Īsa pamācība Sanfrancisko iemīlēšanā

Dodoties tik tālā ceļā uz Amerikas viņu pusi, neizbēgami gribas apskatīt pēc iespējas vairāk. Losandželosu, Lielo kanjonu, lielo dambi, Josemitu kalnus, Nāves ieleju... Un tad vēl jāpieķer klāt sekvojas, tā ieleja, kur filmēja Zvaigžņu karus, un vēl tas un tas, un... Un beigās ir tā, ka Sanfrancisko apskatei paliek vien viena diena. Apskatām ātri karti – desmit kilometri šurp un turp – paspēsim! Nu, tīri tehniski var paspēt uztaisīt pašbildi pie Zelta vārtu tilta, izbraukt ar trošu tramvaju un paskatīties uz līkloču ieliņu, bet vairāk kā pāris "Instagram" kadru no tā visa nesanāks. Tāpēc ieteikums pilsētas baudīšanai pievērsties rūpīgāk un, pats galvenais, – nesteidzīgāk.

Sākšu ar vienkāršu ieteikumu pirmajai dienai vai, precīzāk, pirmajam rītam, jo ielidošanas dienā pēc garā lidojuma varētu būt pagrūti kaut ko īsti izbaudīt. Tātad ieteikums ir celties stundu pirms saullēkta (nebaidieties par to, ka tas ir agri, – laika joslu maiņas dēļ jūs tāpat būsiet augšā jau četros no rīta), izsaukt taksi ("Lyft" vai "Uber") un doties uz "Battery Spencer" skatu laukumu Zelta vārtu tilta ziemeļu galā. Brauciens turp izmaksās ap 20–30 dolāriem. Var braukt arī ar autobusu, bet tad ar kājām būs jākāpj kalnā.

No šīs vietas paveras zelta vērts skats pār oranžo tiltu uz pilsētu. Un saullēkta sagaidīšana tur būs vienkārši maģisks piedzīvojums. Tiesa, jābūt gataviem arī uz miglu saules vietā. Sanfrancisko ir slavena ar savu miglu, tāpēc nevajag par to bēdāties, bet izbaudīt. Kad saullēkts ir pietiekami izbaudīts, var kāpt lejā no kalna uz skatu laukumu tilta otrā pusē. Un pēc tam – doties pāri tiltam!