiem raktuvju gidiem.

"Tobrīd, lai iekļūtu raktuvēs, vienīgā ieeja bija caurule aptuveni 80 centimetru diametrā. Pa šo cauruli tad visa filmēšanas grupa raktuvēs līda iekšā. Viens operators bija tāds diezgan dūšīgs un viņš šajā caurulē iesprūda. Tad mēs viņu no apakšas stūmām un augšas vilkām, un ar lielām grūtībām dabūjām virszemē. Pēc šī incidenta nolēmām alu sistēmai izbūvēt kārtīgu ieeju un durvis," norāda Holčeks. Būvējot jaunu ieeju raktuvēs, tika padomāts arī par vienīgajiem pastāvīgajiem alu iemītniekiem - sikspārņiem. Viņu migrācijas ērtībām durvīs ir izzāģēts īpašs caurums.

Kad civilizēta ieeja bija izbūvēta, ciemata iedzīvotāji sāka spriest, ko tālāk ar raktuvēm darīt, un kā tās padarīt par tūrisma objektu. Lai arī daļa vietējo raizējušies, ka raktuvju apsaimniekošana būs pārāk lielas klapatas, vietējā pašvaldība nolēmusi alu sistēmu padarīt cilvēkiem pieejamu un drošu. Vispirms nācies izbūvēt kārtīgas kāpnes un apgaismojumu visā tūristiem pieejamā raktuvju daļā. Tāpat pazemes ejas pirms to publiskas atvēršanas kārtīgi pārbaudīja ģeologi, vai tās ir cilvēkiem drošas.

Nevrenas ciemā ir uzcelts moderns tūrisma informācijas centrs, kurā sākas ceļš uz raktuvēm, kur, pateicoties Pilzenes tūrisma informācijas centram, bija iespēja paviesoties arī portālam "Delfi". Pieaugušajiem ekskursijas cena ir 150 kronas (aptuveni 5,80 eiro), bet bērniem 80 kronas (3,10 eiro). Pašas raktuves ir netālu no ciemata centra, mežā. Pa bijušajām raktuvēm var pārvietoties tikai organizētās grupās gida pavadībā.

Raktuvju tuneļi ir aptuveni 1300 metru gari, no kuriem apskatei ir pieejams maršruts 700 metru garumā. Alā gaisa temperatūra pastāvīgi ir +10 grādi. Raktuvju ejas pārsteidz ar savu dažādību - dažviet, lai tiktu uz priekšu, ir gandrīz vai jārāpo, bet nedaudz tālāk ir milzīga zāle ar 15 metrus augstiem griestiem. Tieši šajā zālē tika filmēts elles valdnieka Lucifera kabinets. Bijušās raktuves ir sausas, tajās pārvietoties ir viegli, nav vajadzīgi ne gumijas zābaki, ne speciāls kombinezons. Vienīgā drošības prasība ir ķivere, kuru izsniedz pie ieejas raktuvēs.

Petrs Holčeks atzīst, ka par tūristu pieplūdumu nevar sūdzēties, un raktuvju gidiem kopš jūnija ir darba pilnas rokas. "Tomēr mums ir jādomā vēl kaut kas jauns. Citādi tūristi atbrauks vienreiz, apskatīs visas raktuves un otrreiz vairs viņi negribēs braukt. Plānots raktuvēs izveidot mākslas galeriju un rīkot dažādus kultūras pasākumus," piebilst Holčeks.