Foto: DELFI
Igaunijas lielāko salu Sāremā vairums zina, pateicoties brīnišķīgajām spa tradīcijām, kas te plaukst kopš 19. gadsimta. Salu mēdz dēvēt arī par Spāremā. Jāteic, ka te ir arī citas lietas, ar ko sevi nodarbināt atveseļojošo procedūru starplaikos. Par to "Delfi" bija iespēja pārliecināties, apmeklējot salu Sāremā Ēdienu festivāla laikā, kad te pulcējās vairāk nekā 20 tūkstoši gardēžu. Salinieku izdoma tūristu piesaistīšanā ir nudien iespaidīga.

Būsim godīgi un atzīsim, ka pirmā sajūta, kas pārņem tūristu no Latvijas, kurš ieradies Virtsu ostā, ir balta skaudība. Nesen rūpīgi pārskaitot sev piederošās sauszemes vienības Baltijas jūrā, igauņi nonāca līdz skaitlim 2222. Salu skaits turpina palielināties, sauszeme parādās burtiski acīmredzami. Tajā pašā laikā Latvijai jūrā nav nevienas salas. Neizdevās uzvarēt pat cīņā par Roņusalu, kuras iedzīvotāji nosliecās par labu ziemeļiem.

Lielākā daļa Igaunijai piederošo salu ir neapdzīvotas, tomēr līdz ar transporta iespēju uzlabošanos aug interese par tām. Tā, piemēram, pavisam nesen portālā "Private Islands Online" par 999 tūkstošiem dolāru tika piedāvāta Horalaida sala – 24 hektāri zemes un vecas fermas drupas salas augstākajā punktā. Tagad šis piedāvājums starp aktuālajiem vairs nav atrodams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!