Kājām un ar sabiedrisko transportu pa Latviju: kaislīga kājotāja stāsts par Gaujienu un ceļošanu

Jautāts, ar ko parasti sazinās, lai noorganizētu ekskursijas vai savāktu informāciju, Vilnis Reguts stāsta, ka lielu palīdzību šajā ziņā sniedz vietējie tūrisma informācijas centri (TIC). "Kontaktus ar konkrētu vietu dibinu, iepriekš piezvanot uz vietējiem TIC, muižām, tur, kur to nav, arī bibliotēkām, kur ir liela atsaucība. Gadās arī pilnīgi nejaušas tikšanās. Šovasar Staļģenē iegāju vienā lauku kapsētā, runājos ar vienu kapu kopjošu sievieti. Noskaidrojās, ka viņa ir no patālās Gaujienas. Vārds pa vārdam un naktsmājas sarunātas, arī ekskursija pilī," ar prieku atceras ceļotājs.

Viņa feisbuka profilā apskatāmas veselas piecas reportāžas no pērn pavadītā laika Gaujienā, kur izstaigāta gan muiža, gan Vulfu dzimtas kapliča un senās pilsdrupas, kā arī daudzas citas gleznainas vietas. Taujāts, kā vērtē muižu stāvokli, ceļotājs atzīst, ka tām tagad nav viegli, bet vietējie iedzīvotāji dara ko var, lai lepnās ēkas uzturētu. Tāds stāsts ir arī par Gaujienas muižas kompleksu. "Nekādā ziņā nevar tur vainot pašvaldību, ka muiža knapi velk dzīvību. Ir saglabātas 19 muižas ēkas. Visās kaut kas notiek. Bet rocība liela nav. Piedevām teritoriālo reformu līkločos Gaujiena mētāta no vienas "megapoles" uz citu. Jau tas vien, ka pilī un ap to esošajās vairākstāvu ēkās ir malkas apkure... Pašā pilī vēl dzīvību velk skola. Labi, ka iekštelpas tiek uzturētas kārtībā. Vienīgi pārsteidza, ka nekur nav neviena informācijas stenda vai kādas citas norādes pie objektiem, kaut arī ir TIC un tajā strādāja trīs cilvēki."

Ja arī tevi ieinteresējuši Viļņa kunga piedzīvojumi, lūk, vēl daži interesanti stāsi par Gaujienas muižu.

Gaujienas muižas pils celta 1827. gadā, laikā kad muižu pārvaldīja barons Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Pēc 25 gadiem jau cits Vulfu dzimtas pārstāvis, barons Jūliuss fon Vulfs, veicis pils pārbūvi, piebūvējot sānu rizalītus un sešu kolonu portiku. Sākotnēji vēlā klasicisma stilā celtā pils ieguvusi antīkās celtnes vaibstus, raksta Vilnis Reguts. "Abpus ieejas durvīm novietotas piemiņas plāksnes. Kreisās puses plāksne vēstī, ka pilī darbojas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola (Varbūt arī nevajag uzlikt jauno, ka šeit jau trīs gadus ir tikai pamatskola; vidusskolas mūžs taču aizsākās tālajā 1922. gadā.). Durvju labajā pusē esošā plāksne stāsta, ka šajā skolā mācījies dzejnieks Ojārs Vācietis."

Pilī, kas gan vairākkārt pārbūvēta, saglabājušās daudzas vēsturiskas detaļas – vītņu kāpnes, mozaīkas flīžu grīda un citas.

Ja esi Gaujienā, vērts izstaigāt visu muižas teritoriju, kur saglabājušās 19 vēsturiskas ēkas. Piemēram, skaisto Gaujienas muižas Aldara māju, kurā reiz saimniekojis komponists Jāzeps Vītols. Viņš par nopelniem mūzikas laukā to ieguva 1922. gadā, un no tā laika nams ieguvis mājvārdu "Anniņas". Komponists tajā pavadījis vasaras un svētku dienas līdz pat 1944. gadam, kad devās emigrācijā uz Vāciju. Māja atjaunota pēc 1988. gada ugunsgrēka.

Tagadējā Gaujiena atrodas senā Adzeles novada teritorijā, kas pirmoreiz minēts 1111. gadā Novgorodas laika grāmatā. Gaujienas muižas parkā atrodas arī Adzeles 900. gades piemiņas akmens, zina stāstīt Vilnis Reguts. Savukārt Gaujienas viduslaiku pils celta no vietējā dolomīta 13.-14.gadsimtā pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa uz Pleskavu. Sākotnēji tā bijusi Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils. Tās mūžs bijis raibs. Vairāku gadsimtu laikā dažādos karos tā bijusi te krievu, te zviedru, te poļu iekarojums. Visbeidzot 1702. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā, to sagrāvis Pētera I karaspēks. Pēc tam pils vairs nav atjaunota, un mūsdienās apskatāmas vien gleznaini romantiskas drupas.

Vēl viens ievērojams un leģendām apvīts objekts ir Vulfu dzimtas kapliča, kas gan ir izpostīta, un arī te apskatāmas vairs tikai drupas. "Otrais pasaules karš jau daļēji izlaupīto kapliču pasaudzēja. Pēc lielas postīšanas 1967. gadā un vēlāko gadu kapličas "nostiprināšanas" darbiem no tās pārpalikušas vien ārējās sienas. Teritorija ap izpostīto barona Vulfa dzimtas kapliču sakopta. 1872. gadā celto kapliču priekšā esošo laukumu ieskauj simtgadīgu liepu pusloki," zina stāstīt Reguts.