Ne tikai Kolkasrags! Interesanti apskates objekti Dundagas novadā

Uz ziemeļiem no Dundagas pie Baltijas jūras atrodas Slīteres nacionālais parks. Tā ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kuras 16 kvadrātkilometru platību sedz meži un purvi. Slīteres mežos, purvos un liedagā mīt lielākā daļa Latvijas dabai raksturīgo augu un dzīvnieku, bet dabas retumu šeit ir vairāk nekā jebkur citur mūsu valstī.

Šlīteres bāka atrodas pie nacionālā parka dienvidrietumu robežas, aptuveni piecus kilometrus no jūras krasta un aptuveni 14 kilometrus no Dundagas. Vienīgā bāka Latvijā, kas novietota tik atstatu no jūras. Iemesls – Zilo kalnu krote jeb senais Baltijas ledus ezera krasts dod papildus augstumu, un, pakāpjoties līdz bākas augšstāvam, var pārskatīt ne tikai visu parka teritoriju līdz pat Kolkai, bet skaidrā laikā saskatīt arī Sāmsalas krastu. Katrā bākas stāvā ir izstādes par Latvijas bākām un Baltijas jūras vēsturi, ko šogad papildinās jaunas ekspozīcijas ceturtajā stāvā par putnu migrāciju ceļiem.

Bākas teritorijā darbojas arī izglītības centrs "Slītere", piedāvājot īpašas dabas izziņas programmas. Turpat apmeklētājiem pieejams Ozola namiņš ar spēlēm, video un ozola maketu dabīgā lielumā.

Koordinātas: 57.628549, 22.289181

Kukaiņu taka (0,4 km). Tās sākums meklējams blakus Šlīteres bākai.

Pēterezera taka (3,4 km). Atrodas aptuveni pusceļā starp Mazirbi un Slīteri. Taka iepazīstina ar Eiropā unikālo kangaru – vigu ainavu, kas veidojusies pirms aptuveni 6000 gadiem, jūrai atkāpjoties.

Mazbānīša taka (7 km vienā virzienā). Posmu Sīkrags–Mazirbe iespējams mērot arī kājām vai ar velosipēdu pa bijušo Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa stigu. Bānītis te kursēja no 1916. līdz 1962. gadam. Pirms tam uz piekrastes ciemiem bija iespējams nokļūt tikai ar zirgu pajūgu vai kājām.

Kolkas priežu taka (1,2 km). Atrodas pie Kolkasraga un ved cauri kāpu mežam uz Dižjūras krastu. Īpaši skaisti te ir tad, kad zied priedes un to zemie zari veido savdabīgus ziedošus paklājus.

Ēvažu taka un stāvkrasts (abos virzienos – 0,6 km). Viens no retajiem Rīgas līča stāvkrastiem, 8–15 metrus augsts. No autostāvvietas šosejas Rīga–Kolka (P131) malā pie Slīteres Nacionālā parka robežas (ap 6 km no Kolkas) taka ved cauri priežu mežam. Pludmale ir šaura un mitra, toties mājvieta retiem augiem un dzīvniekiem, tostarp smilšu krupim.

Vecā "pastnieku" ēka Kolkas centrā 2018. gadā pārtapusi jaunā, mūsdienīgā namā ar plašām telpām. Te var gūt ieskatu Ziemeļkurzemes lībiešu kultūrā, tradicionālajās nodarbēs, valodas skanējumā. Atrodama arī sadzīves un kultūras priekšmetu ekspozīcija. Sadarbībā ar biedrību "Domesnes" tapusi zemūdens mantojuma brīvdabas ekspozīcija.

Koordinātas: 57.74208, 22.58485

1939. gada 6. augustā atklātais Lībiešu tautas nams Mazirbē ir lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbols. Uzraksts pie nama ieejas vēsta, ka nams uzcelts "ar savas tēvzemes Latvijas un ar savu radu tautu somu, igauņu un ungāru palīdzību". Mūsdienās namā saimnieko sabiedriskā organizācija "Līvu (lībiešu) savienība – Līvõd Īt". Šis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Koordinātas: 57.683586, 22.317673

Viena no vecākajām, turklāt lielākā pils Ziemeļkurzemē. Raksturīga 13. gadsimta nocietinājuma būve, kura piedzīvojusi daudzas pārbūves. No sākotnējās pils līdz mūsdienām saglabājušies vienīgi ārsienu mūri pirmā stāva augstumā un atraktie pagrabi, sākotnējā torņa atliekas līdz otrā stāva augstumam, dzīvojamo korpusu sākotnējās šķērssienas. Pils piedzīvojusi divus ugunsgrēkus, pēc kuriem tā tikusi atjaunota, bet abas reizes jaunā izskatā. Vēsturiski pils īpašnieki daudzkārt mainījušies. Pagājušajā gadsimtā tā kalpojusi arī pagastnama vajadzībām, bet padomju laikos te bijusi Dundagas vidusskola.

No 1992. gada pils ir pašvaldības īpašums, un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt novada kultūras, izglītības, tūrisma un atpūtas centra funkcijas. Pils trešajā stāvā darbojas Mūzikas un mākslas skola, pirmajā un otrajā stāvā ir telpas svinībām, naktsmītne, pastāvīgās un mainīgās izstādes, kā arī tūrisma informācijas centrs (TIC) u.c. Iekštelpu apskate( tikai pils gida vadībā no oktobra līdz maijam) iepriekš piesakoties. Tālrunis saziņai: 29444395

Koordinātas: 57.510417, 22.355369

1838. gada rudenī agrākajās Kubalu mežsargmājās skolotājs Ernests Dinsbergs dibina skolu aptuveni desmit bērniem. Iztiku skolotājs iegūst, apsaimniekojot mežsargmāju zemi. Bet 1842. gada rudenī turpat netālu jau ir uzcelts stalts skolas nams, un skolotājs uzsāk mācības ar 60 skolēniem.

Kubalu skola ir senākais saglabātais guļbūves skolas nams Latvijā. Dainu tēva pirmā īstā skola. Apmeklētāji te var iejusties seno laiku skolēna ādā, apskatīt ekspozīciju saimniecības ēkā un izstaigāt labiekārtotas izziņas takas.

Var arī pieteikt un izdzīvot īpašu mācību stundu senajā skolā. Ap stundu ilgajā programmā nākas ievērot Dinsberga laika skolas noteikumus, matemātikas (jeb "rēķanšen") stundā risināt tolaik sastādītos uzdevumus ar skaitāmiem kociņiem un ar grifelēm uz tāfelītēm, kā arī ielauzīties vietējā izloksnē. Noslēgumā – tēja skolas uguņnamā. Tālrunis saziņai: 26332238.

Koordinātas: 57.462311, 22.398461

Mājas bēniņu stāvā apskatāma Edgara Hausmaņa (1925-2017) vāktā ragu kolekcija, kuru veido vairāk nekā 600 ragu, no tiem aptuveni 350 aļņu ragu. Kolekcijas eksponāti nav medību trofejas, bet atrasti mežsarga gaitās. Apskatāmi arī divi unikāli ragu krēsli, ragu lustra, mežakuiļa un dažādu putnu izbāžņi, kā arī dabas aizsardzības ekspozīcija. Atsevišķā sektorā izvietoti 1992. gada lielajā meža ugunsgrēkā apdegušie 122 aļņu ragi. Tālrunis saziņai: 29395624.

Koordinātas: 57.72688, 22.45997

"Krogu" māju saimnieks izveidojis vairāk nekā 20 seno žogu paraugus, informāciju vācot internetā un pētot senas fotogrāfijas. Vienīgā šāda kolekcija Latvijā. Par Lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu saņemta kultūras zīme "Latviskais mantojums". Tālrunis saziņai: 26493087.

Koordinātas: 57.70172, 22.38596

Plašā teritorijā gandrīz pašā Dundagas centrā brīvi viens ar otru un tūristiem sadzīvo visdažādākie lieli, vidēji un mazi citzemju un arī vietējie dzīvnieki: kamieļi, zebra, alpaki, lamas, strausi, minicūciņas, mandarīnpīles, šinšilas, pundurtruši, pāvi, utt. Te mitinās arī Latvijā vairs reti sastopamā vietējā suga – Zilā govs. Lībiešu teika stāsta par tās izcelsmi no jūras. Tālrunis saziņai: 26378042.

Koordinātas: 57.50279, 22.35470

Deviņus metrus augsto laukakmeņu krāvumu – veltījumu Dainu tēvam Krišjānim Baronam – 20. gadsimta 80. gadu vidū izveidojusi Imanta Ziedoņa domubiedru grupa tēlnieka Viļņa Titāna vadībā. Piramīdas diametrs ir ap 12 metri. Krišjānis Barons bērnībā dzīvojis Valpenes pusmuižā un mācījies jau iepriekšminētajā Kubalu skolā.

Piramīda veidota arī kā vietvārdu zīme. Akmeņos iekalti visu Valpenes ciema māju vārdi, arī to, kas dabā vairs nav sastopamas. Māju nosaukumi izvietoti atbilstoši mājas atrašanās vietas virzienam. Pēdējais akmens apdarināts 1990. gadā – tas veltīts tieši Krišjānim Baronam.

Ar tehniku palīdzējusi toreizējā kolhoza "Dundaga" vadība. Piramīdas pamatnē bijuši akmeņi no meliorācijas laika, tomēr vajadzējis vēl daudz vest klāt.

Koordinātas: 57.425126, 22.385187

Tā senais nosaukums "Domesnes" minēts jau 1040. gadā Mērvalas rūnu akmenī Zviedrijā. Izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē, Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, nozīmīga gājputnu koncentrēšanās vieta. Te satiekas Baltijas jūra ar Rīgas jūras līča ūdeņiem, bet vētrā cits pret citu triecas līdz 7 metriem augsti viļņi.

Sauszemes raga turpinājums – zemūdens sēklis – iestiepjas 6 kilometrus jūrā, 0,5–3 metru dziļumā, tādēļ te ir viena no bīstamākajām kuģošanas vietām Baltijas baseinā.

Kuģošanas drošību apkārt ragam ilgstoši nodrošināja krasta bākas. 1532. gadā te uzcelts pirmais bākas tornis Latvijas teritorijā. Mūsdienu bāka darbojas sēkļa galā uz 1872.–1875. gadā izbūvētās mākslīgās salas. Bākai joprojām ir svarīga nozīme drošā kuģošanā vienā no bīstamākajām vietām Irbes jūras šaurumā.

Koordinātas: 57.756522, 22.599943