Trīs kādreiz smalkas viesnīcas un stāsti, kādēļ to spozme pagaisusi  (1)

Šoreiz "Tūrisma Gids" izraudzījies trīs īpašas viesnīcas, kas kādreiz apbūrušas ar savu eleganci, bet to kādreizējā slava pagaisusi nebūtībā, pārvēršot šīs vietas līdz nepazīšanai. Kāda no ēkām tā arī palikusi nemainīgi pamesta, kļuvusi par bezpajumtnieku paradīzi, bet vēl kāda atdzimusi citā veidolā.

Tā kā sešdesmitajos gados vietējiem bija grūti iegūt pasi, viņi ceļoja pa tuvāko apkārtni. Sala, kas atradās vien īsa prāmja brauciena attālumā, šķita lieliska ideja, raksta "Business Insider".

"Hachijo Royal Hotel" celta 1963. gadā un ātri vien iemantoja atpūtnieku sirdis. Tomēr, kad tūrisms attīstījās un ļaudīm bija plašākas iespējas, lielā viesnīca vairs nebija iekārojamākais brīvdienu galamērķis. Pēc vairākiem mēģinājumiem atjaunot kādreizējo spožumu, viesnīcas darbība tika pārtraukta 2006. gadā, atstājot dižo ēku un visu iedzīvi likteņa un dabas varā.

Daudzās no telpām vēl joprojām izskatās gluži tāpat, kā tās tika atstātas. Pat niecīgākie dekori nav mainījuši savu pozīciju jau vairāk nekā 10 gadus. Savukārt citās telpas laika un klimata dēļ pārvērtušās līdz nepazīšanai, turklāt tās sazaļojušas ar augiem.

Lasīt vairāk

Milzīgo viesnīcu sāka būvēt 1954. gadā, bet atklāja 1955. gadā. Tajā bija viss, ko tolaik viesnīcu nozare varēja piedāvāt – olimpiskajām prasībām atbilstošs peldbaseins, veikali, skaistumkopšanas saloni, kino, pasta kantoris, 122 smalki numuriņi un daudz kas cits. Viesnīcā bija paredzēts ierīkot arī kazino, bet tās īpašnieki tā arī nesaņēma atļauju no Portugāles koloniālistu varas iestādēm, lai to atvērtu, raksta "BBC".

Tā kā Beira ir populārs Indijas okeāna kūrorts, viesnīcas attīstītāji cerēja, ka uz to brauks gan briti, kas uzturējās kaimiņos esošajā Rodēzijā, Apvienotās Karalistes kolonijas ostās, gan arī ceļotāji no Eiropas, jo valsts taču bija Portugāles kolonija. Diemžēl šie plāni nepiepildījās.

Viesu trūkuma dēļ viesnīca pastāvēja vien nepilnus 10 gadus, līdz 1963. gadam. Pēc tam to izmantoja tikai dažos svinīgos gadījumos un lielās svinībās. Vēlāk milzīgajā ēkā tika ierīkota arī militārā bāze, kas darbojās Mozambikas pilsoņu kara laikā. Tur bijis arī cietums politiski ieslodzītajiem.

80. gados viesnīca pamesta pavisam, un tajā ievākušies bezpajumtnieki, lielākoties tie, kas cietuši pilsoņu kara dēļ, raksta "BBC". Ironiskā kārtā šī bija pirmā reize, kad viesnīca bija tiešām pilna ļaužu.

Mūsdienās tur mitinās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, daži no tiem veco viesnīcu par mājām sauc jau trešajā paaudzē. Tur iekārtots gan improvizēts kino, gan apstādījumi, dzīvokļi un daudz kas cits. Lielākā problēma te ir higiēnas trūkums, netīrība un gadiem krātie atkritumi.

BBC par "Grande Hotel" teikts, ka, lai arī viesnīcas rezidenti nemaksā īri, tur ir strikti noteikumi, un jauni iedzīvotāji tur nevar apmesties, jo viss ir aizņemts.

Lasīt vairāk

Pasakaina vieta ar tumšu pagātni – tieši tā vislabāk varētu raksturot Kolumbijā meklējamo ūdenskritumu, kuram blakus reiz plauka atpūtas komplekss. Tagad vietas vēsture ir vēl viens iemesls, kāpēc aizbraukt to apskatīt savām acīm.

32 kilometru attālumā no Kolumbijas galvaspilsētas Bogotas atrodas brīnumskaists ūdenskritums, kas noteikti ir ievērības cienīgs. Plašāk pazīstams pēc nosaukuma "Salto del Tequendama", tas sniedzas 157 metru augstumā. Ūdenskritumu diemžēl nevar vērot no tā pakājes, sajūtot tā grandiozos izmērus, tomēr tieši pretī dārdošajam dabas brīnumam ir laukumiņš, no kura arī paveras pasakains skats.

Blakus ūdenskritumam atrodas arī uzmanību piesaistoša mājiņa. Šobrīd tur atrodas muzejs, kas plašāk pastāsta par ūdenskritumu un apkārtni, minēts "Atlas Obscura". Tomēr šai ēkai ir daudz krāšņāka vēsture.

Celta 1923. gadā, tā kalpojusi par smalku privāto villu, bet pēc pārbūvēšanas 1928. gadā tā pasniegta jaunā veidolā, proti, kā viesnīca. Bizness plaucis un zēlis, jo viesnīca atradusies visnotaļ ekskluzīvā vietā. Kā gan var neiemīlēties gaumīgā atpūtas kompleksā, no kura paveras skats uz ūdenskritumu? Par ekskluzīvu naktsmītni tā kalpojusi turpmākos 60 gadus, līdz zaudējusi savu spozmi, turklāt strauji audzis arī apkārtnes piesārņojums, kas nelabvēlīgi ietekmējis tūrismu. Interese par šo atpūtas vietu zudusi, viesnīcas durvis aizvērtas uz visiem laikiem un deviņdesmitajos gados ēka pamesta pavisam, skaidrots "The Vintage News". Tikai pēc ilgāka laika tur atvērts iepriekšminētais muzejs, kas interesentus priecē arī tagad.

Tiesa, šo vietu apvij arī kāda tumša leģenda – bēgot no spāņu iekarotājiem, vietējie indiāņi lekuši no ūdenskrituma malas. Viņi ticējuši, ka tādējādi pārvērtīsies par ērgļiem un būs brīvi. Šis mītiskais stāsts piesaistījis daudzu nelaimīgo uzmanību un arī vēlāk šo vietu dzīves neapmierinātie izvēlējušies pašnāvībām, minēts "The Vintage News". Tieši tāpēc tiek uzskatīts, ka ēku vajā tur dzīvību zaudējušās dvēseles.

Lasīt vairāk