Vai tiešām Latvijā? Mazzināmi tūrisma objekti un vietas, kas pārsteigs daudzus

Ko interesantu savai gaumei "Tūrisma Gids" apkopotajā stāstu izlasē atradīs ikviens. Ja interesē muižu apskate, apsverams variants ir došanās Svitenes muižas virzienā, savukārt spocīgo vietu meklētājiem un zinātkārajiem saistoša varētu šķist pamestā Galgauskas baznīca. Neskatoties uz to, ka daudziem šķiet – Latvijā ūdenskritumus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, realitāte ir gluži pretēja, jo daži no tiem vienkārši dabā ļoti prasmīgi noslēpušies.

Plānojot brīvdienās valsts robežās, turpinājumā vari iepazīties ar vairākām vietām un objektiem, pie kuriem sava mazā ceļojuma laikā piestāt.

Zārtapu grava un ūdenskritums ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dundagas novadā, Slīteres nacionālajā parkā, kā arī "Natura 2000" teritorijā.

"Biju pārliecināts, ka viegls ceļš līdz tam nebūs, un kam ticēju, to dabūju – šķērsoju metriem platas purvainas lāmas bez gumijniekiem, ejot pāri pustrupušu koku kritalu "tiltiņiem" un izmantojot apkārt esošos lūzušos koka zarus kā balstu, rāpos pāri vigām un kangariem, pusotru stundu maldījos, pateicoties krietni šķērsajai kartes norādei vietnē "Vietas.lv", mazliet arī pabaiļojos, ieraugot vēl svaigas vilka vai varbūt lūša pēdas... Lai beigu beigās atklātu, ka uz ūdenskritumu ved pavisam ērta, plata, šķiet, jau daudzu kāju iestaigāta taka pa tiešo no šosejas – atlika tikai gājienu sākt 400 metrus iepriekš.

Taču nekas, laušanās caur pirmatnējiem džungļiem deva piedzīvojuma izjūtu. Tikai baidos, ka šādā veidā neskartajai dabai nodarīju krietni vairāk skādes, nekā, ja internetā (vai uz vietas) būtu bijušas pieejamas skaidras un precīzas norādes par šī maģiskā, neparastā ūdenskrituma atrašanās vietu un vieglo sasniegšanas iespēju. Piebildīšu, ka, lai ūdenskritumu atrastu, iet jāsāk no ceļa puses tieši blakus Mazirbes upītei, kur tuvākais simtmetru norāžu stabiņš ir ar ciparu "5". Pa labi mežā ieiet labi redzama, plata stiga, jau pēc dažiem simtiem metru tā aizved tieši līdz ūdenskritumam.

Lasīt vairāk

Uz Ezeres upes jau kopš 1982. gada atrodas slūžas, kas, kā teic daudzi, atgādina kļavas lapu. Slūžas atrodas dīķī, un, īpaši pavasarī un rudenī, kad ūdens ir daudz, rada lielisku skatu. Jāpiebilst, ka šādā formā veidota slūžu konstrukcija ir retums Latvijā. Pēdējā laikā šis objekts kļuvis populārs arī tūristu vidū, jo slūžas nav grūti atrast, bet fotogrāfijās tās izskatās ļoti iespaidīgi.

Tāpat jāpiebilst, ka dīķa krastā aplūkojamas arī Ezeres ūdensdzirnavas, kas celtas 1910. gadā, dodot vēl vienu iemeslu aplūkot šo vietu.

Lasīt vairāk

Ruģeļu ūdenskrātuve ir mākslīga ūdesntilpe, kas izveidota, gatavojoties Daugavpils HES celtniecībai. Tā atrodas četru kilometru attālumā no Daugavpils centra un ir iecienīta rekreācijas vieta. Ūdenskrātuves spoguļa laukuma platība ir 14,3 hektāri. Vidējais dziļums – trīs metri, bet maksimālais dziļums – 12 metri.

Šeit mīt ne tikai raudas, līdakas, asari, plauži, pliči, līņi, ruduļi, karūsas, bet arī vēži. Savukārt tas nozīmē, ka ūdens ir ļoti tīrs. Atkarībā no laika apstākļiem ūdenskrātuve neizsakāmi burvīgi maina savu krāsu – brīžos atklājot pat zaļganzilu eksotiku.

Ruģeļu ūdenskrātuve šobrīd ir vienīgā vieta Daugavpilī, kur darbojas veikparks. Veikparka trases kopējais garums veido 240 metrus, un tas ir piemērots gan pieredzējušajiem braucējiem, gan iesācējiem, gan vienkāršiem atpūtniekiem. Atpūtas dažādošanai tiek piedāvāta iespēja īrēt SUP dēļus, akvaskiperu vai izbaudīt ripošanu pa ūdens virsmu ūdensbumbā jeb hidrozorbā. Ir iespēja iznomāt pirti. Tāpat krastā ir iespēja lēkāt pa batutu, spēlēt bumbu vai vienkārši laiski sauļoties, "Tūrisma Gidam" pastāstīja Daugavpils tūrisma informācijas konsultante Karolina Dedele.

Lasīt vairāk

Amatciems atrodas Amatas novadā. Tā ir vieta, kur pakalnos izveidotas mājiņas, savukārt teritorijas neapjož sētas. Tā iedzīvotāji labiekārtotā vidē sadzīvo ar dabu, meža dzīvniekiem un apkārtējiem, kas arī ir šīs vietas galvenā vērtībā, skaidrots, Amatciema mājaslapā.

Savukārt Gaujas nacionālā parka klasterī "EnterGauja" teikts tā: "Amatciemā dabas dominance ir gan zaļajās ainavās, gan māju un dārzu siluetos, dīķu kaskādēs. Amatciema apkārtne un Amatas upes krasti ir iedvesmojoša pastaigu vieta. Pastaigāties var arī ciemata teritorijā, cienot un ievērojot to, ka skaistais ciemats veidots pastāvīgo iemītnieku klusai un harmoniskai dzīvei dabā."
Lasīt vairāk

Galgauskas pagasts atrodas Gulbenes novada ziemeļu daļā un robežojas ar Gulbenes novada Daukstu, Beļavas, Tirzas, Lejasciema, un Jaungulbenes pagastiem.

Galgauskas pagasta nosaukums cēlies no "poļu laikiem" 16. – 17. gadsimtā, kad tur esošā muiža ieguvusi nosaukumu pēc tās pirmā īpašnieka – poļu pana Golgovska vārda, skaidro Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā. 1631. gadā muiža nonākusi Budberga īpašumā, taču drīz vien (1656. gadā) par īpašniekiem kļuva Mengdenu dzimta, kuri tur saimniekoja līdz pat Pirmajam pasaules karam. Mengdenu kapi atrodas turpat, aiz Galgauskas baznīcas. Uz kapakmeņiem var skaidri saskatīt, ka divi baroni nodzīvoja 61 un 47 gadus, bet baroneses vien katra 18 gadus.
Lasīt vairāk

Vaiņodes novads, kas atrodas pašā Lietuvas pierobežā, ir apskates objektiem bagāts – tur interesantu vietu netrūkst. Un to pierāda arī Mārtiņš Zālītis, kurš gluži kā no putna lidojuma iemūžinājis kādu neierastu ainavu.

"Attēls ir fotografēts no drona, ar kura lidināšanu un fotografēšanu esmu pēdējā laikā aizrāvies. Tas kļuvis par hobiju. Pats esmu dzimis vaiņodnieks, tagad sen jau kā Liepājā, bet lauku mājas atrodas kādu puskilometru no tās vietas," teic Mārtiņš Zālītis, kurš ar iemūžinātajiem foto dalās arī savā feisbuka lapā.

Vaiņodes novada tūrisma speciāliste Ilze Strēle "Tūrisma Gidam" atklāja, ka tas ir privātīpašums. "Īpašnieks iegādājās zemesgabalu, tajā skaitā dīķi. Dīķī nolaida ūdenslīmeni un to iztīrīja. Sapropeli un citas dīķa nogulsnes sastūma mazās saliņās. Es nemāku pateikt, kāds tieši mērķis, bet tāda ir izcelsme," tā Strēle.

Kā piebilda Vaiņodes novada tūrisma speciāliste, netālu atrodas arī Lielbātas avots, kas ir lielākais dzidravots Latvijā un viens no retajiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni, kā arī atpūtas vieta "Volzbahs", kas ir lieliska atpūtas vieta – tur ir labiekārtotas vietas piknikam, pastaigām, foto sesijām. Dīķis meklējams starp šiem abiem objektiem. Koordinātas: 56.436893, 21.844816.

Lasīt vairāk

Ūdenskritumiem nudien piemīt īpaša maģija. Un tiem, kam šie dabas brīnumi iet pie sirds, piekritīs, ka stundām varētu lūkoties plūstošajos ūdeņos – tieši tik pievilcīgi ir šie dabas pieminekļi. Viena no tādām vietām ir arī Saules ūdenskritums.

Saules ūdenskritums meklējams Matkulē, Kandavas novadā. Kā stāsta fotogrāfs Sandris Kuzmickis, kas tur bijis vairākkārt, ceļu līdz ūdenskritumam atrast ir viegli, jāiet pa ceļu, kas ved uz Zīļu mājām, nedaudz pirms tām ir upīte (uz kuras arī atrodas ūdenskritums), pirms upītes vajag doties pa labi un iet pa lauka malu līdz ūdenskritumam (nedaudz pirms ietekas Imulā).

Kā skaidrots Andra Grīnberga grāmatā "Latvijas ūdenskritumi un krāces", ūdenskritums ir 1,8 metrus augsts un 2,8 līdz 4,2 metrus plats.
Lasīt vairāk

Ja visi zina, kur meklēt Abavas un Ventas rumbu vai Alekšupītes augsto ūdenskritumu, tad Daudas ūdenskritums, kas pēc augstuma ir trešais lielākais ūdenskritums Latvijā, daudziem varētu būt atklājums. Tas atrodas Daudas upes gultnē, pie Siguldas.

Ūdenkritums atrodas ļoti skaistā vietā, ir sajūta, ka atrodies kaut kur tālu prom no pilsētas, jo neko citu kā kokus, mežu un uzartus laukus ūdenskrituma teritorijā nemaz nevar saskatīt, tomēr šis objekts atrodas pašā Siguldas pievārtē.

Dauda ir Gaujas kreisā krasta pieteka, kas tek pa dziļu kanjonveida gravu. Tā pazīstama arī ar nosaukumu Lākturu upe, tāpēc nereti pats ūdenskritums saukts arī par Lākturu upes ūdenskritumu.Tā augstums ir 2,4 metri, platums – 1,5 līdz 2,5 metriem. Ūdens krīt pāri divām smilšakmeņu kaskādēm, kas padara skatu uz ūdenskritumu vēl iespaidīgāku.
Lasīt vairāk

"Ziedleju klintis ir samērā viegli pieejamas, nav jābrien caur gravām un dūksnājiem. Tās atrodas netālu no "Aerodium" uz Gaujas pusi. Netālu atrodas arī Silzemnieku avoti – gravā bez kāpnītēm un laipām. Gaujmalā var apskatīt Katlapu iezi. Ja šos trīs apskates objektus, kas atrodas netālu viens no otra, labiekārtotu un savienotu ar pastaigu taku, sanāktu jauks atpūtas maršruts," stāsta fotogrāfe Nellija Stirna, kas nesen apmeklējusi klintis.

Viņa arī piebilst, ka, lai gan klintis ir atzīmētas kartē, uz tām neved nekādas norādes. "Apkārtnē ir daudz taku, kur var apmaldīties. Gar Ziedleju klintīm ved velo un pastaigu celiņš, kas iet pāri Gaujas gājēju tiltiņam. Diemžēl Ziedleju klintis nav sakoptas un labiekārtotas. Pretēji portāla "Vietas.lv" apgalvojumam, nav ne laipu, ne kāpnīšu. Apmeklētāju iemītā taciņa ir šaura un slidena, bet skaistās klintis ieaugušas krūmos."
Lasīt vairāk

Kādu brīdi tā piederējusi arī Kurzemes un Zemgales hercogam Ernstam Johanam Bīronam. Bet tad to nopirka fon Elmpti un uzcēla tagad redzamo ēku. 1893. gadā Svitenes muižu nopirka saimnieciskais Mežotnes muižnieks Anatols Līvens, un tā piedzīvoja uzplaukumu. Lai arī kara šausmas šo vietu neskāra, Bermontiādes laikā, 1919. gada rudenī, vācu kareivji pili daļēji izdedzināja. Vēlāk gan to atjaunoja.
Pašreizējais Svitenes muižas pils izskats tapis 19. gadsimtā, daļēji saglabājot interjera dekoratīvo apdari.

Pēc 1920. gada zemes reformas Svitenes muiža tika sadalīta 86 vienībās, muižas kungu mājā 1921./1922. gadā pārveidoja par pamatskolu, kurā bija arī plaša bibliotēka. 1938. un 1970. gadā veikta ēkas pārbūve. 2013. gadā pamatskolu pārcēla uz citu ēku, bet muižas pils vienā spārnā palika mūzikas un mākslas skola.
Lasīt vairāk