Uzzinot, ka Ventspils pilī no 1832. līdz 1959. gadam atradās cietums, jaunākos pils apmeklētājos šis fakts parasti izraisa izbrīnu un virkni jautājumu. Visbiežāk uzdotie ir – vai šeit cilvēkus spīdzināja? Vai cietumā kādu nogalināja un vai daudz?
Cik un kādi nežēlastības darbi pilī notikuši, īsti nevar spriest, jo vēstures avoti par tādām lietām ir ļoti skopi, bet viena slepkavība radīja plašu rezonansi gan presē, gan sabiedrībā. Tā bija cietuma uzrauga Kārļa Ruņģa nošaušana.
20. gadsimta sākumā arestantu kameras bija izvietotas pa diviem korpusiem – galvenais korpuss jeb pati pils, kā arī vieninieku korpuss – vienstāva ēka, kurā tagad izvietota muzeja cietuma ekspozīcija. Tā nu sagadījās, ka 1914. gadā vieninieku korpusā, kur parasti izmitināja nopietnus kriminālnoziedzniekus un pēc panta līdzvērtīgi bīstamos politnoziedzniekus, vienuviet savu sodu izcieta divi politieslodzītie – Feldmans un Ķēze, dīvainā kārtā arī padsmitgadnieks Čiekurs no Užavas, kurš bija kārtīgi "aptīrījis" savu saimnieku un četri kriminālnoziedznieki jeb, kā cietumā viņus sauca – katordznieki. Tie bija Krišus Auziņš, Kārlis Rencis, Jēkabs Treimanis un Juris Matvejevs. Pēdējie četri ir uzmanības vērti "kadri".