Baiss leļļu ciems vai matu muzejs: neparastākie apskates objekti pasaulē

Kas gan vēl var padarīt teju pamestu ciematiņu vēl baisāku? Jā, kādreizējo iedzīvotāju aizvietošana ar milzu lellēm. Tieši tas noticis Japānas ciematiņā Nagoro.

Nagoro ir ciematiņš kalnainā apvidū. Interesenti noteikti ievēros, ka pakalnos un klajumos gulst vairāki vidēja auguma veidoli. Kamēr viens rātni dodas pie pasta kastītes, cits – krauj gubās sienu, bet kāda ģimenīte sēž pie sen kā aizvērta veikala.

Kā "Tūrisma Gids" skaidroja iepriekš, katra nelielā auguma lelle ar izteiksmīgo seju un cilvēka apģērbu simbolizē vienu ciema iedzīvotāju, kurš jau pametis šo pasauli. Savulaik rosību piedzīvojušais ciemats pēdējos gados strauji noplok, zaudējot atlikušos iedzīvotājus, tāpēc neparastie tēli ir veids, kā leļļu mākslinieki cenšas piesaistīt tūristus un ieviest dzīvību kalnainajā apvidū. Plašāk lasi te.

Kolmanskopa Namībijā veidojusies pagājušā gadsimta sākumā, kad tur mituši dimanta raktuvju strādnieki. Dimanti atrasti smiltīs, bet pēc 50 gadiem šajā apkaimē tie izsīkuši, piespiežot pilsētiņas iedzīvotājus pārcelties. Kā minēts pagātnes liecībās, tur agrāk mitinājušās aptuveni 700 ģimenes.

Pašlaik ēkas ir pamestas, un tās lēnām pārņem tuksnesis. Arī apmeklētāji, kas ierodas apskatīt pilsētu, ēkās, darbnīcās un tukšajā slimnīcā ienes arvien vairāk smilšu.

Tomēr, jāteic, šī pilsētiņa ir visai iecienīts tūristu galamērķis – apmeklētāji steidz aplūkot savdabīgos smilšu sanesumus istabās, kā arī fotogrāfi raugās pēc iespējas šo unikālo skatu iemūžināt nedzēšamās atmiņās. Vairāk lasi te.

Neparastā vieta atklāta 2009. gadā, un atrodas Meksikā, Kankunas ūdeņos, taču to iespējams sasniegt arī no citas puses, salas "Isla Mujeres". Dažādās lielizmēra skulptūras (kopskaitā 500) ir piestiprinātas pašā jūras dibenā, lai gan vieta, protams, nav no dziļākajām.

Šī projekta jeb zemūdens muzeja nosaukums ir MUSE ("Museo Subacuático de Arte"). Šo vietu ļoti iecienījuši nirēji no visas pasaules, kuri papildus daudzveidīgajiem koraļļu rifiem un krāsainajām zivtiņām var redzēt citādāku zemūdens pasauli. Ja ar snorkelēšanu vai niršanu nekad neesi nodarbojies, nebēdā, jo muzeju iespējams apskatīt arī sēžot laivā ar stikla apakšu.

Zemūdens muzeja mērķis ir parādīt, ka mākslai, dabai un domām par nākotni, kā arī zemūdens pasaules saglabāšanu ir ļoti cieša saistība. Šī vieta piesaista daudzu tūristu uzmanību, sniedzot alternatīvu vidi, ko apskatīt. Taču, kas ir svarīgākais, tā dod pārējai zemūdens pasaulei un dzīvajiem organismiem iespēju atjaunoties un vairoties – tāpat skulptūru veidošanā izmantotie materiāli rada labvēlīgu vidi koraļļu augšanai. Zemūdens parka veidotājam bija mērķis parādīt, ka "māksla var palīdzēt izglābt jūru", pievēršoties idejai par ilgtspējīgu attīstību.

Ja visas skulptūras saliktu vienuviet, tās kopumā svērtu aptuveni 200 tonnas, taču kopējā platība, kuru aizņem zemūdens parks, ir 420 kvadrātmetru. Runājot par skulptūru tematiku, tā veltīta civilizācijas attīstībai un evolūcijai. Plašāk lasi te.

Vienas no pārsteidzošākajām raktuvēm noteikti meklējamas Rumānijā. Tās ir Turdas sāls raktuves ("Salina Turda"), kur iekārtots interesants muzejs un iespaidīgs atpūtas parks.

Lai arī šīs raktuves netieši pieminētas jau 1075. gadā, pirmā konkrētā dokumentācija par šo vietu ir no 1271. gada. Šī vieta piedzīvojusi gan zelta laikus, ņemot vērā, ka kopš 17. gadsimta Turdas raktuvēs ar rokām un mašīnām izrakti vairāk nekā trīs miljardi tonnu sāls, gan arī ne tik labas dienas, piemēram, kad līdz ar tehnisko progresu un lielo konkurenci tirgū 19. gadsimta vidū sālsraktuves Turdā sāka zaudēt savu pozīciju. 1932. gadā raktuves aizslēdza pavisam. Lai arī pēc tam raktuves tika izmantotas gan kā bumbu patversme Otrā pasaules kara laikā, gan siera noliktava, 1992. gadā raktuves atdzima kā tūrisma objekts.

Mūsdienās šīs milzu pazemes telpas ir izgaismotas un pārvērstas tematiskā pazemes muzejā, spa un izklaides parkā. Tur ir arī viesnīca un dažādas izklaides iespējas. Pazemē pat ir savs ezers, kur var izbraukt ar laivu. Apmeklētāji var doties ekskursijās pa tuneļiem, nobraucot ar milzu liftu pazemē. Tur iekārtoti arī mini golfa, futbola, handbola un pat boulinga laukumi.

Interesanti, ka šis ezers ir Kanādas indiāņu kopienas "First Nations" īpašums. To daudzkārt centušies komercializēt dažādi uzņēmēji. Līdz beidzot 2001. gadā par 720 tūkstošiem Kanādas dolāru (ap 495,5 tūkstoši eiro) "First Nations" to ieguvusi, un tagad to ieskauj sēta, kas liedz tiešu piekļuvi ezeram.

Matu muzejs izklausās pēc vareni neparasta galamērķa. Kā šāda vieta radās un kāpēc to apmeklēt? Kā minēts tūrisma ceļvedī "Atlas Obscura", kad kāds podnieks atvadījies no savas draudzenes, viņš palūdzis kaut ko, lai viņu atcerētos. Viņa iedevusi šķipsnu savu matu, ko viņš novietojis goda vietā savā darbnīcā. Ieraudzījušas neparasto eksponātu, darbnīcas apmeklētājas sākušas interesēties, un pēc dzirdētā stāsta nolēmušas atstāt amatniekam arī daļiņu no sevis. Kā teikts "Reader's Digest", podnieks 1979. gadā no apmeklētājām bija savācis tik daudz matu, ka nolēmis tos vienkopus izvietot zem savas studijas Kapadokijā.

Mūsdienās matu muzejā iespējams iepazīties ar aptuveni 16 tūkstošiem matu paraugu, teikts "Atlas Obscura", tomēr to skaits palielinās. Kāda ir motivācija muzeja apmeklētājām palielināt šo kolekciju? Laiku pa laikam viņš izlozē kādu matu īpašnieci un uzdāvina viņai ceļojumu uz podnieka tēvzemi.

Ja milzu Pelnrušķīte meklētu savu kristāla kurpīti, tad tā būtu atrodama Taivānā. 17 metrus augstā stikla augstpapēžu kurpe patiesībā ir baznīca, kas celta 2016. gadā, teikts "Reader's Digest".

Tā ir ne vien iecienītā precību vieta katram pārim, kas vēlas izdzīvot pasakai līdzīgus mirkļus, bet arī tā ir arī visai apmeklēta vieta tūristu vidū. Protams, pelnīti, jo neparastās būves dizains tiešām pārsteidz. Tāpat neparastā baznīca ieguvusi Ginesa Pasaules rekordu kā lielākā augstpapēžu kurpes celtne pasaulē.