Foto: Māris Upenieks; katurir.lv
Baltās (jeb drīzāk tirkīzzilās) skaudības epicentrs, Maldīvu salas! Tūrisma bukleti un "Instagram" ir uzbūris skaistus stereotipus par nevainojamām pludmalēm, kurās perfekti ķermeņi bezrūpīgi bauda nebeidzamus kokteiļus un pāri plūstošu laimi – liekot klusi stenēt visiem mājās un šauros biroju krēslos palikušajiem šo reportāžu adresātiem... Bet tik skaisti un saldi te tiešām ir? To cenšos noskaidrot, pavadot te vairākas dienas un rezultātā, protams, saprotot – kā visām skaisto pastkaršu tipa vietām, arī šeit ir arī pilnīgi loģiska pastkartes otra puse.

Sekot līdzi Māra Upenieka krāšņajiem ceļojumu piedzīvojumiem var gan blogā "Kā tur ir?", feisbuka lapā, kā arī "Instagram" kontā. Savukārt turpinājumā Māra pieredze, ceļojot pa Maldīvu salām un iepazīstot reālo ikdienas dzīvi.

Male


Male nav vieta, kur parasti uzkavējas – vairumam tūristu uzreiz notiek transfērs uz pārcenotiem paradīzes kūrortiem. Šķiet, ka neatkarīgus ceļotājus te īsti negaida – man vienīgajam no visa avioreisa dārga kūrorta vietā ir aizrunāts "Airbnb", kas izsauc neizpratni vietējos amatvīros. Mani lūdz uzgaidīt, zvana dzīvokļa saimniecei, kurai nākas taisnoties. Pēc teju stundu ilgas marinēšanās valstī tomēr tieku ielaists. Vienpadsmit vakarā, manu acu priekšā aizver lidostas SIM karšu veikalu, kā rezultātā arī dzīvokļa atrašana ir piedzīvojums. Pārsteidz naktsmītņu cenas – nekādu hosteļu un reģionam ierasto, budžetīgo variantu.

Visa pilsēta ar savu vienīgo debesskrāpi būtībā ietilpst vienā kadrā.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pirmās sajūtas? Šauras, rolleriem pilnas ieliņas ar intensīvu satiksmi un sadrupušiem, šauriem trotuāriem – gājēji te acīmredzami ir otrās šķiras pilsoņi. Un jā – ielās neredzu nevienu ubagu, netipiski Dienvidāzijai.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Skatlogu noformējums mēdz būt ieturēts brālīgo sociālisma valstu noskaņās – mazliet atgādina Havanu.
Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Kompozīcija. Zilie toņi ir populāri – Maldīvas tomēr.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Taču lielākais pārsteigums, šeit ierodoties, ir vietējā rakstība.
Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tautas valodā šīs zīmes var nodēvēt nekā citādi, kā vien par, khm, spiriņām.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Šādas zīmes parasti var atrast vecās sci-fi filmās uz tālu civilizāciju apdzīvotām planētām. Nu, un arī Maldīvās.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Galvenais salu telekomunikāciju gigants "Dhiraagu" uz savas ēkas jumta nošikojis ar Eifeļa torni.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv
Sastrēgums benzīntankā – rindā tikai rolleri.
Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pilsētā daudz "stroiku" (jaunceltņu – red.), draugi no Bangladešas šeit rukā platākajiem smaidiem – algas jūtami lielākas nekā dzimtenē. Līdzās tām trotuāri dāsni noklājas ar koši zilām komunikāciju caurulēm, pāri kurām iedzīvotājiem jāpārraušas pašu spēkiem.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vēl viens pārsteigums – visai liels procents jaunu vīriešu šeit ir ar gariem matiem, iespējams, ka tikai nesen līdz šejienei atkūlusies kaut kāda informācija par hipijiem, Vudstoku un visām tām lietām.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Valstī tuvojas vēlēšanas – visas iespējamās virsmas gādīgi aplipinās ar attiecīgajiem personāžiem.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Veikals radoši cīnās pret karstās pusdienlaika saules ietekmi.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vēl viens pārsteigums – maldīviešu soliņi. Nekur citur pasaulē tādus neesmu manījis – vienkāršs rāmis ar sēžamtīklu tajā.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pārītis noslēpies no citu skatieniem kādā nedaudz aizdrazotā pludmales takas strupceļā. Musulmaņu valsts tomēr, ka vecāki neierauga.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Arbūzobilis.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Šauras ir ne tikai ielas, bet arī trotuāri – tie bieži tiek izmantoti kā veikala pagarinājumi.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Preču klāsts visnotaļ vienkāršs.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

No ostas puses ierodas banāni. Visticamāk, ka no salīdzinoši tuvīnās Indijas vai Šrilankas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Uz kuģu klājiem kopā brālīgi žāvējas gan drēbes, gan zivis.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Turpat piestātnē tiek šķirots svaigais pievedums.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tāpat kā visur reģionā, arī šeit žļembājamais rieksts tur savas pozīcijas. Tirgū rūpīgi tiek fasētas preces iepakojumam nepieciešamās lapiņas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Šaha izstrādājums.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Prāts, protams, nedaudz uzjautrinās par uz kastes blakus esošajiem vārdiem "male" un "eggs" ("vīrietis" un "olas" – red.).

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Zivju tirgus ir pavisam neliels. Tikpat, cik pārdevēju interese man kaut ko piedāvāt.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Piedāvājumā arī skaisti gliemeži.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vēl skaistāki atrodami arī uz vietējām naudiņām – lūk, visas eksponētas kādas bankas skatlogā. Iespējams, vienas no skaistākajām banknotēm, kādas jebkad gadījies redzēt – tiešām dizainīgi.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Valsts galvenais laukums ir pilns ar baložiem.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Turpinu klīst pa Males labirintiem. Knapi pamanu rūpīgā kamuflāžā ievīstītu vietējo armijnieci.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Jā, Maldīvās ir arī militāri objekti!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Skvēros risinās dienvidiem tipiskā laiskošanās.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Sarkanās detaļas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vispār – reāla rolleru apokalipse.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Sievietes, it sevišķi vecākā paaudze, tērpjas tradicionāli.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Obligāta tradīcija – pēc stundām pie skolas sagaidīt savas atvases. Vakarpusē pie mācību iestādēm šī iemesla dēļ veidojas sastrēgumi.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Šādās ielās sastrēgumiem veidoties nav pārāk grūti.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vectēvs lepni ved mazmeitu mājās!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Maldīvās ir arī grausti!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Arī par izkārtni īsti nevar saprast – nolaidība vai megaradošums?

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Mazā meitenīte vēl nenojauš, ka puķainas kleitiņas pēc kāda laika vairs nēsāt nevarēs.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pie veikaliem bieži redzami ūdens iepakojuma kalni – īsti pat nesapratu, vai lai pievērstu uzmanību, vai arī vienkārši tas nepārtraukti tiek svaigi pievests.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Sveiki!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Iespaidīgs tērps – vietējā militārā akadēmija?

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Jaunais tilts uz blakussalu, kurā atrodas lidosta. Runā, ka to ar kāda nedaudz korumpēta ierēdņa atļauju esot uzbūvējuši ķīnieši, apmaiņā pret kaut kādām salām. Vietējie gan par to neesot pārāk priecīgi, jo esot sabojāts vienīgais Males sērfojamais vilnis un galu galā – tāpat visi braucot ar laivām. Priekšplānā savukārt var redzēt, ka maldīvietes bikini pārāk nav iecienījušas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tāpat kā peldvietā, islāmiski motīvi redzami arī tilta sākumā.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Plakātos pilsētā tiek runāts par Kaabu – ticības svēto epicentru Mekā, Saūda Arābijā. Iespējams, reklamē svētceļojumus uz turieni.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Viegla propaganda redzama arī uz skolu un bērnudārzu sētām.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Uj! Izskatās, ka paradīzes salās kaut kur ir paslēpusies arī kripata tematiskā naidiņa.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Interesanta detaļa – Malē nav māju numuru, tikai nosaukumi. Ej nu atrodi vajadzīgo ēku ielā, kas stiepjas no vienas salas malas līdz otrai.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Kā saka – mazliet vairāk drāmas tavai dzīvei!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Bezroku sistēma maldīviešu gaumē.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Banānu aizsarginovācija.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pilsētas centrā uzeju arī kapus. Pieminekļi izskatās identiski, pēcnāves šikošana šeit neizskatās iecienīta.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Ou! Smadzenes viegli spridzinošs gleznojums uz kādas sienas mudina mani beidzot mest mieru Males piesātinātajām ielām un taisīties ceļā – meklēt īstās, tirkīzzilās Maldīvu pludmales!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Paskatos kartē – izrādās, tepat netālu ir maza saliņa Vilingili, uz kuru regulāri kursē bezmaksas prāmis. Sāksim ar to.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pirmais skats, izkāpjot krastā. Gluži tirkīzzils te viss vēl īsti nav.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Toties pilnā jaudā te plosās trako maldīviešu soliņu paradums – tie sakārti visās iespējamajās vietās!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Kur nu soliņi, kokos sakārtas pat tādas kā gultas!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Izskatās, ka visa dzīve vakaros notiek ārpusē – kad šūpoles ir pilnas, no mājām tiek stieptas ārā arī citas mēbeles.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pat dīvāni.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tomēr galvenais standarts – rāmji ar sēžamtīkliem. Tie salā sastopami visur, kur vien var atrast paēnu.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

O, pirmoreiz ieraugu jau pareizāku Maldīvu krāsas toni!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Nelielajā ostas piestātnē tiek krāmētas ārā kārtējās ūdens paletes. Visticamāk, vietējo avotu salās nemaz nav – viss pasākums tiek importēts. Ar laiku šis būs tikai dārgāks prieks.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Gluži tāpat kā ūdeni, nedaudz tālāk veči vanckā arī svaigus tuncēnus.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Paškritika.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pārstrādāties gan tiešām nevajag, jāatpūšas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Maldīviešu dārzkopība notiek nevis zemes vagās, bet vecos eļļas konteineros.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Auglīga zeme šajās smiltīs ir deficīts, atliek puķupodu koncepts. Kas te tiek audzēts, gan īsti nesapratu.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tālumā redzama intriģējošā Thilafushi sala, uz kuras atrodas Males galvenā izgāztuve. Kā nojaušams, degoša izgāztuve. Tur gan diemžēl var nokļūt tikai ar speciālām darbinieku atļaujām, kuras tādiem kā man, saprotams, neviens pārāk netvīkst izsniegt.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Zivju ūdeņos ir gana daudz, par makšķeri nav jāiespringst – aptin auklu ap kolas pudeli un vidžini iekšā āķi.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Ūdenī pamanu arī kādu visai dīvainu kustoni, kas atgādina peldošu, noplūktu pīli ar garu kaklu. No dziļumiem uzpeldēja virspusē un sāka ar savu snuķi elpot gaisu. Šādu peldot ieraudzīt sev blakus nebūtu diezgan omulīgi. Varbūt kādam ir ideja, kas šis par pilsoni?

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Soliņu dizainers ir padomājis arī par ērtiem kāju balstiem!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vispār izskatās, ka maldīvieši bez krēsliem nevar iztikt nekur. Samīlējies pārītis kopā ar zaļu plastmasnieku peld pat uz savu laivu, lai visi trijatā dotos izbraukumā.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Uz tiem pēc peldes var arī žāvēt drēbes!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pēc peldes žāvēti tiek arī ūdensgurķi. Droši vien tos pēc tam piemaļ desām.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Dāmas ēnā šķiļ riekstus.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Es savukārt nepagurstoši šķiļu fantastiskos maldīviešu spiriņburtus.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tāpat kā Malē, arī šajā salā neiztrūkst iespaidīgo ūdens krājumu pie katras bodītes.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Visa Vilingili esence vienā kadrā – ūdens, puķpodu dārzkopība un laiskie sēžamtīkli.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Galīgi nesteidzīga dzīve.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vienīgās kaislības šķiet tikai tuvojošās vēlēšanas – kandidāts uzglūn no visām iespējamajām virsmām!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Jādodas tālāk.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Māfuši

Par šo pludmaļu valsti spriest tikai pēc blīvi apbūvētās galvaspilsētas salas betona džungļiem būtu aizdomīgi, tāpēc ir skaidrs, ka ir jātiek uz nedaudz nomaļāku nostūri. Atliek tikai saprast, kuru tieši. Kūrortu salas atmetam – tāpat ir diezgan skaidrs, ka tur viss ir "instagrammīgi" un brīnišķīgi. Būtu krietni interesantāk uzmest aci kādai salai, kurā dzīvo vietējie. Papētu karti, papētu sabiedriskā transporta laivu kursēšanas maršrutus un laikus. Ātri noskaidrojas uzvarētājs – salīdzinoši netālu no galvaspilsētas esošā Māfuši saliņa. Raušos ik pārdienas kursējošajā sabiedriskajā prāmītī un drīz vien Males māju kastītes izzūd aiz horizonta.

Saullēkts salā tiek sagaidīts sirsnīgi – dažādu vecumu kundzes pa vienai un bariņos ierodas pludmalē, nesot līdzi dažāda rakstura palīglīdzekļus peldei.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Un tad.. guļas ūdenī!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Ikrīta rituāls, kurā atpūsties no mājas darbiem, vīriem un nodotos kaislīgai ciemata notikumu apspriešanai.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tīrība, kārtība.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tomēr paradīzē ir arī negaidītas detaļas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Dodos apgaitā pa salu. Ciemata galvenā mošeja.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Dažus simtus metrus tālāk pludmale kļūst šāda.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pilnīgi negaidīti esmu nonācis Māfuši atkritumu izgāztuvē. Nosacīti nožogota teritorija pašā jūras krastā, pludmalē.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Ūdenī tiek gāztas pat automašīnas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pa atvērtajiem vārtiem ik pa brīdim ierodas kāds vietējais, atvedot arvien jaunus papildinājumus šīs pludmales saturam.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Ļodzīga, zema sētiņa šos labumus aiztur no nokļūšanas atklātā jūrā. Tepat netālu ir ciemata publiskā pludmale, kurā peldas cilvēki.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Izskatās, ka nekāda organizēta atkritumu izvešana nepastāv – katrs stumjas uz šejieni pats saviem spēkiem.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Maldīvu salas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv
Dodos tālāk – vēl pēc kāda brīža manu ceļu aizšķērso apsarga būdiņa un nožogojums. Esmu nonācis pie nākamā apskates objekta, kas izrādās cietums.
Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Lielākais visā valstī! Un slavens arī ar nemieriem sliktu uzturēšanās apstākļu dēļ, kā arī vairākiem veiksmīgiem bēgšanas mēģinājumiem. Jāatceras, ka, izbēgot no cietuma, vēl ir jāaizbēg arī no mazās salas, kurā visi visus pazīst.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Kāds vietējais apgalvoja, ka tajā mitinoties līdz pat tūkstotim ieslodzīto, nezinu, vai taisnība. Starp viņiem – arī bijušais Maldīvu prezidents Mohameds Našeds, kas šeit atsēž trīspadsmit gadiņus par kāda tiesneša arestēšanu.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tāda kaislību pilna vieta. Un turklāt ar nostrādātu zīmolu. Patriotiski plakāti, kas cildina darbinieku profesionalitāti un pat divdesmitgades logotips!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Joprojām neuzkrītoši atgādinu – šīs ir tās pašas slavenās Maldīvu salas!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Iepretim cietumam sēžamtīklos gulšņā vietējie hipsteri, uz kuriem nolūkojas kārtējais vēlēšanu kandidāts.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Policijas mašīnas valstij uzdāvinājusi lielā, draudzīgā Ķīna.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Atgriežos salas centra ieliņās. Tās nekur nav asfaltētas vai bruģētas – tikai noblietētas, baltas smiltis. Abos ielas galos redzama jūra, nav slikti.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

"Hotel Rocket Cafe" izrādījās vienīgā vieta, kur varēju atrast nepārcenotu ēdienu, ko nāca ēst arī vietējie.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv
Uz arhitektūru pašiem sev vietējie pārāk neiespringst – viss ir pa vienkāršo.
Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Instagrams.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Kāda serbu vai horvātu daiļava iemūžinājusi sevi uz kāda grausta sētas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Jūras toņi tiešām ir skaisti. Dienas vidū saule gan ir tik spoža, ka gaišo smilšu atspīdumā mierīgi var noķert tā saucamo sniega aklumu. Bez saulesbrillēm ārā iet ir neprāts.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Cietumam pretējā salas pusē ir vieta, kas puslīdz atbilst stereotipam par Maldīvām.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Te ir dažas balto smilšu pludmales, kuras ūdenī pāriet raksturīgajā paradīzes tonī, daži daudzstāvu hoteļi un neliels piekrastes sektors speciāli tūristiem, vienīgā oficiālā bikini zona visā salā. Kas attiecīgi piesaista dažāda kalibra vietējos lūriķus.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tomēr nav jāliekas traucētam – ir jāķer saulīte!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Smalkākais hotelis salā. Blakus būvējas vēl viens. Tādas Maldīvas nabagiem – uz šejieni ar publisko prāmi no Males var tikt pa lēto, nemaksājot tūrisma mafijai par pārcenotu nedēļas paketi kādā no smalkākiem kūrortiem.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Uzreiz aiz tūristu pludmales sākas islāmticīgā valsts daļa.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pielāgošanās auditorijai.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Rosība. Tālumā maisos var redzēt priekšvēstnešus tam, ka salā būs arvien vairāk un vairāk iebraucēju – augšup stutējas arvien jaunas naktsmītnes tūristiem.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Ielu māksla arī nedaudz ir.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Kolorīti.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vakarpusē atkal iemaldos tūrisma galā un trāpos kāzās!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Izskatās gan pilnīgi sirreāli – pie turpat pludmalē noliktajiem galdiņiem kāzu viešņas tradicionālajā apģērbā kontrastē ar pusplikajām tūristu viešņām.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Jā, vietējās dāmas pat snorkelē pilnā apģērbā.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Interesants piemineklis – laikam pabiksta vietējos ar atgādinājumu, ka dzeramais ūdens te nebūt nav pašsaprotama lieta. Tā kā taupīgi, lūdzu.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pienākot vakaram, promenāde izgaismojas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Ciemata iedzīvotāji nesteidzīgi dodas uz lūgšanu.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Varētu domāt, ka mošejā ir bankas filiāle, bet nē – skaitāmo vārsmu numuru ērti norāda elektroniskais tablo. Divdesmit pirmais gadsimts tomēr.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Nākamajā dienā dodos atpakaļ uz galvaspilsētu ar publisko prāmi. Biļete maksā tikai pāris dolārus – lēti, salīdzinot ar relatīvi dārgajām naktsmītņu un ēdienu cenām.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Male mani sagaida atpakaļ ar ceļazīmi: pa kreisi – pa muti.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vispār jāsaka, ka tiešām – nejūtos pārāk gaidīts atpakaļ.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pilsētā viss pa vecam – lērums rolleru un lērums vēlēšanu kandidātu plakātu, kas tālumā organiski pāriet frizētavas upuru galerijā.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Vakarā lidmašīna, līdz tam laikam vēl varu paspēt uzmest aci galvaspilsētas mikrorajonam Hulumalei. Tas atrodas uz mākslīgas, jūrai atkarotas salas – turpat blakus lidostai.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv
Salīdzinot ar Males šaurajām, pārblīvētajām ielām, šejienes plašumi un zaļumi šķiet gluži kā tāda Beverlihilza.
Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Te ir gan savas pludmales.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Gan nedaudz biedējoši daudzstāvu mikrorajoni celtniecības stadijā.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Čalis noķēris zivi!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Cits savukārt – milzu saldējumu.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Arī te trotuāri veikalu priekšā nokrauti ar ūdens pudelēm. Un uz tām, loģiski, – ūdensputns!

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Mākslinieciskāka politiskā propaganda.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Mikrorajona sētas puses skats.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Tipiskais sēžamtīklu motīvs nedaudz modernākā versijā.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Valsts neatkarības piecdesmitgades logotips. Kā šim reģionam ierasts – savulaik salas bija Britu impērijas sastāvā.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Valsts karoga krāsas.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Atgriežos Malē. Drīz jādodas uz lidostu. Uzmetu vēl aci vietējo suvenīru piedāvājumam.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Rollerhaoss centra ielās.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Un dodos uz lidostas sabiedriskā transporta laivu. Sirdi aizkustina kāda brauciena biedra bagāžai gādīgi iepakots tuncis.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Pēdējais skats uz Mali, kas no jebkura rakursa ietilpst vienā kadrā un dodos ietilpt lidmašīnā uz savu nākamo galamērķi.

Foto: Māris Upenieks; katurir.lv

Paldies, Maldīvas! Nu, varbūt kādreiz. Bet tad gan uz tiem smalkajiem kūrortiem – pārmaiņas pēc.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!