Pieci tuvāki un tālāki galamērķi, kas ies pie sirds dabas mīļotājiem

Bali sala ir Indonēzijas lepnums, kas ik gadu vilina dabas eksotikas kārotājus no visas plašās pasaules. Sala izceļas ar brīnišķīgām pludmalēm, skaistu vulkāniskas izcelsmes dabu, grandioziem tempļiem, neticami draudzīgiem vietējiem iedzīvotājiem un fantastiskām jogas un meditācijas praksēm. Tomēr īpašas pieminēšanas vērti ir tās ūdenskritumi – dziļi zaļojošas dabas ielokos, no akmeņainas klints krītoši jūras viļņos, pazūdoši klinšu alu labirintos.

Adrenalīna kārotājiem savā ūdenskritumu ekspedīcijā noteikti ir jāieplāno Aling-Aling ūdenskritums, kurš ir 35 metrus augsts – neizdzēšamas atmiņas visam mūžam.

Par vienu no romantiskākajiem Bali ūdenskritumiem tiek uzskatīts Singsing ūdenskritums, kas atrodas netālu no Lovina ciematiņa. Šī ūdenskrituma viesi tiek aicināti ļauties nomierinošajām ūdenskrituma skaņām, baudot krāšņo ainavu un īpašo atmosfēru.

Savukārt dabas varenuma baudījumam nedrīkst izlaist arī Bali augstāko ūdenskritumu Gitgit, kura augstums ir 45 metri. Šis varenais ūdenskritums atrodas ciematā ar tādu pašu nosaukumu.

Bali salas apciemojumam nav laika apstākļu ierobežojumu, tur 365 dienas gadā valda vasara.

Seišelu salas nereti tiek dēvētas par patiesu paradīzi. Mazā valstiņa, kas atrodas Indijas okeānā, uz ziemeļiem no Madagaskaras, sastāv no vairāk nekā 115 salām. Lai arī lielākā daļa no tām netiek pastāvīgi apdzīvotas, tās ir iecienījuši tūristi. Viesojoties eksotiskajā salu arhipelāgā, ir vērts ieplānot īpaši Praslinas salas iepazīšanu.

Šī sala ir otra lielākā no Seišelu salām, tā tiek uzskatīta par cilvēku neskartāko salu, jo laiku gaitā praktiski gandrīz nemaz nav mainījusies, un tā glabā UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā iekļauto dabas rezervātu "Vallée de Mai". Rezervāta 19,5 hektāru teritorijā zaļo palmu mežs un aug pasaulē lielākās sēklas – jūras kokosrieksti jeb "Coco de Mer", kas ir gigantiski rieksti (sver vairāk nekā 20 kilogramu), kā arī aug septiņus gadus.

Tāpat jāpiebilst, ka sala īpaši vilina arī ar savām pludmalēm – tīrkīzzils ūdens, zeltītas pludmales un mierpilni vasarīga noskaņa.

Seišelu salu apciemojumam nav laika apstākļu ierobežojumu, tur 365 dienas gadā valda vasara.

Slovēnija ir Balkānu reģiona mazais, noslēpumainais dārgakmens, kas var pārsteigt pat ļoti pieredzējušus ceļotājus. Ar neticamu skaistumu apveltītā, lai arī teritoriāli nelielā valsts, ir bagāta ar neatkārtojamām dabas vērtībām, un viena no tām ir Bledas ezers, kas tiek uzskatīts par Slovēnijas simbolu.

Ezers ir majestātiski iekārtojies pasakainu kalnu ielokā, bet tam vidū atrodas dabiski veidojusies sala, uz kuras savu mājvietu ir radusi baznīca. Savukārt blakus esošo kalnu virsotnē maģiski slejas senā Bledas pils, kas atsauc atmiņā bērnības pasakas.

Ezera vidū esošā baznīca ir leģendām apvīta. Kāda no tām vēsta, ka šeit izteiktās vēlmes piepildās. Lai tiktu līdz maģiskajam vēlmes izteikšanas mirklim, ar Slovēnijai tradicionālu koka laivu ir jādodas pāri ezera ūdeņiem, ir jāuzkāpj 99 pakāpieni līdz baznīcai, ir jāļaujas baznīcas mieram un ir jāiezvana baznīcas zvanu.

Visskaistāko skatu uz ezeru un tuvējo apkārtnes kalnu ainavu iespējams gūt no Bledas senās pils, kas jau kopš 12. gadsimta majestātiski noraugās pāri Bledas ezeram.

Tāpat vērts piebilst, ka aptuveni četru kilometru attāluma slēpjas vēl kāds dabas brīnums Vintgara aiza. Aptuveni 1,6 kilometrus dziļo aizu ir iespējams iepazīt, dodoties pastaigā pa īpaši izbūvētiem koka pastaigu celiņiem. Savus ciemiņus tā sagaidīs ar ūdenskritumiem, ūdens kaskādēm, nelieliem ezeriņiem, kā arī apbrīnojamām akmens sienām.

Slovēniju vislabāk ir apciemot gada siltajā laikā, proti, no jūnija līdz augustam.

Horvātija saviem viesiem var dāvāt patiesi daudz – tīras un skaistas pludmales, neaprakstāmi gardas jūras veltes, vēsturiskas pilsētas un krāšņu dabu. Tā ir viena no ekoloģiski tīrākajām valstīm Eiropā. Desmit Horvātijas nacionālie parki ir plaši pazīstami ar savām iespaidīgajām ainavām un bagātīgo floru un faunu.

Nacionālais parks Plitvices ezeri ("Plitvicka Jezera") ir viens no Horvātijas pazīstamākajiem parkiem, kuru 1979. gadā iekļāva UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā. Parks sastāv no 16 nelieliem ezeriem, kas ir savstarpēji saistīti ar lielu skaitu mazākiem un lielākiem ūdenskritumiem.
Parks tiek dēvēts par pastaigu mīļotāju paradīzi. To caurvij koka pastaigu celiņi, tāpēc apmaldīties nav iespējams, un var mierpilni ļauties pārsteidzošā dabas skaistuma baudīšanai. Īpašu sajūsmu šeit parasti raisa ūdenskritumi, kas ir dažādu formu, augstumu un platumu. Tāpat arī ūdens krāsu spēles neatstāj vienaldzīgu.

Ezeri un ūdenskritumi ir tikai daļa no plašā dabas parka. Apkārt tiem mīt unikāla, īpaši aizsargājama flora un fauna. Parka teritorijā veiksmīgākajiem viesiem var izdoties ieraudzīt kādu lūsi, vilku, brūno lāci vai ļoti noslēpumaino purva bruņurupuci.

Parks ir arī īstena putnu mīļotāju paradīze. Tajā savu mājvietu ir radušas vairāk nekā 100 putnu sugas. Ik gadu uz Plitvices parku dodas neskaitāmi daudz ornitologu, lai ieraudzītu, vērotu un izzinātu krāšņos lidotājus.

Horvātiju vislabāk ir apciemot gada siltajā laikā, proti, no jūnija līdz augustam.

Melnkalni mēdz dēvēt par Vidusjūras baseina pērli. Tās daba ir iespaidīga un bagāta – Melnkalne ir kalnu un mežu valsts. Tajā izveidoti pieci nacionālie parki, bet visapmeklētākais atrodas pie Skadara ezera, kas ir lielākais valstī.

Vairāk nekā divas trešdaļas no Balkānos lielākā ezera – Skadara, kura forma atgādina delfīnu, atrodas Melnkalnē, bet otra daļa – Albānijas teritorijā. Parka stāvie kalni, tajos paslēpušies ciematiņi, vēsturiskas baznīcas, ar ūdensrožu ziediem vilinošais dzidrais ezers atstās neaizmirstamu iespaidu.

Parks ir lieliska vieta pārgājienu mīļotājiem. Šeit ir ierīkotas aptuveni 10 pārgājienu takas, pa kurām var nonākt līdz vēsturiskiem ciematiem, alām, ūdenskritumiem, dabīgiem baseiniem, viensētām un medus saimniecībām. Ierīkoti ir arī velosipēdistu celiņi un trases kalnu velosipēdiem.

Dabas parks ar savu krāšņo un bagātīgo dabu ir kļuvis par lielāko purva putnu mājvietu Eiropā. Šeit mīt vairāk nekā 250 putnu sugu, ieskaitot arī ceturto daļu no visas pasaules mazo kormorānu populācijas.

Neapstrīdami, ka vislabāk ezeru ir baudīt, esot tajā. Skadara ezerā iespējams doties gan grupās ar organizētām ekskursiju laivām, gan patstāvīgi ar kajakiem.

Melnkalni vislabāk ir apciemot gada siltajā laikā, proti, no jūnija līdz augustam.