Pilsētas dārza dienasgrāmata. 3. daļa – iesācējas pirmās kļūdas

Ieva Reinholde ikdienā strādā satura mārketinga studijā, bet viņas sirdslieta ir augi, jo īpaši – rūpes par ēdamajiem augiem. Viņa ir zaļā "Instagram" konta "@uz palodzes" saimniece, kuras aprūpē ir vairāki desmiti augu – sākot no garšaugiem un sukulentiem, līdz pat modīgajai monsterai. Ieva zināšanas par augiem papildina, lasot informāciju interneta portālos, apmeklējot Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu kopšanas kursus, kā arī smeļoties gudrības no saviem radiniekiem, kuri saimnieko dārzkopības veikalā "Kurmītis".

Ar "Tavs Dārzs" lasītājiem Ieva katru mēnesi dalās savā pieredzes stāstā par augiem, kurus audzē uz palodzes, darāmajiem darbiem pavasarī tieši iekštelpās, kā arī neveiksmēm, kuras piedzīvojusi ar augiem. Viņas piedzīvojumus turpmāk vari lasīt pilsētas dārza dienasgrāmatā.

1. Sāksim ar to, ka man tā līdz galam nebija ticības, ka visas sēklas pārsvarā arī izdīgs. Balkona kastes dalīju trīs daļās un sēju visādas lietas kopā, nu tā – uz dullo. Beigās viens izaug ātrāk un tam jau prasītos retināšana, otrs vēl snauž, un tad sākās grūtības. Piemēram, redīsi, es tos biju sasējusi tik biezi, jo neticēju, ka viss tā sazaļos un sakuplos! Tagad zināšu – sēkliņas jāsēj ar zināmu atstarpīti, lai pēc tam nav jāretina un jārauj ārā. Nākamgad katrai balkona kastei būs viens mērķis, un tā visiem būs labāk.

2. Es pirms tam ļoti sapriecājos par saviem kajēnas pipariņiem, halapenjo, un tad pienāca laiks piķēšanai. Uzmanīgi, uzmanīgi, neaiztiekot ne kātiņu, ne saknes, ieguldīju jaunajos podiņos. Un tad, tikai ar vislabākajiem nodomiem prātā, ieliku saulē, kur laikam bija traki karsts. Visi mani pipari sašļuka, samira, centos veikt reanimāciju, nu nekādi (skatīt titulbildē). Tagad zināšu – pārstādīšana augiem jau tā ir pietiekami liels pārdzīvojums, nedrīkst likt pēc tam tiešā saulē, labāk ļaut tiem dažas dienas padzīvot ēniņā, lai sadzīvo ar jaunajām mājām – jauno podiņu. Labi, ka man ir vēl viens podiņš ar halapenjo "bēbīšiem", lai varu mēģināt vēlreiz.

3. Kā labāk augam, nevis kā smukāk. Tas attiecas uz podu izvēli – labāk ņemt tādus ar caurumiņu apakšā, lai liekais ūdens var notecēt. Uz šķīvīša, uz kāda paliktnīša vai jebkur citur. Lai nav jāskopojas ar laistīšanu, ja nu notecēs uz palodzes vai kur citur. Augus audzē labākam rezultātam, ne skaistumkonkursam.

4. Es savā "Instagram" kontā diezgan daudz dalos ar to, ko un kā daru, un ir diezgan daudz cilvēku, kas komentē, ja daru kaut ko pilnīgi aplami. Protams, es sakautrējos un pabēdājos, bet tad ņemu to vērā un daru no jauna. Tā bija ar laistīšanu – biju ielikusi video, kur sirsnīgi smidzinu savus pārpiķētos tomātus. Saņēmu vairākas ziņas, ka tā nav īsti pareizi, jo tā var nopūdēt lapas. Tomātiem patīk, ja laista augsni, tuvāk saknītēm, ne lapas. Tad nu tagad daru tikai tā.

5. Piektā lieta, kas tieši nav par kļūdām, bet gan pieeju, – nav jāgaida, ka vienmēr viss ar pirmo reizi sanāks nevainojami. Es sākumā ļoti pārdzīvoju, ka kaut kas neizaug, kaut kas nīkuļo. Man vēl tāls ceļš ejams un daudz kas jāmācās, tādēļ ir ļoti patīkami, ka draugi saaudzējuši tā pavairāk, lai var dalīties. Un arī veikalos nopērkams, piemēram, baziliks podiņos.

Neviens nav piedzimis ar dārza lāpstu un lejkannu rokās. Zināšanas nāk ar pieredzi, un ceļā uz to mēs visi kļūdāmies.