Uldis Raudenieks ar bērniem – Marku un Kristianu – uz Šrilanku aizlidoja 20. februārī, bet sieva Liene pievienojās nedaudz vēlāk. Plāns bija atgriezties visiem kopā – 20. martā, bet, ņemot vērā pasaulē notiekošo, lidojums tika pārcelts uz 18. aprīli. "Izskatās, ka šis lidojums arī nenotiks," teic Uldis.
"Sākotnēji izvēle – neskriet atpakaļ – nemaz nebija tik smaga," vīrietis atceras. Kad ģimene uzzinājusi, ka ieplānotie reisi tiks atcelti, tā pārcēla tos uz nedaudz vēlāku laiku, un sākotnēji tas šķitis tīri pieņemami, tomēr tagad ģimene ir sapratusi – viss tik drīz, visticamāk, neatrisināsies. "Arī ar repatriācijas reisiem vienmēr bija problēma – nebija konkrētas informācijas. Teica, ka var braukt uz Stambulu, gaidīt un tad viņi organizēs lidojumus, bet nebija konkrētu datumu. Kad tie parādījās, bija problemātiski nokļūt līdz turienei. Tomēr ar diviem bērniem negribējās nekur skriet – drošāk šķita nogaidīt, palikt."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv