Advente ir četru nedēļu periods, ar kuru sākas kristīgās baznīcas jaunais gads. Tas ir pieklušanas un pārdomu laiks pirms Kristus piedzimšanas. Adventes tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina adventi par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā līdz Ziemassvētkiem, "Delfi" stāstīja jau iepriekš.
Turpinājumā "Tūrisma Gids" piedāvā astoņu baznīcu stāstus.
Doma baznīca – Rīgas galvenā baznīca
Doms ir Rīgas galvenā baznīca jau 800 gadus. Savukārt krusteja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs un citas tuvējās ēkas mantotas no klostera un domkapitula.
Jāņa baznīca – latviešu pirmais dievnams, kas celts uz bīskapa pils pamatiem
Rīgas Sv. Jāņa baznīca būvēta, paplašinot pirmo bīskapa pils kapellu. Tās pagrabā redzami senie mūri. Baznīcā kopš 1582. gada sanāk latviešu luterāņu draudze.
Pēterbaznīca: augstākā pilsētas baznīca, kuras tornis gāzies piecreiz
Pētera baznīca ilgu laiku bijusi pilsētas galvenais dievnams. Tās vētrainā vēsture cieši saistīta ar Rīgu un rīdziniekiem, kas to cēluši atkal un atkal.
Ceļojums laikā: Viļānu baznīcas brīnumainais izdzīvošanas stāsts
Piedāvājam iepazīties ar Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcas stāstu, kas piedzīvojusi vairāku dinastiju maiņu un 20. gadsimtā arī traģisku ugunsgrēku.
Viļānu baznīcas un klostera ansamblis bija ievērojams 18. gadsimta baroka stila arhitektūras piemineklis visā Ziemeļeiropā. Baznīcas centrālais joms nedaudz augstāks par sānu jomiem. Galveno fasādi rotā divi slaidi torņi, kuru apjoms kāpņveidīgi sadalīts četrās daļās. To augstums sasniedz 24 metrus, un tos grezno barokālās smailes. Starp torņiem – dekoratīvs frontons ar volūtām.
Piltenes baznīca, kas celta no slavenās bīskapa pils drupām
Piltenes baznīca celta 1557. gadā. Ziemeļu kara laikā baznīcas ēka sāka sabrukt, un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu. 1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēcmēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki. 1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu, kuras interjerā izmantoti gan materiāli no vecās Bīskapa pils, gan dažādu stilu priekšmeti un mākslas darbi.
1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem – prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs. Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā baznīcā, kura bija gaiša un plaša, bija barona Renes altāra glezna, kā arī soli 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm. Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi, bet kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta.
Rūjienas baznīcas skaudrais ceļš uz atdzimšanu
Piedāvājam iepazīties arī ar Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskās baznīcas stāstu kopš tās dzimšanas dienas pirms pirms vairāk nekā 700 gadiem. Šis stāsts cieši savijies ar Latvijas valstij un cilvēkiem būtiskiem notikumiem, tādēļ arī ir tik saprotams un izjūtams visiem.
Ludzas baznīca, kas piecas reizes atdzimusi no pelniem
Ludzas katoļu draudzes pirmsākumu, domājams, varētu meklēt 14.gadsimta beigās, kad tika uzcelta Ludzas Livonijas ordeņa pils. Pie pils atradās arī baznīca, taču Livonijas kara laikā tā nodegusi. Kāds ir bijis tās ceļš līdz šim laikam? Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcas stāsts no tās pirmajiem darbības gadiem līdz pat mūsdienām ir bijis visai interesants.
Smiltenes baznīca, ko būvējis pēdējais Vidzemes līvs
Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas stāstu no tās pirmajiem darbības gadiem 14. gadsimtā līdz pat mūsdienām – visu šo laiku dievnams spējis pulcēt ļaudis, un arī mūsdienās te notiek aktīva darbība, bet ceļotāji var apskatīt ekspozīciju par nama vēsturi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
