Takas piedzīvojumu visdrošāk ir sākt pie mājām "Priedītes", kur arī ir norāde "Dziļezera kase". Takas apmeklējums vienai personai maksā divus eiro (bērniem līdz piecu gadu vecumam – bez maksas), tāpēc nodrošinieties ar skaidru naudu. Tur jums arī izstāstīs, kur doties tālāk, un dos solījumu – ja nomaldāties, zvaniet, un mēs brauksim palīgos. Tas gan nebija nepieciešams, jo taka ir vienkārša un pamanāma – turpceļā mums jādodas pa zemes strēli starp diviem ezeriem, bet atceļš ved paralēli Riebezera krastam, un orientēties palīdz arī vietām izvietotie norādes punkti. Tāpat maršrutā ir vairākas atpūtas vietas un mazmājiņas.
Zemes strēle starp abiem ezeriem vietām ir tikai dažus metrus plata, un dažkārt taka var applūst. Tā bija noticis arī brīvdienās, kad tur viesojāmies mēs, bet lāmu nebija daudz, un tās arī nebija tik dziļas, lai kļūtu par iemeslu griezties atpakaļ.
Te gan jāņem vērā – pošoties uz Dziļezera–Riebezera taku šajā sajūtu ziņā grūti definējamajā gadalaikā, kas "iestrēdzis" kaut kur starp rudeni, ziemu un pavasari, noteikti jānodrošinās ar ūdensnecaurlaidīgiem apaviem vai jābūt gataviem basām kājām izbrist applūdušās vietas starp ezeriem.
Dziļezera–Riebezera taka ir pastaiga un piedzīvojums reizē, un klajākos laukumiņos pie ezeriem ik pa brīdim jānoelšas, cik skaisti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
