Pašā Ungurmuižā reiz valdījusi ļoti radoša atmosfēra un uzturējušies neparasti ļaudis. Šī gaisotne saglabājusies līdz pat mūsdienām, lai arī 20. gadsimta notikumu vētras tomēr muižu nav saudzējušas.
Ungurmuižas kungu māja bija viena no pirmajām vērienīgajām baroka būvēm, kas tika uzcelta Vidzemē pēc postošā Ziemeļu kara. Ēkas arhitektūra ar tās mansarda jumtu un mezonīna izbūvi kļuva par pirmo būvparaugu, kāds atrodams Vidzemē līdz pat 18. gadsimta beigām. Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs pārvērtis mājas iekšpusi, bēniņus ieskaitot, par bezgalīgu un visaptverošu gleznojumu pasauli, kurā viss ir mērens, saskaņots un harmonisks, jau iepriekš skaidroja "Tūrisma Gids".
Runājot par muižas parku, laikā, kad ģenerālleitnants Baltazars fon Kampenhauzens iegādājās Ungurmuižu, apkārtnē jau bija seni lieli ozoli. Taču parks un mežs, kas redzams šodien, ir pašu Kampenhauzenu stādīts. Uzceļot dzīvojamo ēku, tika iekārtots liepu dārzs, ko noslēdza skaists dārza paviljons jeb tējas namiņš, tika iekopts augļu dārzs.
Ir vērts izstaigāt Ungurmuižas apkārtni un ieraudzīt senās liepas, ošus un ozolus. Izkoptajā mežā pamanāma dīķu sistēma, kas kalpojusi gan praktisku meliorācijas apsvērumu dēļ, gan arī estētiski papildinājusi meža ainavu. Turpat mežā ir senais ozols, ko Imants Ziedonis ar domubiedriem nosaucis dižā ķīmiķa Paula Valdena vārdā. Dabas taka un Melnais tiltiņš aizved līdz pat muižas kapličai, kur apglabāti dzimtas piederīgie un tuvākie muižas ļaudis.
"Dažus gadus atpakaļ, apceļojot pilis un muižas, akcijas ietvaros pirmo reizi iepazinu Ungurmuižu. Pirmais iespaids bija fantastisks! Milzu ozoli, kolosālais tējas namiņš parkā, iekštelpās uz koka sienām fantastiskas gleznas un vēl gida stāstījums. Tā nu katru gadu vismaz divas reizes iebraucu pamielot acis ar šo skaisto, kopto muižiņu. Es pati darbojos Limbažu fotoklubā. Katru mēnesi mums ir fotokonkursiņš ar konkrētu tēmu. Februārī šī tēma bija "Pilis un muižas", tad nu, tverot skaistos mirkļus, biju atkal Ungurmuižā. Tur skaisti ir gan ziemā, gan vasarā," stāsta Ginta Ažuka, kura ar savu veikumu bija ar mieru padalīties arī ar "Tūrisma Gida" lasītājiem.