"Ir 26. septembra vakars. Aktīvi sekoju laika prognožu izmaiņām. Šobrīd sola saullēktu bez mākoņiem, turklāt pietiekami vēsu un bezvējainu, lai veidotos migla. Parasti uz Ķemeriem dodos ar draudzeni vai ar vienu labu draugu, kurš arī nodarbojas ar dabas fotogrāfiju, bet šajā reizē neviens nevar man pievienoties. Jāsaņemas doties vienam. Pašā vakarā pārbaudu foto somu un salieku drēbes, ko vilkt no rīta, lai nenosaltu un nesaslapinātu kājas, kā arī atceros par neatņemamu sastāvdaļu – prīmusu ar kafijas kanniņu. Modinātājs uzlikts uz pulksten 4.30 no rīta.
Laukā skaidra debess. Tas priecē. Tuvojoties purvam, noprotu, ka to klāj migla, un tas, protams, mani priecē. Saullēkta virzienā migla un debesis iekrāsojušās violetīgi oranžīgos toņos, savukārt pretējā puse violetīgi zilos toņos. Principā, griezies, uz kuru pusi vēlies – ir skaisti. Atliek vien atrast labākos kadrējumus bildēm. Purvā valda tā saucamā "maģiskā stunda" jeb zelta stunda – kā nu kurš fotogrāfs to sauc. Vēl var izdalīt arī zilo stundu – laika posms īsi pirms un īsi pēc saullēkta vai saulrieta, kad parasti dabā vērojamas visskaistākās krāsu spēles un tonalitātes.