Kāda bija Rauna 20. gadsimta piecdesmito gadu beigās? Šoreiz piedāvājam ceļojumu laikā un atgriezties pilsētā – fotogrāfijās. Lielākā daļā no attēlos redzamajām vietām un ēkām gandrīz nav mainījušās vai arī mainījušas tikai savu funkciju, taču joprojām ir atpazīstamas. Piemēram, Raunas centrs, Raunas baznīca, Raunas pasts, Tanīsa kalns, Raunas pilsdrupas, galvenās ielas, internāta ēka, ciema padomes ēka u.c. Tomēr vairākas ēkas un vietas vairs nav atpazīstamas vai zudušas pilnībā. Pateicoties Raunas muzeja pārstāvjiem, sniedzam nelielu ieskatu.
Vienas no lielākajām pārmaiņām piedzīvojusi kādreizējā Raunas muižas teritorija. Fotogrāfijās redzamas Raunas MTS (mašīnu-traktoru stacijas) garāžas, kas izvietotas bijušajās Raunas muižas klētīs. 20. gadsimta 60. gados uz Raunas MTS bāzes tika izveidota Latvijas Lauksaimniecības tehnikas Cēsu rajona Raunas nodaļa (jeb tautā – Raunas Lauktehnika).
Raunas Lauktehnika nodarbojās ar traktoru, lauksaimniecības mašīnu un iekārtu remontu, veica to tehnisko apkopi, pārvadāja kravas, nodrošināja kolhozu un padomju saimniecību materiālu tehnisko apgādi. Lauktehnikā darbojās vairāki ražojoši cehi: traktoru remonta cehs, tēraudliešanas cehs, kur izgatavoja vairāk nekā 100 veidu deficīta detaļas, virpu remonta cehs, dīzeļdegvielas aparatūru remonta cehs, kur remontēja 12 tūkstošus degvielas sūkņu visai republikai, kabeļu cehs, kur gadā izgatavoja vairāk nekā 1000 kilometrus kabeļu (viens no pelnošākajiem cehiem), kokapstrādes cehs, nestandarta iekārtu izgatavošanas cehs – izgatavoja lopbarības sadalītājus, kultivatorus, šķidro mēslu izkliedētājus u.c. iekārtas pēc individuāla pasūtījuma. Pēc strādājošo skaita lielākā Raunas Lauktehnikas nozare bija autotransporta uzņēmums. Lauktehnikas autotransporta uzņēmums katru gadu pārvadāja kravas 2,1 miljonu rubļu apmērā. Specializētais transports ļāva pārvadāt praktiski visa veida kravas – lauksaimniecības produktus, kūdru, piena produktus, sienu, naftas produktus, lauksaimniecības tehniku, minerālmēslus u.c.
20. gadsimta 60. gados, attīstot Raunas Lauktehnikas darbību, bijušās Raunas muižas saimniecības ēkas tika nojauktas, un to vieta uzcelti vairāki lieli angāri, piemēroti traktoru un lauksaimniecības mašīnu remontam u.c. funkcijām. 20. gadsimta 90. gadu sākumā bijušās Raunas Lauktehnikas angāri un ēkas tika privatizētas. Šajos angāros joprojām darbojas vairāki ražošanas uzņēmumi. Bijusī Lauktehnikas teritorija raksturojama kā industriāla.
Tāpat šodien mūsu skatam vairs nav redzama Raunas slimnīca. 20. gadsimta 30. gadu sākumā Raunas sejā parādījās jauni vaibsti. Skaistā vietā, kur Līčupe satek ar Raunas upi, tika uzcelta jauna, gaiša ēka, ko vairākus gadu desmitus raunēnieši sauca par Raunas slimnīcu. Raunas slimnīcas celšanu organizēja Raunas veselības aizsardzības savienība, kurā ar finansējumu iesaistījās Raunas, Jaunraunas, Baižkalna, Veselavas, Launkalnes un Mārsnēnu pagasti. 1931. gadā atklāja ēkas pirmos stāvu un ambulanci, bet 1932. gadā slimnīcas ēkā sāka darboties Latvijas Sarkanā Krusta Raunas veselības kopšanas punkts. 1934. gadā Raunas slimnīcas stacionārā bija desmit gultas, kas bija izvietotas divās istabās, strādāja divi ārsti, viena medmāsa, viena sanitāre, kā arī bija iespējams veikt laboratoriskos un rentgenoloģiskos izmeklējumus.
Otrā pasaules kara laikā Raunas slimnīca darbojās ierobežotā apjomā, darbinieku un medikamentu trūkuma dēļ. 1944. gada septembrī slimnīca īslaicīgi tika izvietots vācu kara hospitālis, bet pēc PSRS armijas ienākšanas arī padomju kara hospitālis, kas darbojās līdz 1944. gada novembra beigām. Pēc tam slimnīca uz laiku tika slēgta, jo daļa inventāra un iekārtu bija gājusi bojā.
Savu darbu slimnīca atsāka 1945. gada rudenī ar 15 gultām. Lai gan pirmie pēckara gadi Raunas slimnīcai nebija viegli, tomēr pēc kara slimnīca paplašinājās, gan gultu skaita ziņā, gan piedāvāto pakalpojumu. 1959. gadā Raunas slimnīcā bija 35 gultas vietas, strādāja 4 ārsti, 14 medmāsas, 14 sanitāri, vecmāte, darbojās ambulance, sieviešu un bērnu konsultācijas, zobārsts, fizikālās terapijas kabinets, rentgena kabinets un dzemdību nodaļa. Stacionārā ik gadu ārstējās 800 – 850 slimnieku.
1991. gada 19. augustā remontdarbu laikā Raunas slimnīcā izcēlās ugunsgrēks, nodega ēkas otrais stāvs un jumts. Pēc šī traģiskā notikuma slimnīcas ēka netika atjaunota. Tā beidzās Raunas slimnīca stāsts. Šodien šīs ēkas vietā ir pļava, bet bijusī slimnīcas teritorija ir privātīpašums.
Šajā fotogrāfijā redzama rekonstruējamā kolhoza "Sarkanais oktobris" valdes ēka, precīzāk, ēkas drupas. Šī ēka bija kādreizēja Raunas draudzes skola, kas celta ap 1853. gadu, kā divstāvu mūra ēka. 1905. gadā ēkai nodega otrais stāvs, 1906. gadā ēku atjaunoja un tai uzcēla trešo stāvu. Šajā ēkā skola atradās līdz pat 1938. gada 10. jūnija Raunas ugunsgrēkam.
1938. gada 10. jūnijā Raunas centrā izcēlās liels ugunsgrēks, kura rezultātā nodega Raunas draudzes skolas (tajā laikā skolu sauca – Raunas 2. pakāpes pamatskola) trīsstāvu ēka. Skolniekus ar 1938. gada septembri pārcēla uz otro Raunas skolu – Raunas 1. pakāpes pamatskolu. Nodegusī Raunas draudzes skolas ēkā netika atjaunota un ēkas krāsmatas stāvēja līdz pat 20. gadsimta 60. gadiem, kad to pārbūvēja par kolhoza "Sarkanais oktobris" kantori.
Vēlāk šajā ēkā bija izvietota arī Raunas ciema bibliotēka. Šodien ēka pieder Raunas novada domei un tajā atrodas Sociālais dienests, Bāriņtiesa, Raunas TIC, bērnu – jauniešu centrs "Pagrabiņš", kā arī pieņem uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultants.
Turpinājumā piedāvājam ieskatu arī ar citām vietām Raunā, kas pilsētas un tās apmeklētāju skatam pavērās 20. gadsimtā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
