Foto: Latvijas pilsētu krāšņās Ziemassvētku egles un to izmaksas  (5)

Portāls "Delfi" arī šogad uzrunāja 76 pilsētu pārstāvjus pastāstīt par tematiskajiem rotājumiem un dekoriem pilsētā, kā arī parādīt, kā izskatās šī gada eglīte – ar ko rotāta un kādas izmaksas kopumā veidojusi. Aicinājumam neatsaucās Lielvārde, bet no publicitātes atteicās Zilupe. Savukārt no Ilūkstes portāls "Delfi" vēl gaida informāciju.

Eglītes ir viena par otru krāšņāka – vienā saliktas interesantas bumbas, citā iekārtas krāsainas lampiņu virtenes, bet vēl kādas rotātas par iedzīvotāju un vietējo darbinieku gatavotiem Ziemassvētku sveicieniem. Tāpat vairākās pilsētās katru gadu tiek svinīgi iedegta viena un tā pati eglīte, kas brīvi aug laukā, tādējādi ļaujot par zaļo kociņu priecāties visu cauru gadu.

Ar Ziemassvētku eglīti, kas rotā tavu mājvietu, vari padižoties "Delfi Aculiecinieka" sadaļā, rakstot uz aculiecinieks@delfi.lv vai šeit. Piedalies konkursā un laimē vērtīgas balvas!

Ainažos atrodama Ziemassvētku eglīte, kas ir iedzīvotāju ziedota. Lai gan precīzu datu nav, apkārtnē rotātās eglītes sniedzas aptuveni piecu līdz 10 metru augstumā. Egles rotātas ar lampiņu virtenēm un gaismas dekoriem, turklāt to rotāšanā izmantoti iepriekšējo gadu eglīšu rotājumi, pastāstīja Salacgrīvas novada domes informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese.

Ainažos pirms egles iedegšanas 8. decembrī kultūras namā notika Ainažu kultūras nama skolēnu dramatiskā pulciņa izrāde "Gudrā pele". Pēc tam lieli un mazi ainažnieki un viesi kopā ar raganiņu, rūķiem un Ziemassvētku vecīti iededza egli pilsētas centrā, gāja
rotaļās, cienājās ar piparkūkām, karstu tēju un karstvīnu.

Pilsētas egle izrotāta ar dažādu veidu un krāsu LED gaismas
virtenēm, gaismas dekoriem "sniega bumbas" baltā un zilā krāsā.
Savukārt pagastā esoša egle izrotāta ar zilām LED gaismas virtenēm
un gaismas dekoriem "lāstekas".

Eglīšu transportēšana un uzstādīšana izmaksāja 450 eiro, bet
rotāšana – 1260 eiro. Rotājumi eglē tika izmantoti tie paši, kas
iepriekšējā gadā, bet nelielas izmaksas bija nepieciešamas lampu
virteņu remontam.

Pilsētas egle ar jautrām aktivitātēm tika iedegta 6. decembrī,
tāpat kā pagastā esošā.

Eglīti parasti rotā kultūras nama darbinieki, un tā ir dekorēta
ar lampiņu virtenēm un lieliem bumbu dekoriem. Šogad tika iegādātas
jaunas lampiņu virtenes un jauni egļu rotājumi – bumbas, kopsummā
par 1670 eiro. Katru gadu iespēju robežās rotājumu krājums tiek
papildināts, bet izmantoti tiek arī iepriekšējo gadu krājumi, saka
Pucena.

Pie Aizputes svētku egles vēl gaidāms pasākums – Jaunā gada
sagaidīšana, tādēļ, – ja kādam iepatikusies tieši šīs pilsētas
eglīte, visi laipni aicināti pavadīt veco un sagaidīt Jauno
gadu.

Ziemassvētku eglīte rotāta ar pelēkām un sarkanām eglīšu bumbām
un baltu lampiņu virtenēm. Šogad blakus eglei novietoti arī vides
dekori – divi sniegavīri un bumba. Egles rotājumu klāsts šogad tika
papildināts, iegādājoties sarkanas eglīšu bumbas un
sniegavīrus.

Eglīte iedegta 5. decembrī. Īpašā pasākumā bērnus izklaidēja
Jēkabpils bērnu attīstības un atpūtas centra "Palla" pasaku tēli.
Radošajā darbnīcā Rūķenītes pavadībā bija iespēja izgatavot katram
savu eglīti. Klātesošie cienājās ar piparkūkām un saldumiem.

Eglīte atrodas pie novada domes ēkas, tā rotāta pašu spēkiem,
pastāstīja Alojas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Regīna Grosa. Katru gadu tā tiek dekorēta ar krāsainām spuldzīšu
virtenēm, šogad eglīti papildinājuši arī zeltīti zvani. Eglītes
rotājumos tiek izmantoti iepriekšējos gados iegādāti dekori, kurus,
ja nepieciešams, papildina vai atjauno, tādēļ egles dekorēšanai
Alojas novada dome neiztērē daudz finanšu līdzekļu.

Šogad Alojā egles iedegšanas pasākums notika 8. decembrī.
Paralēli šim notikumam norisinājās svētku dāvanu un dažādu gardumu
tirdziņš, kā arī uzvedums "Trīs draugi un Ziemassvētku eglīte" un
pašdarbības kolektīva "Sānsolis" uzstāšanās.

Alūksnes pilsētas galvenā Ziemassvētku egle svinīgi tika iedegta 7. decembrī – jau tradicionāli, sagaidot Otro adventi.

Šogad pilsētas galvenā svētku vēstnese atrodas rekonstruētajā laukumā pie atjaunotās pašvaldības administratīvās ēkas, Dārza ielā 11. Tāpat kā iepriekšējos gados, Alūksnes galvenā egle ir speciāli būvēta – no koka kārtīm veidojot karkasu, ap ko stiprina egļu zarus. Nepieciešamos zarus šogad ir sagādājusi rudens vētra, kas izgāzusi vairākas egles pašvaldības īpašumos. Ziemassvētku vēstnese Alūksnē būvēta un rotāta, galvenokārt izmantojot kāpnes un roku darbu, minimāli – pacēlāju, portālu "Delfi" informēja Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Egle ir aptuveni 12 metrus augsta. Tās vizuālais tēls izvēlēts klasisks – rotāšanai pamatā izmantotas zili baltas krāsas lampiņas, kas saskan ar saieta laukuma izgaismojumu, pievienojot akcentus – baltas izgaismotas bumbas, nespīdošas, vidēja izmēra pelēkas bumbas. Egles rotāšanai maksimāli izmanto iepriekšējos gados sagādātos rotājumus, tomēr iegādātas arī jaunas gaismas virtenes.

Kopējās egles aptuvenas izmaksas ir ap 2000 eiro, šajā summā ietilpst egles būvēšanas un rotāšanas izmaksas, jaunu rotājumu iegāde un iepriekšējos gados sagādāto rotājumu remonts.

Alūksnes pilsētas galvenā Ziemassvētku egle iedegta kopā ar ruksīti Rubiko un čigānieti Čičerellu īsti ziemīgā atmosfērā – ja priekšpusdienā Alūksnē vēl lija lietus, tad eglītes iedegšanas pasākuma dalībniekus pārsteidza īsts sniegputenis.

Kā informēja Ērmane, svētku eglīti pušķoja iestādes "Komunālā
saimniecība" darbinieki, izmantojot iepriekšējos gados iegādātus
rotājumus un gaismas virtenes, savijot tos kopā ar radošumu un
izdomu. Apes pilsētas svētku egle iedegta 4. decembrī priecīgā,
līksmā atmosfērā ar rūķi Snauduli, Jautruli un viņu draugiem.

Šogad Auces galvenā Ziemassvētku egle iedegta kopā Liepājas
Ceļojošā leļļu teātra ''Maska'' aktieriem, kas Auces centrā ar
īpašu izrādi ''Puteklītes Ziemassvētki'' un rotaļām iepriecināja
gan lielus, gan mazus, portālu ''Delfi'' informēja Auces novada
pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gita
Šēfere-Šteinberga. Pēc izrādes bērnus un pieaugušos sasildīties ar
rotaļām aicināja Ziemassvētku vecītis un sunītis Riko.

Runājot par pašu egli, tā sniedzas 10 metru augstumā, un to
Aucei dāvinājuši VAS ''Latvijas Valsts meži'' no meža Vītiņu
pagastā. Tomēr Ziemassvētku egle nav vienīgā, kas šogad priecē tās
iedzīvotājus un viesus – pilsētā mirdz gan jau ierastas svētku
dekorācijas, gan arī jauni svētku rotājumi, pilsētas centrālajā
laukumā uzstādīts arī svētku namiņš, kur ziemas sarīkojumu laikā
būs iespēja nobaudīt karstu tēju un gardus našķus. Galveno novada
egli rotā gan iepriekšējo gadu rotājumi, gan jaunas krāsainas
lampiņas, līdz ar to no jauna izmaksas mērāmas vien pāris simtos,
taču kopumā Auces pilsētas Ziemassvētku rotājumiem iztērēti ap 2000
eiro.

Kopumā novadā iedzīvotājus priecēs vairākas lielās svētku egles
– katrā pagastā pa eglei. Līdz Ziemassvētkiem Adventes svētdienās
Auces novada Kultūras centrā tiek rīkoti Adventes koncerti, lai
kopā gaišā noskaņā tuvotos Ziemassvētkiem.

Centrālās egles svinīgais iedegšanas pasākums kopā ar Rūķu
tirdziņu notika 1. decembrī. Kā skaidroja Grāvīte, centrālās egles
izrotāšanā izmantotas lielās pārslas un virtenes. Papildus šogad
izrotātas egles pie Baldones vidusskolas un pirmsskolas izglītības
iestādes "Vāverīte" – egles izrotātas ar virtenēm, kuru elementi ir
LED bumbas. Runājot par jaunu egļu rotājumu iegādes izmaksām, šogad
iztērēti 1900 eiro.

Balvu centrālā egle tika svinīgi iedegta Pirmajā adventē,
1. decembrī, kad laukumā pie Balvu Kultūras un atpūtas centra
pulcējās lieli un mazi Balvu pilsētas egles svētku svinētāji, kur
prieku visiem dāvināja LED gaismiņu šovs un muzikālās
sniegpārsliņas. Tāpat ikviens varēja iesēsties Ziemassvētku vecītim
klēpī un kopā ar viņu nofotografēties. Vēl ikvienam pasākuma
apmeklētājam bija iespēja "Laimes akā" izliet savu laimi un pie
rūķīšiem baudīt siltu tēju un piparkūkas. Taču svētki pie lielās
pilsētas egles nebeidzas – balvenieši un pilsētas viesi pie tās
pulcēsies Vecā gada vakarā, lai kopīgi sagaidītu Jauno gadu,
vērojot svētku salūtu.

Vairāk fotogrāfiju no egles iedegšanas svētkiem apskatāmas Balvu
novada pašvaldības feisbuka lapā.

Kā informēja Mežule, Balvu pilsētas egle nav vienīgā egle, pie
kuras pulcējas novada iedzīvotāji. Arī pagastos tiek svinīgi
iedegtas pagastu centrālās eglītes, piemēram, 3. decembrī gaismiņas
iedegtas Tilžas pagasta galvenajā eglē. Tur pasākuma laikā varēja
uzzināt, kas kopīgs cilvēkiem, rūķiem, pelēm un raganām
Ziemassvētkos, kā arī doties rotaļās, malkot siltu tēju un baudīt
piparkūkas. Taču arī šeit ar egles iedegšanas svētkiem viss nav
beidzies – katru ceturtdienu līdz Ziemassvētkiem rūķi Rūķu namiņā
pie Tilžas pagasta galvenās egles cep piparkūkas. Ikviens var nākt
padot labu rītu eglītei un pacienāties ar piparkūkām. Savukārt 8.
decembrī svinīgi iedegtas gaismiņas Bērzkalnes pagasta lielajā
eglē.

Līdzīgi kā pērnajā gadā, arī šajā svētku laikā Bauskā uzstādīta
Ziemassvētku egle – tā sastāv no vairākām mazām eglēm, kas cirstas
Bauskas novada Dāviņu pagasta mežā, portālam ''Delfi'' atklāja
Bauskas novada administrācijas sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītāja Ieva Šomina. Egles statīvā tiek izvietota 21 egle – attēlā
zemāk vari ielūkoties pagājušā gada Ziemassvētku egles uzstādīšanas
procesā, kas šoziem noticis tieši tāpat. 11 metrus augstā egle
priecē ikvienu pilsētas viesi un iedzīvotāju Bauskas
rātslaukumā.

Šomina stāsta, ka egle pušķota ar jau iepriekšējos gados
izmantotajām gaismas virtenēm, stroboskopiskām spuldzītēm, gaismas
dekoriem – zvaigznēm un bumbām. Lai gan jauni rotājumi šajā gadā
nav gādāti, savu laiku nokalpojošo rotājumu nomaiņa izmaksājusi 360
eiro. Šogad pilsētas galvenā egle kopā ar Ziemassvētku vecīša
palīgiem – rūķiem Laimiņu un Zvaniņu, sniegavīru Olafu un sunīti
Māršalu tiks svinīgi iedegta 14. decembrī.

Līdzās centrālajai svētku eglei Bauskas Rātslaukumā 14. decembrī
jau otro reizi apmeklētājiem savas durvis vēra notikumu māja
"Baltais briedis". Pagājušajā gadā radītā notikumu māja šogad, no
14. decembra līdz pat 1. janvārim, teju katru dienu priecē ar
dažādām aktivitātēm visām gaumēm un visām paaudzēm. Nedaudz vairāk
nekā divu nedēļu garumā notikumu mājā norisināsies dažādi pasākumi
un aktivitātes. "Baltais briedis" priecēs apmeklētājus ar
koncertiem, meistarklasēm, darbnīcām, sarunām, izrādēm, filmu
seansiem un citām aizraujošām nodarbēm.

Šogad eglīti Brocēniem uzdāvināja privātpersona no Satiķiem.
Kociņš ir sešus metrus augsts. To uzstādīja 2. decembrī, bet
iededza 6. decembrī.

"Rotāšanai tiek izmantoti gan iepriekšējo gadu rotājumi, gan
tiek piepirkti jauni. Ziemassvētku laikā gan pie kultūras nama, gan
tā telpās notiek dažādi pasākumi – teātri, koncerti, pasākumi
bērniem un senioriem," norāda Bleidele.

Rožu laukumā esošā egle rotāta ar baltām spuldzīšu virtenēm,
sarkanām egļu bumbām un dekoriem baltā krāsā. Savukārt Vienības
laukumā – ar baltu virteni, sarkanām un zilām bumbām, dekoriem
baltā krāsā. Rotājumu krājumus atjauno reizi vairākos gados, un
šogad jauni nav iegādāti.

Eglīte Rožu laukumā iedegta 30. novembrī, bet Vienības laukumā –
14. decembrī. 30. novembrī Rožu laukumā notika svinīgā eglītes
iedegšana, kā arī Ziemassvētku dāvanu tirdziņš un pasākums ģimenēm
ar bērniem, bet 22. decembrī pulksten 18 notiks koncerts "Ziemas
mūzika", kurā uzstāsies pūtēju orķestris "Cēsis" un Cēsu teātris.
Fotogrāfijās apskatāma eglīte Rožu laukumā.

13. decembrī pie Cesvaines novada domes administrācijas ēkas spoži iemirdzējās greznotā Ziemassvētku eglīte, portālu "Delfi" informēja Linda Vanaga, Cesvaines novada domes pārstāve. "Arī šogad pie novada domes tika uzburta svētku noskaņa ar vakara kulmināciju – egles iedegšanu. Lai arī laikapstākļi ar sniegu mūs šogad nelutina, pikoties tas netraucēja – vakara vadītāji Zaķis un Rūķis nāca ne vien ar rotaļām, dziesmām un spēlēm, bet arī sagatavotām sniega pikām. Šajā izklaidē iesaistījās ne vien bērni, bet arī pieauguši," tā Vanaga.

Lai sasildītos ne pārāk mīlīgajā un drēgnajā laikā, sanākušie tika aicināti uz tēju un piparkūkām, bet spožā eglīte iemirdzējās līdz ar mūsdienīgā Ziemassvētku vecīša ierašanos. Tā kā sniega sega neklāj zemi, Salatētis ieradās ar mūsdienīgu motorizēto transporta līdzekli, izrotātu Ziemassvētku noskaņās.

Arī šogad eglīte ir nākusi no meža, kas atrodas Cesvaines novadā, jo mazā blakus augošā eglīte vel nav izaugusi. Tā rotāta ar lielākiem un mazākiem sarkaniem bumbuļiem, kā arī baltām un sarkanām gaismas virtenēm. Eglīte ir aptuveni piecus metrus augsta – kā katru gadu, tā tiek uzstādīta pie Cesvaines novada domes ēkas. Ziemassvētku simbols Cesvainē jau vairākus gadus tiek rotāts ar gaismiņu virtenēm un rotājumiem, kas saglabājušies no iepriekšējiem gadiem, nedaudz papildinot un nomainot to klāstu. Šogad no jauna iegādātas baltās LED gaismiņu virtenes, kā arī baltās LED virtenes ar "flash" efektu. Daļa no eglītē redzamajām bumbām ir saglabājušās no iepriekšējā gada, bet mazākās ir iegādātas papildus. Kopumā eglītē ievietoto gaismas virteņu garums ir aptuveni 500 metri.

Krāšņa eglīte šogad rotā arī Dagdu. Tā ir deviņus metrus augsta
un, tāpat kā iepriekšējos gados, atrodas laukumā pie pašvaldības
ēkas, informē Dagdas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Aija
Šēfere.

Egle greznota ar tiem pašiem rotājumiem, kas izmantoti pērn, –
bumbiņām un gaismiņu virtenēm. Lielā egles iedegšana notika 12.
decembrī. Tajā piedalījās lieli un mazi, paciemojās arī Salavecis
un viņa draugi. Skanēja dziesmas, cilvēki dejoja un cienājās ar
tēju un piparkūkām.

Daugavpilī egle netiek cirsta un vesta no meža, portālu "Delfi"
informēja Daugavpils pašvaldībā. Egle ir metāla karkass virs 10
metriem, ko veido mazās eglītes. Tās piegādā firma, kas uzvarēja
iepirkumā.

Egle lepni stāv Vienības laukumā. Ziemassvētku rotājumi pārsvarā
ir iepriekšējos gados iepirktie, bet bojāto vietā pirkti jauni
rotājumi, tāpat arī pilsētā apskatāmas jaunas svētku instalācijas,
ko veidojuši mākslinieki.

Egles iedegšanas svētki bija 7. decembrī. Pēc egles iedegšanas
atklāja arī slidotavu un Rūķu namiņu, kur svētku garumā būs
tikšanās ar Salaveci, namiņa iemītniekiem Rūķiem un dažādas svētku
darbnīcas bērniem.

Parādījušies jauni vides objekti: pārmaiņas piedzīvojis Pumpura
skvērs, Ģimnāzijas iela, Jātnieku skvērs Ķīmiķu mikrorajonā,
Cietokšņa dārzs un Nikolaja vārtu tilts, kā arī daudzas citas
vietas pilsētā. Iebraucot Daugavpilī no Rīgas un Rēzeknes puses,
acīm paveras pilsētas simbolu – lilijas un Daugavas viļņu –
izgaismotās instalācijas.

Katru gadu Dobeles novada pašvaldība centrālo Ziemassvētku egli
uzstāda Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā, informē Dobeles novada
pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Savicka. Pēc
Tirgus laukuma pārbūves (2011. gadā) galvenā pilsētas egle tiek
novietota tieši šeit, jo rekonstrukcijas laikā tika fiksēti
speciāli stiprinājumi egles karkasa novietošanai, kā arī elektrības
padeves pieslēgums.

Lielā egle tiek veidota no atsevišķām mazām eglītēm, kas vestas
no Dobeles novada Naudītes pagasta mežiem. Lielās egles augstums ir
16 metri. Šogad tiek izmantotas divus gadus iepriekš iegādātās
lampiņas un rotājumi. Egle ir izrotāta ar silti baltām LED spuldžu
virtenēm, no kurām 20 procenti ir ar flash LED gaismu, kā arī ar 60
sarkanām un 60 spoguļu bumbām.

Ziemassvētku egli iededza 1. decembrī. Pirms svētku egles
iedegšanas Dobeles novada iedzīvotāji un viesi tika aicināti
iesaistīties dažādās aktivitātēs Bērzes upes kreisā krasta jaunajā
promenādē. Darbojās kārumu tirdziņš, bija iespēja iesaistīties
radošajās darbnīcās. Kopā ar pasaku tēliem no "Smaidu darbnīcas"
tika atklāts 10. Sniegavīru saiets Dobelē. Tradicionālajam
Sniegavīru saietam katru gadu ir cita galvenā tēma. Šogad tam tika
piešķirts muzikāls akcents, izvietojot pilsētā astoņus Sniegavīrus
– džezmeņus ar saviem mūzikas instrumentiem, kā arī citus
tēlus.

Eglītes īpašais svētku iedegšanas pasākums notika Pirmajā
adventē. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Durbes novada domes pārstāve
Gita Tauriņa, svētku eglītēm Durbes novadā rotājumi tiek izmantoti
vairākus gadus atkārtoti. Viņa norāda, ka arī šogad pilsētas svētku
egle ir izrotāta ar iepriekšējos gados iegādātajām sudraba, zilas
krāsas bumbām un baltas krāsas gaismiņām.

Šogad aptuveni 12 metrus augstā egle Grobiņā atceļojusi no
vietējiem novada mežiem. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Grobiņas
novada domes pārstāve Kristīne Pastore, eglīte jau otro gadu tiek
uzstādīta laukumā Lielajā ielā pie pilsdrupām. Viņa skaidro, ka šī
vieta izvēlēta, jo, pārvietojoties pa Lielo ielu, no visām pusēm
eglīte ir redzama jau pa gabalu.

Krāšņā svētku rota ir papildināta ar lampiņām, kā arī Grobiņas
skolu veidotām dekorācijām, kas tapušas pirms dažiem gadiem.
Eglītes dekori netiek pirkti katru gadu no jauna, bet izmantoti
tiek iepriekšējo gadu rotājumi.

Eglīte Grobiņā iemirdzējās 8. decembrī. Tam par godu tika rīkots
īpašs uzvedums "Ziemeļpola stāsts", kurā piedalījās Grobiņas novada
mazie dejotāji. Tā kā Grobiņā tajā dienā lija, svinīgais pasākums
notika iekštelpās. Nākamais lustīgais pasākums pie eglītes notiks
31. decembrī.

Gulbenes pilsētā galvenā ir Asā eglīte centrālajā skvērā.
Kā portālam "Delfi" pastāstīja Gulbenes novada pašvaldības pārstāve
Gunta Kalmane, eglīte 2006. gadā 25 gadu vecumā tika iestādīta, lai
reiz pārņemtu šo svarīgo pienākumu no līdzšinējās Asās egles pie
pašvaldības administrācijas ēkas.

Aptuveni 10 metrus garā eglīte šogad ir rotāta ar gaismu
virtenēm, bumbuļiem un zvaniņiem. Eglītes rotājumi ik gadu tiek
papildināti, kā arī tiek izmantoti arī iepriekšējos gados
sarūpētie.

Krāšņā svētku eglīte Gulbenē iemirdzējās 8. decembrī, kad notika
īpašs pasākums – "Mirdzošais prieks".

Viņa atklāja, ka egles rotāšanai galvenā iedvesma smelta no
retro Ziemassvētku kartiņām –
tajās agrāk bieži tika attēlots sarkankrūtītis, kas diemžēl ir
pēdējā laikā aizmirsts Ziemassvētku simbols. Tāpat eglīti papildina
pašvaldības ainavu arhitektes radītie sarkankrūtīšu dekori, kas
izgriezti ar lāzeri. Eglītes zaros iekārtas arī lielas un baltas
bumbas, kas ir gluži kā sniega pikas. Tāpat tajā krāšņi mirdz
zvaigžņu dekori un lampiņu virtenes. Kā norāda Dūša, šogad visi
eglīšu rotājumi Ikšķilē iegādāti no jauna, jo iepriekšējo gadu
rotājumi bija jau savu laiku nokalpojuši. Kopējās Ziemassvētku
eglītes izmaksas ir 6500 eiro.

Eglītei apkārt ir arī īpaša dizaina sētiņa – kuras radīšanai
izmantots Ikšķiles novada logotips. Kā skaidro pašvaldības
pārstāve, logotipa pamatideja ir stilizēts cilvēciņš. Šī sētiņa
idejiski attēlo rokās sadevušos cilvēkus (novada iedzīvotājus), kas
vienojas, kopā ieskaujot šo skaisto un ģimenisko svētku simbolu –
Ziemassvētku eglīti.

Eglīte Ikšķilē iemirdzējās 1. decembrī. Egles iedegšanas pasākumā
bērni varēja uz nelieliem koka paliktņiem dūrainīšu formā uzrakstīt
savu vēlējumu un piestiprināt pie sētiņas.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Jaunjelgavas novada pārstāve
Evija Vectirāne, šogad eglītes rotāšanai izmantoti iepriekšējo gadu
dekori, bet ik gadu tie tiek papildināti pēc nepieciešamības un bez
ievērojamiem tēriņiem. Eglīte šogad izrotāta ar lampiņu virtenēm un
dekoru bumbām.

Svinīgais egles iedegšanas pasākums Jaunjelgavā noticis 30.
novembrī, lai eglīte pilsētas iedzīvotājus un viesus priecētu jau
Pirmajā adventē. Savukārt novada pagastos eglītes iemirdzējās
decembra pirmajā nedēļā. Kā norāda Jaunjelgavas novada pārstāve,
Jaunjelgavā šogad nebija īpaša iedegšanas pasākuma, taču būs
Ziemassvētku radošās darbnīcas 21. decembrī. Arī pārējos novada
pagastos pie eglītes būs dažādi svētku pasākumi.

Liepiņa Jēkabpils viesus aicina nepalaist garām arī skaistos
Piparkūku namiņus, kas savu vietu atraduši Jēkabpils Kena parkā.
Tur ik vakaru uzburas īpaša, gaismiņām pielieta pasaku valstība.
Bet Vecpilsētas laukumā pie eglītes ik brīvdienas var doties redzēt
un baudīt Ziemassvētku pieturu – tur varēs iegādāties tējas, medu
un biškopības produktus, vīna ražojumus un citus labumus.

Jelgavas pilsētas centrālā egle atrodas Hercoga Jēkaba laukumā
un jau astoto gadu izveidota no metāla konstrukcijā ievietotām 45
mazām eglītēm. Svinīgais egles iedegšanas pasākums, kā jau
daudzviet Latvijā, notika Pirmajā adventē, kas šogad iekrita 1.
decembrī – ar izrādi bērniem un Ziemassvētku dāvanu tirdziņu.

Egles kopējais augstums ir 18 metru. Jelgavas lielā egle ir
veidota, balstoties uz Jelgavas sadraudzības pilsētas Baltkrievijā
Baranoviču pieredzi, dāvinātajiem rasējumiem un ieteikumiem
tehniskajam risinājumam, portālam "Delfi" skaidroja Jelgavas
pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību
pārvaldes Komunikācijas un mediju attiecību vadītājas vietniece
Egita Veinberga.

Jelgavas eglīte rotāta ar 78 trīs dažādu diametru gaismas
dekoriem, kā arī 960 metrus garām sarkanas krāsas LED spuldžu
virtenēm. Egli šogad izgaismo jauni prožektori, kas paspilgtina tās
korpusu. Bez izdekorēšanas nav palikuši arī laukuma skvērā augošie
skujeņu krūmi – tie dekorēti ar LED spuldžu tīkliem sarkanā un
baltā krāsā.

"Jūrmalas pilsētā pašvaldība ik gadu uzstāda piecas egles, šajā
gadā tās nākušas no audzētavas Vidzemē. Lielākā Jūrmalas egle
atrodas Dubultu laukumā, tā ir aptuveni 12 metrus augsta un veidota
no daudzām mazākām 1,5–2 metrus augstām eglītēm," portālu "Delfi"
informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītāja Zane Leite. Iebraucot Jūrmalā no Rīgas puses, Priedaines
caurlaižu punktā uzstādīta aptuveni astoņus metrus augsta egle, kas
arī veidota no vairākām mazākām eglītēm. Vēl trīs egles uzstādītas
Horna dārzā Majoros pie Jūrmalas Kultūras centra, Dubultu Kultūras
kvartālā un Kauguros pie Kauguru kultūras nama. Pilsētā izdekorētas
arī vairākas dabiski augošas egles. Pārsvarā egles rotātas ar
iepriekšējo gadu rotājumiem, pēc iespējām papildinātas ar jaunām
lampiņu virtenēm, kā arī nomainīti bojātie dekori.

Līdz ar visu Jūrmalas oficiālo egļu iedegšanu 1. decembrī
Dzintaru mežaparkā atklāts Gaismas parks. Parkā mirdz gaismas
skulptūras un dekori, kas veidoti no virtenēm ar tūkstošiem
lampiņu. Decembra sestdienās un svētdienās no pulksten 16 līdz 19.
Gaismas parkā notiks radošās darbnīcas, rotaļas un citas
aktivitātes ģimenēm ar bērniem. Krāsainās gaismas parkā iemirdzas
krēslas stundās – līdz ar pilsētas apgaismojuma ieslēgšanu.
Dzintaru mežaparks apmeklētājiem atvērts katru dienu līdz pulksten
22. Ieeja parkā un pasākumos ir bez maksas.

Gaidāmie pasākumi: 22. decembrī no pulksten 16 līdz 18 pie
Kauguru Kultūras nama (Raiņa ielā 110) notiks Ziemassvētku
pasākums. Skanēs Ziemassvētku dziesmas Beātes Melderes un muzikālās
apvienības "Beta" izpildījumā, būs dziesmas un rotaļas kopā ar
Ziemassvētku vecīti un viņa draugiem un muzikāla izrāde "Labākais
Ziemassvētku vecītis". Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties ledus
skulptūras veidošanā un rosīties radošajās darbnīcās.

Kandavas Ziemassvētku egle ik gadu uzstādīta vienā un tajā pašā
vietā – Kandavas vecpilsētas promenādē. Lai eglīti izrotātu, ik
gadu izmantoti jau esošie svētku rotājumi, nedaudz tos papildinot.
Šogad rotājumu papildināšanu uzņēmušies mākslinieki Toms Grinbergs
un Jānis Jirgens, portālu "Delfi" informēja Kandavas novada domes
sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Šupstika. Svinīgā egles
iedegšana notika 5. decembra vakarā – promenādē pulcējās lieli un
mazi kandavnieki, lai kopīgiem spēkiem spožās gaismiņās liktu
iemirdzēties lielajai pilsētas eglei.

"Varbūt nedaudz ir skumji, ka tā ziemas pasaka, kuru pirms pāris
dienām mums dāvāja daba, ir nokususi, bet ne jau sniegs ir tas,
kurš rada mūsos sirsnību un gaišumu – tie esam mēs paši,"
klātesošos uzrunāja Kandavas novada domes priekšsēdētājas vietniece
Gunda Cīrule, vēlot visiem sirds siltu, labu domu un mīlestības
pilnu svētku gaidīšanas laiku.

Pirms egles iedegšanas sumināti novadu skolu Vizuālās un vizuāli
plastiskās mākslas skolēnu un datorgrafikas skolēnu darbu izstādes
"Svētku rota Latvijai" laureāti: Alīna Sanija Mantaja, Beatrise
Vilkauša no Kandavas un Sonora Ozoliņa no Vānes. Pateicība tika
izteikta uzņēmējam, mežsaimniekam Viesturam Valdim Dreimanim, kurš
no sava īpašuma mežiem pilsētai svētku egli ir dāvinājis vairāku
gadu garumā, arī šogad. Šī gada meža skaistule izaugusi Rūmenes
apkaimes mežā. Tika apskatītas vairākas egles un izvēlēta pati
kuplākā meža skaistule, kura rotājusies ar lieliem čiekuriem.
Kopīgās rotaļās un dejās klātesošos iesaistīja Suns, Kaķis un
Pele.

Kārsavas pilsētā jau trešo gadu lielā Ziemassvētku egle
uzstādīta pilsētas skvērā, un krāšņo svētku karalieni – egli –
šogad papildina izgaismotie koki, dažādi citi rotājumi-objekti un
eņģeļi, informē Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste
Antra Barkāne. Šogad egle ir apmēram piecus metrus augsta un
veidota no metāla konstrukcijas un egļu zariem, kuri sarūpēti
vietējos mežos.

Rotājumu krājumu ik gadu tiek papildināti. Īpaši pasākumi gan
pie eglītes nav paredzēti, bet Kārsavas novada viesmīlīgie
pārstāvji aicina ikvienu nofotografēties pie egles un gaismas
eņģeļiem. Lielā pilsētas egle šogad iedegta 6. decembrī un pasākumā
piedalījās Kārsavas novada pašvaldības vadība, Kārsavas vidusskolas
un pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki un bērni, visiem
jautri ejot rotaļās un dziedot dziesmas.

Krāslavas pilsētai svētku rota ik gadu no jauna nav jāgādā – lielā Ziemassvētku egle aug centrālajā pilsētas laukumā jau daudzus gadus, un ir pilsētas prieks un lepnums, atklāj Krāslavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Kavinska. Egle šo gadu laikā izstiepusies aptuveni deviņus metrus augsta.

Eglīte svinīgi iedegta piektdien, 13. decembrī. Rotājumus tās izdaiļošanai izmanto atkārtoti, šogad to klāsts nedaudz papildināts. Bez Ziemassvētku egles iedegšanas pasākuma, citi notikumi zem krāšņās svētku rotas nav plānoti.

Egle cirsta Īvandes pagasta mežos un stalti slejas 13 metru
augstumā un izrotāta gan ar lampiņu virtenēm, gan gaismas bumbām un
no lampiņu virtenēm izgatavotām bantēm. Svētku egles rotāšanai
pašvaldība izmantoja gan jau tās krājumos esošos rotājumus, gan
sarūpēja jaunus. Liela daļa rotājumu ir pašu rokām darināti.
Iepirktas tika vien gaismas bumbas, šim nolūkam atvēlot aptuveni
2000 eiro.

Pilsētas Rātslaukumā no 19. līdz 26. decembrim arī ik dienu būs
atvērts Ziemassvētku tirdziņš. Lielākajā tirdziņa namiņā savu
produkciju piedāvās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā
sabiedrība "Kuldīgas labumi", bet mazākajā – Latvijas Investīciju
un attīstības aģentūras Kuldīgas biznesa inkubatora uzņēmēji.

Izveidotā svētku egle ir teju astoņus metrus augsta un uzstādīta
Ķeguma parkā. Šogad tā atrodas citā vietā, pie Latvijas simtgadei
par godu uzstādītā vides objekta – uzraksta "Ķegums".

Eglīte izrotāta pašu spēkiem, dekorēšanā palīdzīgu roku
pieliekot gan Ķeguma Tautas nama darbiniekiem, gan SIA "Ķeguma
Stars". Izmantoti iepriekšējos gados lietotie rotājumi, eglītes
svētku tērpu papildinot ar šogad sarūpētām gaismiņu virtenēm.

Pēc oficiālās atklāšanas īpaši svētku pasākumi pie eglītes vairs
nav plānoti, taču pašvaldība aicina ikvienu, kam ir tāda vēlme,
doties egli aplūkot un iemūžināt to skaistās fotogrāfijās!

Galvenā pilsētas egle slejas 12 metru augstumā, bet tās vainaga
platums apakšā ir 10 metri. Liepājas gadījumā nav cirsta viena
prāva egle, bet gan egle izveidota no aptuveni 700 mazām eglītēm,
kas iegādātas stādaudzētavā un izvietotas uz metāla karkasa.
Kopējās galvenās pilsētas egles izmaksas ir aptuveni 7000 eiro bez
PVN. Jāuzsver, ka Liepājā uzstādītas vēl citas – no meža atvestas –
egles. Aptuveni 10 metrus augsti svētku koki uzstādīti gan Annas
tirgus laukumā, gan Karostā.

Liepājas Būvvaldes māksliniece Agita Ansule norāda, ka
pilsētnieku un Liepājas viesu priekam iecerēts veidot vienotu
svētku stāstu, proti, rotājumi nav tikai pilsētas centrā, bet arī
citviet. Vienojošais motīvs šogad ir sārtās gaismas bumbas un
gaismas lukturīši.

Lielā egle kopumā izskatās tāpat kā pirms gada – tās galotni
rotā koši sarkana rūķa cepure, bet zaros no apakšas līdz augšai
spīguļo krāsaini svētku bumbuļi. Jaunums ir tas, ka svētku bumbuļi
uz zemes veido arī norobežojumu ap egli.

Augstskolas priekšā arī šogad piezemējusies balti mirdzoša
lidmašīna, kurā var iekāpt gan mazs, gan liels, iztēlojoties sevi
priecīgā lidojumā virs pilsētas.

Pēc ilgāka pārtraukuma izrotāta Lielā iela un Tramvaja tilts. Tā
kā pēc Lielās ielas un Tramvaja tilta pārbūves ir zudušas iespējas
rotājumus izvietot pāri Lielajai ielai, šoreiz meklēti citi radoši
risinājumi. Visas Lielās ielas garumā izvietotas egļu bumbas. "Mēs
vēlamies, lai jaunie izteiksmes līdzekļi, vienotais stils un
spožais krāšņums ikvienam rada svētku sajūtas un pārsteigumus,"
norāda māksliniece Ansule.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad pilsētas centrā bērnus
aicina pulksteņa slidkalniņš un izgaismoti lukturīšu namiņi. Cauri
visai pilsētai atkal kursē Ziemassvētku tramvajs, kuru rotā
lāstekas un novēlējumi katram liepājniekam. Savukārt uz Jaunā tilta
margām nolaidušies eņģelīši. Tie stabulē un vakara stundās
iemirdzas arī virs Kalpaka tilta laidumiem. Skvērā pie koncertzāles
"Lielais dzintars", kur notiks Gadumijas sagaidīšana, ar gaismas
virtenēm apņemtas arī tur augošās egles.

Izrotāts ir ne tikai pilsētas centrs. Annas tirgus laukumā
Jaunliepājā un Ģenerāļa Baloža ielā Karostā ikvienu priecē kuplas,
košas, ar piparkūkām un gaismas bumbām pušķotas īstās svētku
egles.

No iepriekšējiem gadiem saglabātos un papildinātos lukturīšus
var redzēt ne tikai centrā, bet arī uz daudzu maģistrālo ielu
apgaismojuma balstiem, ceļu sadalošajās joslās, pie pilsētas
robežas uz Nīcas un Grobiņas pusi, Slimnīcas ielā un citviet.

Kopumā pilsētas ietērpšana svētku rotā izmaksājusi aptuveni 143
tūkstošus eiro bez PVN, un rotājumi uzstādīti 20 vietās.

Līgatnes egle uzstādīta pašā centrā – pie dīķa –, kā jau ierasts
vairākus gadus. Pirms tam egles tika uzstādītas pie Kultūras nama,
taču tās tur redzēja mazāk cilvēku, tāpēc pašvaldība nolēma
galvenās svētku egles "mājvietu" mainīt, lai tā priecētu pēc
iespējas lielāku skaitu Līgatnes iedzīvotāju un viesu.

Augšlīgatnes egle uzstādīta pie domes ēkas un Augšlīgatnes
Kultūras nama – arī šajā vietā svētkos egle izvietota jau vairākus
gadus pēc kārtas.

Abas egles izdaiļotas ar lampiņu virtenēm un citiem rotājumiem.
Rotāšanai izmantoti iepriekš iegādāti rotājumu krājumi, bet ik gadu
tie nedaudz tiek papildināti.

Gan Līgatnes, gan Augšlīgatnes egles iedegtas Pirmajā adventē
pasākumos kopā ar Līgatnes novada ģimenēm. Citi vērienīgi pasākumi
pie eglēm plānoti nav, taču Līgatnes centrā izvietotā egle bija
viens no elementiem arī 14. decembrī notikušajā "Gaismas ceļā".

Šajā laikā egle braši izstiepusies jau 10 metru augstumā. Tā
rotāta ar Limbažu Mūzikas un mākslas skolēnu darinājumiem, taču
papildus šogad iegādāti jauni rotājumi 2500 eiro vērtībā.

Arī Limbažos svētku egle oficiāli iedegta Pirmajā adventē.

Svētku simbola greznošanai šogad tiek izmantoti iepriekšējos
gados iegādātie rotājumi – četru veidu LED lampiņas un sarkanas
bumbas. Krāšņo egli papildina arī pie kultūras centra uzstādītā
"Ziemassvētku strūklaka" – metāla konstrukcija ar gaismas tuneļiem,
kas ziemas laikā aizvieto īsto strūklaku.

Eglītes iedegšana, kas šogad notika Otrajā adventē, 8. decembrī,
Līvānos ir krāšņs un priecīgs pasākums, kas katru gadu pulcina
lielu skaitu bērnu un pieaugušo. Šogad pilsētas iedzīvotājiem un
visiem bija iespēja iegādāties dažādus gardumus, aksesuārus un
dāvanas Ziemassvētku tirdziņā. Tāpat visus priecēja arī Svētku
ciematiņš, kurā pasākuma apmeklētājiem bija iespēja paviesoties
Ziemassvētku vecīša namiņā, Saldumu namiņā un Mini zoodārzā.

Upeniece atklāj, ka lielā egle, kam, gluži tāpat kā Līvānu
novadam, ir 20 gadu, pamazām noveco, tāpēc tai blakus šogad tika
iestādīta jauna, neliela auguma eglīte. Tā ar laiku nomainīs
pašreizējo svētku simbolu. Šobrīd jaunā eglīte ir aptuveni divus
metrus gara, bet nākotnē sasniegs 15 metru augstumu.

Taču šī nav vienīgā egle, kas Līvānos tiek pušķota. Vēl viena
tradīcija pilsētā ir Latgales Mākslas un amatniecības centra
Ziemassvētku egles pušķošana. Tā, sākot ar 2006. gadu, katru gadu
tiek rotāta ar dažādiem amatnieku darinājumiem. Reiz eglīte tikusi
greznota ar garāko tautisko jostu Latvijā, 23 adītāju 138 pāriem
rakstainu cimdu, 300 tamborētām un adītām sniegpārsliņām, salmu
puzuriem, 155 pāriem adītu un rakstainu zeķu, piparkūkām, 300
paštaisītiem apsveikumiem, 98 pašdarinātām cepurēm, 500 māla
zvaniņiem, stikla sniegpārsliņām, latviešu tradicionālajiem dzijas
rotājumiem "saulītēm". Visus šos rotājumus darina Līvānu novada
mazie un lielie iedzīvotāji. Savukārt šogad egli greznos akcijas
"Zalta rūku ceļš Latgolā" amatnieku darinājumi, eglīti rotās
Latgales amatnieki, kuri piedalījās šajā akcijā.

Jau vairākus gadus biedrība "Lubānas puse" egles iedegšanas
pasākumā aicina gan atnest pašceptus gardumus, gan tos baudīt,
vācot ziedojumus kādam Lubānas novada iedzīvotājiem svarīgam
mērķim, stāsta Kraukle. Šogad svētku laikā savāktie ziedojumi
paredzēti, lai dāvātu muzikālu pārsteigumu Lubānas veselības un
sociālās aprūpes centra iemītniekiem.

Ar domu par dabas saudzēšanu, blakus uzstādītajai eglei
pašvaldība pirms pāris gadiem iestādīja vēl vienu eglīti, kas nu
jau ir krietni paaugusies un nākamgad ieņems pilsētas galvenās
egles lomu.

Lubānas pilsētas galvenā egle šogad, līdzīgi kā citus gadus, ir
rotāta ar krāsainām elektriskajām lampiņām, ko papildina baltas
sniegpārslas un sarkanas bumbas. Kraukle atklāj, ka rotāšanai
pašvaldība galvenokārt izmanto iepriekšējos gados iegādātās
dekorācijas.
Taču šī nav vienīgā egle, kas priecē Lubānas viesus un
iedzīvotājus. Šogad otra svētku egle, kas atrodas pie Meirānu
stacijas, tika iedegta 8. decembrī. Pašvaldības pārstāve atklāj, ka
Meirāni ir otra apdzīvotākā vieta novadā, tāpēc tika nolemts svētku
sajūtu ieviest arī tur.

Decembrī Lubānas novadā ļaudis var priecāties ne tikai par egļu
iedegšanu, bet arī plašu kultūras pasākumu programmu. Informācija
par svētku pasākumiem ir pieejama Lubānas novada pašvaldības
mājaslapā, pašvaldības laikrakstā "Lubānas Ziņas" un Lubānas
pašvaldības "Facebook" lapā, kā arī ir lasāma uz afišu
stendiem.

Tā, kā ierasti, rotāta ar lampiņu virtenēm, lāstekām un lielām
bumbām. Šogad ierastajiem rotājumiem tika pievienotas arī jaunas,
nokarenas lapiņu virtenes. "Rotājumi ir dažādi un skaisti,"
piebilst Dukaļska. Taču skaisti izpušķota tiek ne tikai galvenā
pilsētas egle, bet arī citas eglītes, kas atrodas centrālajā
laukumā.

Madonas novada pašvaldība ik pēc diviem, trīs gadiem egli poš
jaunā rotā, savukārt esošie rotājumi ik gadu tiek papildināti ar
jauniem, informē Madonas novada pašvaldības pārstāve Ilze
Riekstiņa. Šogad to grezno aptuveni 300 metrus garas krāsainu
lampiņu virtenes, kas apvienojumā ar egles dekoriem izstaro gaismas
un sagādā prieku ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim. Līdzās
eglei Saieta laukuma noformējums ir papildināts ar strūklakas
izgaismošanu, kur ir uzziedējušas ledusrozes.

Egles iedegšanas pasākums tradicionāli Madonā notiek Otrajā
adventē. Tas jau vairāku gadu garumā ir kompleksu aktivitāšu
kopums, kur iespējams piedalīties visai ģimenei. Jau no rīta puses
sākās radošās aktivitātes Madonas novadpētniecības un mākslas
muzejā, kuras papildināja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas
audzēkņu muzikālie priekšnesumi, kā arī Madonas pilsētas kultūras
nama bērnu deju kolektīva "Pipariņi" un Madonas pilsētas
vidusskolas bērnu deju kolektīva priekšnesumi.

Tāpat egles iedegšanas pasākuma laikā Madonas Valsts ģimnāzijā,
kurā darbojās "Ziemassvētku pasts", bērniem un arī pieaugušajiem
bija iespēja uzrakstīt un nosūtīt patiesākās vēstules. Savukārt
dienas noslēgumā ar Kašera Sapņu fabrikas komandu un Muzikālajām
Eglītēm tika iedegta Madonas pilsētas egle. Daudziem šķietami
neticami, tomēr tieši egles iedegšanas brīdī Madonā vizuļoja balts
sniedziņš.

Un jau pavisam drīz līdzās greznajai eglei jau piekto gadu
Saieta laukumā Ziemassvētku laikā – no 20. līdz 22. decembrim
darbosies arī Ziemassvētku sajūtu tirdziņš. Tajā katru dienu būs
iespēja iegādāties mājražotāju un amatnieku darinājumus,
noklausīties sirsnīgus koncertus un izrādes, kā arī piedalīties
radošās darbnīcās. Šajā laikā centrālais pilsētas laukums kļūs par
vietu, kur satikties, rast idejas Ziemassvētku dāvanām un, baudot
jaukus mirkļus, gūt svētku noskaņojumu.

Gluha stāsta, ka Ziemassvētku eglīte izpušķota ar jau
iepriekšējos gados izmantotajām baltajām un sarkanajām lampiņu
virtenēm un dažādiem svētku dekoriem, tai skaitā balto zvaigzni,
kas krāšņi rotā egles galotni. Taču svētku koks ticis arī pie
jauniem spoguļstikla rotājumiem – izgrieztām dažāda garuma
vertikālām līnijām, kas veido gaismas spēles.

Krāšņo svētku eglīti Mazsalacā iededza Pirmajā adventē kopā ar
peli Karameli.

Centrālā eglīte pilsētas skvērā ir aptuveni 10 metrus augsta.
Tās dekorēšanai pamatā izmantoti 2018. gada Ziemassvētku rotājumi.
Taču egle nav vienīgais svētku simbols, kas atrodas pilsētas
skvērā. Tāpat tur, iepretim Ogres novada pašvaldības ēkai, ir
ierīkota Betlēme, kur jebkuram interesentam katru svētdienu ir
iespēja paciemoties pie aitiņām un ganiem.

Taču ar egles izrotāšanu un ielu izgaismošanu ar gaismas
lampiņām pilsētas dekorēšana nav noslēgusies. Tinkuse atklāj, ka
izrotātas arī eglītes citviet pilsētā – Mālkalnes prospektā un Loka
ielā (Kartonfabrikas rajonā).

Ogres pašvaldības pārstāve atklāj, ka 20. decembrī pilsētas
skvērā, netālu no centrālās eglītes, notiks ikgadējais Ziemassvētku
gadatirdziņš ar dažādu vietējo pašdarbības kolektīvu
piedalīšanos.

Olaines pilsētas svētku egle šogad ir 11,5 metrus gara, un tā
atceļojusi no AS "Latvijas valsts meži" Zemgales mežsaimniecības
"Klīves" meža iecirkņa. Tās vecums ir aptuveni 25 gadi. Jau otro
gadu eglīte rotāta ar dažāda sārtuma bumbām un LED virtenēm baltā
krāsā. Tropkina skaidro, ka šogad izmantotas pagājušā gada virtenes
un bumbas, bet papildus esošajām nopirktas vēl 50, kuras izmaksāja
245 eiro.

Egle izrotāta ar eglīšu mantiņām – bumbām un lampiņām. "Katru
gadu kādus rotājumus nākas nomainīt, jo, atrodoties laukā, tie
sabojājas vai saplīst. Pēdējos divus gadus tiek izmantoti vieni un
tie paši rotājumi," tā Kurčanova.

Pāvilostas pilsētas svētku egle iedegta 1. decembrī.

Jauka eglīte priecē arī Piltenes iedzīvotājus. Piltenes pilsētas
pārvaldes namu pārvaldniece Ramona Leite atklāj, ka svētku rota uz
pilsēta vesta no tuvējiem mežiem un tās augstums ir apmēram pieci
ar pusi metru. Tāpat kā iepriekšējos gados, izrotātais kociņš
atrodas laukumā pretī pārvaldes ēkai.

Eglītes rotāšanu veica Piltenes pārvaldes darbinieki,
nepiesaistot speciālistus no malas. Budžets eglītes rotāšanai ir
starp 200 un 250 eiro. Eglītes iedegšana notika Pirmajā
adventē.

Gaismas virteņu iegāde pašvaldībai izmaksāja 1160 eiro, savukārt
piparkūku siržu dekorācijas izgatavoja pašvaldības darbinieki.
Piparkūku dekorācijas un gaismas virtenes rotā ne tikai svētku
egli, bet arī visu pilsētu.

Svētku egles Pļaviņu novadā uzstādītas arī pie Sociālā aprūpes
centra "Pļaviņas", pie sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un
attīstības centra "Pepija", pie Vietalvas pagasta "Pagastmājas" un
Klintaines pagastā.

Ziemassvētku laika noskaņās pie svētku egles norisinājās jautras
izdarības – rotaļas, dziesmas un dažādi citi pārsteigumi. Svētku
laukumā darbojās tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš, kurā
apmeklētāji iegādājās amatnieku un mājražotāju ražotas lietas
saviem mīļajiem. Ziemassvētku tirdziņu bagātināja un apmeklētājus
priecēja novada folkloras ansambļu sagatavotie priekšnesumi un
kopīgas lustes.

Jau otro gadu galvenā svētku egle tika uzstādīta Preiļu pilsētas
Svētku laukumā, kur parasti tiek aizvadīti ar Ziemassvētku un Jaunā
gada tematiku saistītie sarīkojumi pilsētā. "Šī gada svētku egles
rotājumos dominē piparkūku tēma, kuras idejas autore un realizētāja
ir pašvaldības noformēšanas māksliniece Inese Anina. Šogad egles
dekorēšanai tika izmantotas gaismu virtenes no iepriekšējo gadu
krājumiem, kā arī papildināti jauni egles ietērpa elementi –
piparkūku sirdis no putuplasta. Blakus eglei uzstādīti piparkūku
namiņi, tādējādi veidojot kopēju noformējumu Svētku laukumā," tā
Upeniece.

Par Preiļu egles atrašanu mežā, atvešanu uz pilsētu un
uzstādīšanu rūpes ik gadu uzņemas pašvaldības uzņēmums SIA "Preiļu
saimnieks". Šī gada 15 metrus garā svētku eglīte iegādāta no akciju
sabiedrības "Latvijas valsts meži". "Šogad Svētku laukumā 31.
decembra naktī pulksten 23.45 ikviens ir laipni aicināts uz Jaunā
2020. gada sagaidīšanu un svētku salūtu," informē Upeniece.

Rēzeknes pilsētas dekoratīvā egle iegādāta 2012. gadā,
pastāstīja Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājs Kārlis Pozņakovs. Tā ir 18 metrus augsta un sver 2700
kilogramus. Tās rāmis ir no nerūsējoša tērauda, tāpēc tā var kalpot
vairākus gadus. Egles iedegšana šogad notika 8. decembrī.

Eglītes rotājumi katru gadu tiek papildināti pēc vajadzības.
Rēzekne šogad parūpējusies par jaunām dekorācijām pilsētā – tās ir
dekoratīvas LED bumbas un sniegavīrs.

Egles un tās dekoru uzstādīšana izmaksāja 10271 eiro, jauno
virteņu iegāde – 2099 eiro apmērā.

Rīgas pašvaldība pilsētai ir nodrošinājusi 53 svētku egles, kas
cirstas Rīgas mežos, pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un
sporta departamenta pārstāvji. Egļu garums variē no pusotra līdz 16
metriem, un tās izvietotas pilsētas laukumos, pie kultūras
centriem, pie lielajiem aktīvās atpūtas un sporta laukumiem,
parkos, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā.

Katra no tām ir izrotāta atšķirīgi, turklāt trīs no visām 53
eglēm ir arī festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" objektu sarakstā –
egle "Sapnis" Doma laukumā, egle "Zelta laterna" Rātslaukumā un
egle "Zeltīte" 11. novembra krastmalā.

Egļu dekoriem tiek izmantoti gan iepriekšējo gadu rotājumi, gan
arī kādi no jauna iegādāti, kā arī vairākām eglēm ir jau
iepriekšminētā festivāla dalībnieku, proti, mākslinieku veidoti
rotājumi, tostarp tām, kas pieminētas jau augstāk, uzsvēra Rīgas
domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji.

Svētku egle Rīgā, Doma laukumā, tradicionāli tiek iedegta
Pirmajā adventē, šogad tas notika 1. decembrī. Egle Rātslaukumā
tika iedegta festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" atklāšanas
pasākumā, 5. decembrī. Pārējās egles iedegtas līdz ar pilsētas
svētku rotājumu iedegšanu.

Pie Svētku egles iedegšanas Doma laukumā bija muzikāls uzvedums
"Rūķu sētas stāsts" un arīdzan tika atklāts Ziemassvētku tirdziņš.
Pie egles Rātslaukumā tika izspēlēta leģenda par pirmo rotāto
svētku egli. Leģenda vēsta, ka pirmā rotātā svētku egle ir bijusi
Rīgā, tādēļ Latvijas galvaspilsētu uzskata par Ziemassvētku egles
dzimteni. Pie egles 11. novembra krastmalā notiks Gadu mijas
pasākums, svētku uguņošana.

Skaistā Ziemassvētku rotā daiļojas ar Rūjienas novada
pašvaldības eglīte. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Rūjienas novada
nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Dairis Lācis, eglīte cista
novada zemnieka Jāņa Šķestera mežā.

Gluži kā katru gadu, arī šogad tā atrodama pilsētas centrā,
turklāt tā iedegta piektdienā pirms Pirmās adventes. Egle stiepjas
10 metru augstumā un galvenokārt izrotāta ar iepriekšējo gadu
rotājumiem un lampiņām. Lācis vien piebilst, ka ir samainītas tikai
tās virtenes, kuras bojātas un vairs nav lietojamas, un tas
izmaksājis papildus aptuveni 800 eiro.

Arī Sabile skaisti izrotājusies par godu svētkiem. Sabiles
Ziemassvētku egle, kas atrodas Sabiles centra laukumā, sniedzas
aptuveni septiņu metru augstumā, un to veido ap 100 mazas eglītes,
pastāstīja Sabiles tūrisma informācijas centra pārstāve Sanda
Poriņa.

Egle, kas iedegta 14. decembrī, ir izrotāta ar lampiņām un
bumbiņām, kā arī ar konfektēm, kuras ir paštaisīti dekori. Rotājumi
galvenokārt ir no pagājušā gada, kā arī ir nopirkti jauni
papildinājumi, kas iegādāti par aptuveni 300 eiro.

Salacgrīvā atrodamais Ziemassvētku simbols ir augoša eglīte, kas
katru gadu tiek izgreznota par godu svētkiem, pastāstīja
Salacgrīvas novada domes informācijas nodaļas vadītāja Ilga
Tiesnese. Šogad tā vietējos un pilsētas viesus priecē no 8.
decembra, kad notika arī trešais Ziemassvētku ciematiņš. Varēja
cienāties ar pašvaldības vadītāja Dagņa Strauberga ceptajām
vafelēm, iepirkties vietējo un Latvijas amatnieku tirdziņā,
darboties radošās darbnīcās, kopā ar čigānieti lasīt likteni
maģiskajā stikla lodē, dedzināt laika bluķus un mācīties pozitīvi
ieprogrammēt sevi nākošajam gadam, varēja arī izkalt svētku monētu.
Bija vokālā ansambļa "Dziedātprieks" koncerts, mīļstūrītis ar
dzīvnieciņiem un svētku egles iedegšana kopā ar Minnijas un Mikija
šovu "Mirdzošais prieks".

Lai gan precīzu datu nav, apkārtnē rotātās eglītes sniedzas
aptuveni piecu līdz 10 metru augstumā. Egles rotātas ar lampiņu
virtenēm un gaismas dekoriem, turklāt to rotāšanā izmantoti
iepriekšējo gadu eglīšu rotājumi.

8. decembrī salaspilieši parādīja savu spēju kustēties, dejot,
dziedāt un iet rotaļās, lai sasildītos, – citiem vārdiem sakot,
darboties, lai radītu saviem bērniem, lieliem un maziem, tās īpašās
un siltās atmiņas par bezrūpīgajām dienām, kad svētku brīnums ir
tik īsts un sataustāms.

Egļu iedegšana jautrā svētku gaisotnē notika pie trīs novada
eglēm, jo pirmā tika iedegta agrāk.

Salaspils novadā ir kopā četras pašvaldības rotātas egles, kas
atrodas dažādos apdzīvotajos punktos, un tās visas ir vienlīdz
nozīmīgas, jo visiem iedzīvotājiem gribas, lai tuvumā ir sava
Ziemassvētku skaistule. Trīs egles ir dzīvi koki, un tās tiek
rotātas no gada uz gadu. Viena – astoņus metrus augsta egle ir
atvesta no Kuldīgas mežiem, un kopā ar transportēšanu izmaksāja ap
400 eiro. Egles ir rotātas ar virtenēm, bumbuļiem un citiem
skaistiem dekoriem. Salaspilī egļu rotājumi tiek uzturēti teicamā
stāvoklī, tāpēc bez vajadzības jauni šogad nav pirkti, pastāstīja
Salaspils novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lolita
Balcerbule.

Arī Saldus pilsēta ir tērpta svētku rotā – O. Kalpaka laukums
pārtapis par mazu pasaku valstību, kas priecē gan saldeniekus, gan
pilsētas viesus.

Kā jau katru gadu, pilsētas galvenā egle ir uzstādīta Saldus
centrā – O. Kalpaka laukumā un tā rotāta ar iepriekšējos gados
iegādātajiem rotājumiem – sarkanām bumbām, spuldzīšu virtenēm un
zibsnījošām spuldzītēm, bet baltās ''sniega bumbas" šogad tika
"pārģērbtas" par zeltā mirdzošām. Kā "Delfi" vēsta Saldus novada
pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Šteina, šogad
egle tikusi nolūkota Saldus novada Zvārdes pagasta privātā meža
ielokā, un 10 metrus garās egles atvešanas, uzstādīšanas un
rotāšanas izmaksas kopā sastāda ap 2000 eiro.

Spītējot lietainajam laikam, 6. decembra vakarā jautru dziesmu
un deju pavadījumā tika iedegtas lampiņas Saldus pilsētas galvenajā
eglē. Egles iedegšanas pasākumā piedalījās Pasaku nama krāšņie
tēli. Pasākuma apmeklētajam bija iespēja uztaisīt momentfoto kopā
ar Ziemassvētku vecīti no Rūķupes Ziemupē, kā arī piedalīties
radošajās darbnīcās un laikus sarūpēt Ziemassvētku dāvanas tuvajiem
mājražotāju un amatnieku svētku tirdziņā.

Saldus pilsētā ir izvietots svētku noformējums arī citviet –
lapiņu virtenes rotā gan apgaismojuma stabus, gan ēkas un kokus, kā
arī svētku dekorācijas izvietotas dažādās pilsētas vietās. Arī
privātmāju īpašnieki īpaši padomājuši pie Ziemassvētku
noformējuma.

Ņemot vērā Saulkrastu novada ģeogrāfisko specifiku, pašvaldība
šogad ir uzstādījusi divas egles. Vienu Saulkrastu centrā, Saules
laukumā – kā katru gadu, savukārt otra šogad tika uzstādīta pirmo
reizi – Zvejniekciemā pie kultūras nama "Zvejniekciems". Abas
eglītes ir cirstas Saulkrastu novada teritorijā, "Delfi" informē
Saulkrastu novada domes pārstāve Marika Grasmane. Saulkrastu egles
augstums ir astoņi metri, bet Zvejniekciema – deviņi metri.

Tā kā Zvejniekciema egle šogad ir uzstādīta pirmo reizi, tai ir
jauni rotājumi – gaismas virtenes, kā arī īpaši veidoti egļu
rotājumi ar jūras tematiku, kas ir vietējo uzņēmēju dāvinājums.
Saulkrastos uzstādītajai eglei ir izmantoti iepriekšējos gados
iegādātie rotājumi.

Abas eglītes iedegtas decembra sākumā, bet centrālais notikums
bija Saulkrastos Saules laukumā 1. decembrī, kur pasākumā pulcējās
novada iedzīvotāji un viesi.

Kā "Delfi" vēsta Strenču novada Sedas pilsētas pārvaldes
pārstāvji, īpaši svētkiem egle netiek cirsta, jo ik gadu ar
lampiņām un dažādām mantiņām tiek rotāta pilsētas centrā iestādīta
eglīte, kas izaugusi jau aptuveni sešus metrus augsta. Pērn eglītes
dekorēšanai iztērēti 70 eiro, bet šogad dekoru atjaunošanai
izmantoti 20 eiro, liekot lietā no iepriekšējiem gadiem sataupītos
eglītes rotājumus.

Egles rotāšana sākta 5. decembrī, bet jau 6. decembrī mazi un
lieli novada iedzīvotāji pulcējās pie eglītes, lai vērotu lampiņu
iemirdzēšanos. Pasākumā piedalījās folkloras kopa "Mežābele".

Siguldas novada centrālā egle tika iedegta Pirmajā adventē.
Pasākumā piedalījās sniegavīrs Olafs, Elfs, Sniegbaltīte,
Ziemassvētku vecītis, kā arī jautrie rūķi no bērnu vokālās studijas
"Siguldiņa". Eglītes iedegšana norisinājās ar aizraujošu un
krāsainu gaismas saspēli.

Pasākuma video:

Skrundā Ziemassvētku gaidīšanas laiks nav iedomājams bez lielās
svētku egles. Šogad tā tika noskatīta Nīkrāces pagasta mežā. Eglīte
ir aptuveni 11 metrus augsta un uz Skrundu tika atvesta jau 29.
novembrī, tieši pirms Pirmās adventes, "Delfi" atklāj Skrundas
novada domes pārstāve Iveta Rozenfelde. Kā ik gadu, egle ir
uzstādīta pie Skrundas kultūras nama. Šogad tās rotāšanai tika
izmantoti 80 procenti iepriekšējo gadu rotājumu, tos papildinot ar
vienu virteni. Egle ir rotāta ar gaismas virtenēm, lāstekām, bumbām
un LED "aizkariem".

Skrundas galvenās egles iedegšana ik gadu ir aizraujoša, jo jau
par tradīciju un neatņemamu šī pasākuma sastāvdaļu ir kļuvis rūķu
gājiens, kuram visi pulcējas pie pašvaldības ēkas un ar lukturīšiem
rokās un rūķu cepurēm galvās dodas ceļā pie Ziemassvētku egles.
Neskatoties uz drēgnajiem un lietainajiem laikapstākļiem, gājienā
piedalījās kupls skaits lielu un mazu rūķu. Šogad egles iedegšanas
pasākumu kuplināja muzikāls uzvedums "Sīkstuļa Ziemassvētki",
piedaloties Jānim Skanim, Samantai Tīnai un Kašeram.

Svinīgais egles iedegšanas pasākums notika 1. decembrī, kas
šogad sakrita ar Pirmo adventi. Pasākuma apmeklētājus priecēja
Smiltenes pūtēju orķestris, bet par eglītes iedegšanu gādāja
Brīnumu un mīlestības fejas no Vēlmju meža un, protams,
Ziemassvētku vecītis. Pēc eglītes iedegšanas t/c "Centrs" telpās
mazajiem bija iespēja klātienē satikties un aprunāties ar
Ziemassvētku vecīti, kā arī saņemt kādu nelielu kārumu.

Egles iedegšanas pasākums aizvadīts jau decembra sākumā, bet
sīkāku aprakstu "Delfi" no pilsētas pārstāvjiem neizdevās iegūt. Kā
vēsta publiski pieejamā informācija, svētku svinēšanas kulminācija
būs 21. decembrī, kad kultūras namā būs Ziemas balle, bet dienu
vēlāk būs radošās darbnīcas Staiceles muzejā – "Nāc un iesaiņo savu
dāvanu pats".

Stendē izrotāta eglīte, ko 2000. gada 3. jūnijā iestādīja Kārļa
Draviņa grāmatas "Kurzemē aizgājušos laikos"​ atklāšanā. Mūžzaļo
koku stādīja Kārļa dēls Dainis un mazdēls Ivo.

Karoga laukumā egli iededza jau 6. decembrī. Kā stāsta pasākumu
organizatore Inta Ulmane, egli rotā lampiņu virtenes 180 metru
garumā, un pirmo reizi tās izvietotas horizontāli. Egle atrodas
pilsētas Karoga laukumā, kur notika pirmā Tautas frontes sapulce.
Karoga laukumā ļaudis pulcējas arī Lāčplēša dienai veltītajos
pasākumos. Līdz pat svētkiem pilsētā noritēs dažādi pasākumi.
Piemēram, 26. decembra pēcpusdienā Stendes tautas namā notiks
senioru kluba "Rudentiņš" Ziemassvētku atpūtas pēcpusdiena.

Tikmēr Subatē ar egles iedegšanu nesteidzas, vien 20. decembrī pie
kultūras nama notiks pilsētas egles izgaismošanas pasākums. Kā
zināja stāstīt pārvaldniece Sofija Glūmāne, būs diskotēka bērniem
un īpašas dāvaniņas saņems pirmsskolas vecuma bērni no Subates
pilsētas un Prodes pagasta. Egles rotāšanai tiks izmantotas
lampiņas no iepriekšējiem gadiem, krājumi šogad papildināti,
iztērējot apmēram 50 eiro. Aktīvi eglītes rotāšanā iesaistīsies arī
skolēni, kas aicināti iesniegt savus meistarojumus līdz 19.
decembrim. Ja gadās būt šajā pusē arī pāris dienas vēlāk, tad vērts
atcerēties, ka 25. decembrī kultūras namā notiks svētku koncerts
"Eņģeļi Ziemassvētkos".

Egle, kā katru gadu, uzstādīta Pilsētas laukumā pretim Talsu
tautas namam, un tā slejas piecu metru augstumā. Egles iedegšanas
pasākums notika 1. decembrī. Pasākuma dienā Talsu tautas nama
Radošajā sētā darbojās Ziemassvētku tirdziņš, kur varēja iegādāties
dažādus labumus sev un sagādāt dāvanas citiem. Pasākuma laikā
mazākajiem apmeklētājiem bija iespēja satikt Ziemassvētku vecīti un
Rūķu pastā nodot savu iepriekš uzrakstīto un sagatavoto vēstuli,
bet pēc tam ieradās dziedošie Burunduki, lai ar jautrām dziesmām
kopā iedegtu pilsētas lielo egli, vēstīja Talsu novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Blāze.

Šogad svētku egles un citviet pilsētā izvietotajiem rotājumiem
izvēlēts moto "Ziemas ceļš", informē Tukuma novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Zekunde. Iepirkumā
uzņēmums "First Service" uzvarēja, iesniedzot piedāvājumu par summu
49 999,00 eiro bez PVN. Kā norādīts "Tukums.lv" mājaslapā, eglei
uzstādīšanas brīdī tika konstatēti vizuāli defekti, tādēļ tā
demontēta un vietā sagādāta cita bez papildu maksas. Ziņots, ka
pērn egles uzstādīšanas izmaksas bija 3 485 eiro.

Egles garums ir aptuveni 10 metri. Tā nākusi no pilsētas
teritorijas un pilsētai šo egli uzdāvinājusi privātpersona. Tā
izrotāta ar iepriekšējos gados iegādātajiem rotājumiem, bet šogad
tai papildus nāk klāt dažādi dekoratīvi bumbiņu rotājumi, lai tā
būtu krāšņa ne tikai diennakts tumšajā laikā, bet arī pa dienu.

Arī šogad decembra pirmajā piektdienā, 6. decembrī, kā mazi, tā
lieli valmierieši, kā arī pilsētas viesi tika aicināti sanākt kopā
ikgadējos Ziemassvētku egles iedegšanas svētkos Valmieras centrā.
Pirms egles iedegšanas pie Valmieras Kultūras centra varēja
piedalīties "Ziemassvētku vecīša deju skolā", kur vecīša un viņa
palīgu‑rūķu pavadībā varēja aizmirst ikdienas likstas vai rūpes un
ļauties gaišajam svētku laikam. Dejas kuplināja arī muzikālie
priekšnesumi, kas izskanēja pasākuma laikā.

Papildus galvenajai svētku eglei šogad Ventspilī tiek rotātas
vēl astoņas egles

Līdz šim pilsētas galvenā svētku egle tika iedegta pilsētas
Rātslaukumā. Tur arī šogad ir uzstādīta viena no pilsētas
krāšņākajām rotām – 10 metrus augsta Ziemassvētku egle, kas veidota
no daudzām, kopskaitā ap 300 dabīgām eglītēm. Bet līdz ar
koncertzāles "Latvija" atklāšanu ir noslēgusies Lielā laukuma
pilnīga atjaunošana, tāpēc svētku egles turpmāk tiks iedegtas
Lielajā laukumā.

P SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" un P SIA, "Komunālā
pārvalde" speciālisti galveno svētku egli devās lūkot vairākas
reizes. Svētku egli izdevās atrast Elkšķenes mežā. Speciālisti
norādījuši, ka egli izvēlējušies tās augstuma un kuplā zarojuma
dēļ.

Egles augstums ir 19 metri, bet stumbra diametrs – aptuveni 0,5
metrs. Akcentējot turpat esošo koncertzāli, Lielā laukuma svētku
egle rotāta, izmantojot mūzikas nošu kompozīciju. Visu Ziemassvētku
un Jaunā gada svētku gaidīšanas laiku Lielā laukuma noskaņu
papildinās egles fonā dzirdamas Ziemassvētku dziesmas.

Galvenokārt egles tiek rotātas jaunā noformējumā, dažādi
kombinējot iepriekšējos gados iegādātos rotājumus. Jauns rotājums
parādīsies Lielajā laukumā, kurā tiks izgaismota ozolu aleja.
Iepriekšējo gadu rotājumi tiek izmantoti dekorējot pārējo pilsētu.
Kokos izkārtotas baltas un sarkanas 3200 spuldzīšu virtenes, kuru
kopgarums sastāda teju 38,5 kilometrus.

Arī šogad ir uzstādīti gaismas dekori pie apgaismojuma stabiem,
piemēram, izgaismotas kompozīcijas "Rūķis ar dāvanu maisu", "Rūķis
uz slēpēm", "Sniegavīrs uz slēpēm", eņģelīši, kā arī mirdzumu
papildinās izgaismoti objekti parkos, skvēros un ielu
krustojumos.

Turpinot Ventspils pilsētas Austrumu zodiaka simbolu dekorāciju
tradīciju, Lielajā prospektā uzstādīta un izgaismota Žurkas
skulptūra. To papildinās iepriekšējo gadu gaismas objekti – zodiaku
simboli – zirgs, gailis, suns, pūķis, vērsis, trusis, tīģeris,
čūska, cūka, pērtiķis, kaza. Jaunie pilsētas svētku rotājumi ir
iegādāti par nedaudz vairāk kā 20 tūkstošiem eiro.

Svētku egle Lielajā laukumā kopā ar citiem pilsētas rotājumiem
tika iedegta 30. novembrī.

Tāpat arī Viesītes novada pagastos – Elkšņu, Rites un Saukas
pagastā ir svētku egles, kuras tiek rotātas ar krāsainām gaismas
virtenēm un bumbuļiem. Šogad skaista Ziemassvētku egle priecēs arī
mazākos Viesītes novada iedzīvotājus – PII "Zīlīte" bērnudārza
audzēkņus. Egle, kura Ziemassvētkos pārvēršas par svētku egli, pie
PII "Zīlīte" aug jau daudzus gadus. Šogad svētku egle ir īpaši
krāšņa, jo ir iegādātas skaistas gaismas virtenes.

Kā portālam "Delfi" skaidroja Viļānu novada pašvaldības pārstāve
Līga Erte, Ziemassvētku eglīte atrodas pie Viļānu Kultūras nama.
"Katru gadu tiek rotāta šī egle. Tā nav cirsta, jo aug turpat pie
Kultūras nama, tāpēc priecē acis cauru gadu," tā Erte.
Šī gada eglīte rotāta ar pašdarinātiem dekoriem. Kā informēja
Erte, iedzīvotāji varēja atnest savus rotājumus zvaigžņu tematikā,
kas iekārti eglē kopā ar spuldzītēm, kas izmantotas arī pagājušajā
gadā. Konkrētas rotājumu izmaksas Erte neminēja.

Egles svinīgā iedegšana norisinājās 6. decembrī, un notikumam
par godu bija arī meistardarbnīcas – krekliņu apdrukas sietspiedes
tehnikā – ar Viļānu novada jauniešiem. Pilsētā pie laternu stabiem
tika izkārtas LED spuldzes, kā arī netālu no egles pie Viļānu
Kultūras nama izvietotas īpašas dekorācijas – Ziemassvētku
namiņi.