Velna dobe ir izteiksmīgākā no beznoteces ieplakām, kādas izplatītas paugurainajā augstienes reljefā. Turklāt Velna dobe atrodas paugura vidū un kopā ar apliecošo valni veido it kā krāteri. Dobais paugurs ir nedaudz iegarens, nepilnus 200 metrus garš, ar lēzenākām ārējām, bet stāvākām iekšējām nogāzēm.
Savdabīgajiem reljefa veidojumiem uzmanību pievērsis Rundēnu ciema ceļa meistars P. Berjoza 1962. gadā. Toreiz viņš ziņoja par savu atradumu Latvijas PSR Ģeoloģijas institūtam.
Ģeologi, kas ir pētījuši apkārtnes reljefu, ir vienisprātis, ka savdabīgās reljefa formas ir radušās ledāja, tā kušanas ūdeņu un sasalšanas-atkušanas procesu mijiedarbē pēdējā leduslaikmeta noslēgumā, aptuveni pirms 15 000 gadiem. Tomēr to izcelsme un iekšējā uzbūve līdz šim pilnībā nav noskaidrota.
Velna dobes pagultnē ir izveidojies daļēji ar krūmiem apaudzis purvelis. Pat vasaras vidū tā vidusdaļā saglabājas ūdens lāmas. Pētījumi liecina, ka kūdras uzkrāšanās sākusies pirms 5500-6500 gadiem, bet pirms tam pastāvējis ezers. Teritorijas aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.
Publisks izglītojošs pasākums, veltīts gada ģeovietai, tradicionāli notiks aprīlī vai maijā, ietverot pārgājienu ar speciālistu piedalīšanos. Paredzams, ka šogad izdosies izveidot pieeju savdabīgajai reljefa formai un izvietot stendu ar skaidrojumu par šīs vietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām.
Rundēnu Velna dobes kā Latvijas "Gada ģeovietas 2020" izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Ludzas novada pašvaldība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
