Septiņas dabas takas Vidzemē, kas neliks vilties

Ja sanācis paviesoties Ungurpilī, Alojas novadā, tad noteikti vērts doties uz Ungurpils parku, kur izvijušās kā skaisti iestaigātas dabas takas, tā īpaši izveidota ratiņtrase ar izzinošiem stendiem.

Taka ved gar gleznaino Ungurpils dzirnavu ezera krastu, kas ir viena no Alojas novada dabas pērlēm. Dzirnavu ezerā sastopamas trīs peldošās salas – savulaik šādu salu bijis pat 12, bet laika gaitā tās saaugušas kopā ar krastu.

Kā pastāstīja dabas taku entuziaste Alise Lūse, kas tur paviesojusies pavisam nesen, pastaigu ieteicams sākt ar skatu torņa apmeklējumu, kas paver jauku ainavu uz ezeru un pašu parku, un tālāk doties blakus esošajā muižas parkā uz pašu ratiņtrasi – dabas zinību klasi, kas ved gar ezeru un 14. gadsimta pils mūra drupām.

Ratiņtrase veidota kā koka laipa ar vairākām izzinošām platformām, kurās uzstādītas informatīvās plāksnes, kas sniedz zināšanas par Ungurpils vēsturi, Dzirnavezeru, parka kokiem un krūmiem.
Ratiņtrase ir 0,7 kilometrus gara, vienvirziena, taču aktīvākie takotāji pastaigu var turpināt pa citām parkā iestaigātajām zemes taciņām, jo pats Ungurpils parks ir 5,6 hektārus liels.

Lasīt vairāk

Pagājušā gada izskaņā Saulkrasti kļuva par vēl vienu pastaigu vietu bagātāki, jo tika atklāta jauna koka laipa.

Laipas sākums, kur izbūvēta arī koka platforma un mulčēts celiņš, atrodas pie Baltās kāpas, un tā stiepjas līdz Bērzu ielai. Lai gan izveidotā koka laipa, kas vijas pa priežu mežiņu, nav sevišķi gara, proti, tā stiepjas vien 240 metru garumā, izlocīt kājas un pabūt pie dabas tik un tā izdosies.
Kā "Tūrisma Gidam" jau iepriekš skaidroja Saulkrastu domes pārstāvji, izbūvējot laipu, apmeklētāji tiek novirzīti pa konkrētu trajektoriju, tādējādi mazinot antropogēno slodzi uz krasta kāpu un aizsargājot biotopus.

Lasīt vairāk

Ja tavi ceļi veduši uz Inčukalna pusi, tad vērts doties izstaigāt Mednieku spēka taku. Tā lutina gan ar apbrīnojami kluso apkārtni, gan arī interesantiem apskates objektiem, tostarp Inčukalna medību pili un velnalu.

"Baudot rudeni kādā saulainā sestdienā un paklausot ceļa norādei uz medību pili, attapāmies pie ļoti skaistas, saules apspīdētas pils," stāsta Ginta Ažuka, kura ar iemūžinātajiem mirkļiem no šīs skaistās pastaigas padalījās arī ar "Tūrisma Gida" lasītājiem.

Inčukalna medību pils uzcelta 1914. gadā. Tā pirmie saimnieki bijuši barona fon Zonberharda ģimene, skaidrots Gaujas nacionālā parka klasterī "Enter Gauja".

Pie pils sākas arī pati taka. Tā patiesi ir interesanta – tiltiņi, kāpnes, skatu laukumiņš un citi takas papildinājumi padarīs pastaigu visai interesantu. "Tā nonācām arī līdz Inčukalna velnalai. Nedaudz mistiska, bet skaista vieta," piebilst Ginta.

300 metrus augšup no Inčukalna medību pils Kārļzemniekos un 1000 metrus lejpus no Murjāņu tilta atrodas paša nelabā vārdā nosaukta vieta – Inčukalna velnala.

Lasīt vairāk

Skaņākalna dabas taka meklējama Mazsalacā. Tā ir vareni skaista vieta, ko izgrezno gan mežu ieskautās klintis, gan Salaca, gan arī dažādi ievērojami dabas takas elementi.

Doties šajā skaistajā pastaigā var pie Skaņākalna parka ieejas, kur arī iespējams atstāt auto. Tālāk taka ved gar vairākiem skaistiem objektiem, tostarp Vilkaču priedi, kas savu veidolu ieguvusi, pakāpeniski nobrūkot smilšu slānim un atsedzot žuburainās saknes, gan dažādām koka skulptūrām, kas visvairāk priecēs mazākos parka apmeklētājus. Ceļš pa tiltiņiem un koka laipiņām aizved arī līdz apskates platformai, kas ļauj apbrīnot Salacas skaisto tecējumu no citāda rakursa.

Protams, neizpaliks arī sapņu trepes. Runā, ka pa tām augšā kāpjot, jāiedomājas kāda vēlēšanās, jāsaskaita pakāpieni un jāsapņo izvēlētais sapnis. Ja doma pārtrūkst vai pakāpienu skaits sajūk, tad iedomātais nepiepildīsies.

Vērts izcelt arī Eņģeļu alu, Velnalnu, Velna kanceli un Neļķu klinti, tomēr vislepnāk gozējās pats Skaņaiskalns. Nepilnus 20 metrus augstā un 90 metrus garā sarkanā smilšakmens klints ne vien izskatās iespaidīgi, bet arī rada unikālu akustisko efektu – neparasti skaidru atbalsi. Skaņākalna atbalss ir vienīgā šāda veida atbalss Latvijā un līdz ar to ir leģendām apvīta un aizsargājama kā svarīgs dabas mantojums,skaidroja Mazsalacas tūrisma informācijas centra pārstāvji.

Lasīt vairāk

Ja Limbažu Lielezera dabas taka jau apskatīta un izstaigāta, vērts doties uz no Limbažiem netālu esošo Augstrozes pilskalnu.

Kāpiens Augstrozes pilskalnā, lai gan nav ilgs, noteikti liks kaut nedaudz aizrauties elpai. Tiekot līdz augšai un staigājot pa margotajiem koka celiņiem, paveras iespaidīgs skats uz turpat līdzās esošo Augstrozes Lielezeru. Augstrozes pilsdrupu mūri, ap kuriem vijas "Latvijas mežu" izbūvētais koka celiņu takas posms, ir atliekas no 1272. gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pils. Tā uzcelta kalnā ar domu, ka tās stāvās malas pasargās no iebrucējiem, taču 1601. gadā pili izlaupījuši un nodedzinājuši poļi un tatāri, vēsta Dabas aizsardzības pārvaldes tūristiem sagatavotā informācija.

Pie takas sākuma tūristiem izbūvēta nojume ar galdiņu, kurā ieturēt nelielu pikniku. Bet pilsdrupu pakājē, kur sākas koka kāpnes, arī atrodams galdiņš, kur piesēst nogurušajiem vai tiem, kas vēlas ieturēt līdzpaņemtos gardumus.

Lasīt vairāk

Cecīļu dabas takas sākums atrodas Ieriķos, Amatas novadā, viena kilometra attālumā no Cecīļu dabas takas informācijas punkta. Taka ietver dažāda garuma maršrutus un četras upes. Lai arī var izvēlēties mērot īsākas distances, takas kopgarums ir līdz 15 kilometriem garš un gājiens var aizņemt pat piecas stundas.

Cecīļu dabas takas ir pārpilnas ar dažādām skaistām ainavām, un tur iespējams apskatīt, piemēram, Cecīļu iezi, Dančupītes alu un ūdenskritumu, Ainavu krauju, Pērļupes iežus un daudz ko citu.

Lasīt vairāk

Purezers ir kā tumša acs, ko ieskauj vaivariņu audzes, priežu mežs un purvs. Ap šo purva ezeru ved viena no skaistākajām Latvijas dabas takām.

Šī it visai gara un ļoti interesanta pastaigu taka, kur netrūkst ne vecu, nokaltušu koku, ne purva lāmu vai daudzu interesantu putnu sugu. Ja būsi kluss un uzmanīgs, iespējams, ieraudzīsi arī kādu stirnu pulciņu.

Ap Purezeru tieši gar tā krastu ved taka, ko slapjākajās vietās veido koka laipas un tiltiņi, bet citur tā ved pa skujām piebirušu vecu priežu mežu. Ejot pa taku, paveras gleznaini purva ezera skati un augstā purva ainava. Takas izstaigāšana aizņems vismaz stundu, jo tās garums ir aptuveni 3,5 kilometri.

Lasīt vairāk