"Lonely Planet" ierindojis Butānu – Himalaju karaļvalsti jeb Pērkona pūķa zemi sava 2020. gada galamērķu topa pirmajā vietā. Es savukārt nesen atgriezusies no Butānas, un varbūt kādam manas ceļojuma piezīmes noder vai iedvesmo.
Manā gadījumā Butānas ceļojums noteikti nav nejaušs. Man patīk staigāt, daudz staigāt. Un, ja valstī atrodas, kā uzskata daudzi, grūtākais pārgājienu maršruts pasaulē, tad tas ir iemesls uz turieni doties. Mērķis paskatīties, cik grūts (un, cerams, ka grūts) ir pasaulē izdaudzinātais "Snowman Trek" jeb Sniega cilvēka pārgājiens. Šāds mēnesi ilgs ceļojums uz mazapdzīvotu reģionu ir stāsts ne tikai par dabu vai kalniem, bet arī par tevi pašu un par cilvēkiem tev līdzās.
Ceļojums Butānā sākas ar pirmajiem soļiem. Līdzko izkāp no lidmašīnas, neviens nekur neskrien, bet ar atvērtu muti raugās uz visām pusēm. Es tajā skaitā. Ir silts, apkārt kalni un lidostas ēka izcakota, krāsaina. Neviens arī nekur nedzen, nav pelēko koridoru. Pat bagāžas lenta izdaiļota ar dzongu miniatūrām. Kā iekāpusi pasakā. Patiesībā, ja ir skaidras debesis, brīnīšanās sākas jau lidmašīnā, jo lidojuma maršruts ved gar Himalaju kalnu grēdu un var redzēt pašu augstāko pasaules virsotni – Everestu, ko arī redzu, bet atpakaļceļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
