Latviešu nudien ir vareni ceļotāji – to pierāda ne vien "Tūrisma Gids" regulārie stāsti par pasaules izzinātājiem, kas tagad apceļo pasauli, bet arī vēsturiski atskati par krietniem dēkaiņiem.
Šajā reizē piedāvājam ielūkoties trīs īpašos stāstos, kas tapuši raidījumā "Latviešu dēkaiņi pasaulē". Viens no tiem ir krokodilu Harijs jeb Arvīds Blūmentāls, kas dzimis 1925. gadā Dundagas pagastā, bet vēlāk nonācis Austrālijā, kur meklējis urānu, medījis krokodilus, bet, kad tas aizliegts, racis un pārdevis opālus. Interesants ir arī par Kārli Ploku, kurš 20. un 30. gados dēvēts par Eiropas "motocikletu karāli", visbeidzot piedāvājam ieskatīties arī Aleksandra Ziemeļa dzīves gājumā, kas bija daudzpusīgais džungļu mednieks.
Arvīds Blūmentāls
Arvīds Blūmentāls dzimis 1925. gadā Dundagas pagasta Būdenu mājās zemturu un jūrnieku ģimenē. Viņš, samelojot par savu patieso vecumu, iestājies Latviešu leģionā un pēcāk nonācis Austrālijā, kur meklējis urānu, medījis krokodilus, bet, kad tas aizliegts, racis un pārdevis opālus –tieši vecās opālu raktuvēs arī iekārtota viņa mājvieta. Tajā pašā laikā Arvīds bijis aktīvs latviešu kopienas dalībnieks, liels sieviešu mīlulis un sabiedrības dvēsele. Viņš sarakstījis divas grāmatas, runājis četrās valodās un bijis lielisks stāstnieks, atceras Rimants Ziedonis. 2006. gadā Arvīds Blūmentāls aizgāja mūžībā. Arī pašlaik viņa ala ir viens no galvenajiem Kūbepēdijas tūristu magnētiem. Savukārt dēkaiņa dzimtajā Dundagā ar ASV miljonāra Norberta Klaucēna atbalstu uzstādīts Oļega Skaraiņa piemineklis – "Krokodils" – ko ar zirgu pajūgu deviņdesmitajos gados turp nogādāja aktīvisti, tostarp dzejnieks Imants Ziedonis un režisors Ivars Seleckis, kas veidoja filmu "Gājiens ar krokodilu". Bet Dundagas pilī iekārtotā ekspozīcija par krokodilu Hariju pašlaik tiek atjaunota. Plašāk šeit.
Kārlis Ploks
Kārlis Ploks dzimis Lejasciema pagastā, Sinolē. Izmācījies par amatnieku un jau jaunībā devies garākos ceļojumos, tostarp kājām no Odesas uz Rīgu. Kārlis Ploks starpkaru periodā bijis slavens motociklists – triku meistars, kas, rādot nāves lēcienu ar motociklu, apceļojis 28 valstis. Rīgā viņš uzbūvējis nelielu dzīvojamo mājiņu uz riteņiem, kur mitinājies ar savu ģimeni – sievu Almu un dēlu Haraldu. Tā kā nams bijis uz riteņiem, par to nav vajadzējis maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Tā kā viņa sieva bijusi pa pusei vāciete, ģimene Otrā pasaules kara laikā emigrēja uz Vāciju. Tur viņš uzbūvējis kuģīti "Biscaya", ar ko ģimene apceļojusi pasauli, tostarp – kuģojot gar Āfrikas krastiem un veicot vēlāko Tūra Heijerdāla maršrutu uz Brazīliju. Kārlis Ploks miris Brazīlijā 1985. gadā 90 gadu vecumā. Vairāk lasi te.
Aleksandrs Ziemelis
Aleksandrs Ziemelis, kas saukts arī par Sašu, dzimis 1890. gadā. 17 gadu vecumā aizceļojis uz Ameriku, kur arī palicis līdz mūža izskaņai. "Viņa centrālais gājiens, solo punkts, ar ko viņš palika slavens – viņš ķēra ar kailām rokām, tikai ar šķēpu medīja jaguārus. Tas bija neparasti pat indiāņu vidē – indiāņi tā nedarīja. Tam bija vajadzīga liela dūša," teic Rimants Ziedonis, piebilstot, ka savas dzīves laikā ar šķēpu Sašam izdevies nomedīt vairāk nekā 30 jaguārus un ar to viņš iemantojis popularitāti Amerikā. Tomēr Aleksandrs bijis ļoti daudzpusīgs. Ne vien bijis džungļu mednieks un medījis jaguārus, bet arī darbojies kā gids, vedot džungļos ļaudis, lasījis lekcijas, rakstījis medijiem un izdevis grāmatu, piedalījies filmā "Jungle Menace", turklāt bijis arī ģimenes cilvēks. Aleksandrs nomira 1970. gadā 80 gadu vecumā. Plašāk lasi te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
