Šajā reizē "Tūrisma Gids" piedāvā iepazīties ar trīs neparastām vietām, kurās baiso atmosfēru pastiprina teritorijā esošas lelles. Kādas no tām teju cilvēku lielumā un apsēdušas ciematu, citas spocīgi izvietotas uz salas, bet vēl kādas pārcietušas atomelektrostaciju katastrofu un baisi atgādina par kādreizējo rosību un bērnu čalām.
Kādēļ lelles tur atrodamas un kāpēc tūristiem šīs vietas šķiet tik pievilcīgas? Ar trīs stāstiem iepazīsties turpinājumā.
Ciematiņš, kur kādreizējie iedzīvotāji tiek aizvietoti ar lellēm
Kas gan vēl var padarīt teju pamestu ciematiņu vēl baisāku? Jā, kādreizējo iedzīvotāju aizvietošana ar milzu lellēm. Tieši tas noticis Japānas ciematiņā Nagoro.
Nagoro ir ciematiņš kalnainā apvidū. Interesenti noteikti ievēros, ka pakalnos un klajumos gulst vairāki vidēja auguma veidoli. Kamēr viens rātni dodas pie pasta kastītes, cits krauj gubās sienu, bet kāda ģimenīte sēž pie sen kā aizvērta veikala.
Kā "Tūrisma Gids" skaidroja iepriekš, katra nelielā auguma lelle ar izteiksmīgo seju un cilvēka apģērbu simbolizē vienu ciema iedzīvotāju, kurš jau pametis šo pasauli. Savulaik rosību piedzīvojušais ciemats pēdējos gados strauji noplok, zaudējot atlikušos iedzīvotājus, tāpēc neparastie tēli ir veids, kā leļļu mākslinieki cenšas piesaistīt tūristus un ieviest dzīvību kalnainajā apvidū. Plašāk lasi te.
Lellēm apsēstā sala un tās drūmā leģenda
Šī sala atrodas Meksikas galvaspilsētas Mehiko dienvidos esošajos kanālos. Tā ir neliela un ar visai skumju vēsturi, turklāt tā nekad neesot plānota kā tūrisma objekts. Tomēr dzīvē viss iznācis citādi, un Leļļu sala jeb "Isla de las Munecas" piesaista daudzus interesentus.
Kā vēstī vietējā leģenda, kāds kungs, kurš bijis salas uzraugs, kanālā pamanījis slīkstošu meiteni, kuru nav spējis izglābt. Viņai piederošo lelli, kuru atradis turpat netālu, iekāris kokā cieņas dēļ. Tā bijusi pirmā rotaļlieta, kas rotājusi salu. Tomēr, kā runā, meitenes gars apsēdis gan vietu, gan kungu, tāpēc vīrietis esot turpinājis mežā izkārt rotaļlietas. Daudzi apgalvo, ka salas uzraugs vienkārši nav spējis samierināties ar faktu, ka viņa spēkos nav bijis izglābt meiteni. Lai vai kā – vairākus gadu desmitus kolekcionējot un izkarot lelles koku zaros, vīrs noslīcis turpat, kur pirms daudziem gadiem dzīvība izdzisa meitenei, vēstīts "Isladelasmunecas".
Daudzi uzskata, ka arī kunga gars nu klīst pa spocīgās salas meža biezokni. Pēc salas uzrauga nāves, proti, 2001. gadā šī vieta kļuvusi par iecienītu tūristu objektu, turklāt salas ciemiņi turpina tradīciju un uz šo vietu dodas ar jaunām lellēm.
Plašāku biedējošās salas stāstu un fotogrāfijas iespējams atrast te.
Biedējošās lelles Pripjatā
Lūk, slavenākā bijušās PSRS teritorijas spoku pilsēta. Pripjata tika evakuēta 1986. gada 27. aprīlī – 35 stundas pēc postošās Černobiļas AES katastrofas. Pirms Černobiļas avārijas pilsētā dzīvoja aptuveni 50 tūkstoši cilvēku, strādāja kinoteātri, bērnudārzi un skolas, tajā bija pat atrakciju parks. Tā kā radiācijas līmenis kopš katastrofas ir samazinājies, cilvēkiem ir ļauts šeit atgriezties, izzināt galveno par šo traģisko notikumu un paviesoties vietās, kur agrāk bija manāma rosība. Tiesa, skats ir gana drūms – saplēsti stikli, vecas cilvēku mantas, kuras laika gaitā jau sākušas irt un saaugt kopā ar zemi. Katrai lietai šeit ir savs stāsts, visticamāk, emocionāli smags.
Baisu noskaņu rada arī daudzviet ēkās atrodamās lelles, kas nodrebināties likušas ne vienam vien apmeklētajam un interenatā atrodamo fotogrāfiju skatītājiem. Daudzas no lellēm novietotas bērnu gultiņās, citas mētājās starp gruvešiem, bet vēl kāda apsēdināta uz krēsliņa un tai galvā uzmaukta gāzmaska. Lai arī cik drebuļus uzdzenoši var būt šādi skati, kā "Delfi" skaidroja īpašajā un šai tēmai veltītajā specprojektā, lielu lomu šajā ziņā spēlē arī tūristi. "Cilvēki vienmēr grib drūmus un emocionālus kadrus, tāpēc viņi dara to, ko nedrīkst – iejaucas vēsturē un piekārto pa savam atstātās mantas. Tā arī rodas kadri ar lellēm, kam uz sejas uzvilkta gāzmaska un tā tālāk," "Delfi" žurnālistam pastāstīja tūres gids. Līdzīgi ir arī ar citām detaļām, piemēram, pulksteni, kura rādītāji apstājušies katastrofas brīdi, proti, 1.23 – gids norāda, ka, protams, pulkstenis nav apstājies konkrētajā brīdī, bet, iespaidīgāku foto dēļ, tūristi iejaukušies vēsturē.
Plašāk ar apjomīgo specprojektu iespējams iepazīties te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
