Izzināšanas iespējas zem atklātām debesīm: septiņi saistoši brīvdabas muzeji Baltijā

Pusstundas attālumā no Viļņas, Lietuvā, atrodas kāds visai savdabīgs parks, kas noteikti vilina ar dažādajiem objektiem dabā. Tas ir Eiropas centra muzejs. Šajā modernās mākslas muzejā zem atklātām debesīm atrodas vairāki interesanti vides un mākslas objekti, kas saistoši būs kā lieliem, tā maziem.

Parks dibināts 1991. gadā un to paveicis tēlnieks Gintars Kaross. Parks ir 55 hektārus plašs un tajā atrodamas vairāk nekā 100 skulptūras, kuras radījuši vairāki desmiti mākslinieku.

Parkā var atrast gan interesantas akmens "olas", gan milzu krēslus un neparastus slidkalniņus, gan arī īpašu televizoru kolekciju, kuras tapšanā izmantoti vairāk nekā trīs tūkstoši šo elektrisko ierīču. Kā izceļ tūrisma ceļvedis "Vilnius tourism", lielo televizora kolekciju pamanījuši pat Ginesa pasaules rekordu pārstāvji.

Vairāk informācijas šeit.

Netālu no Kauņas atrodas, kā uzsver "Lithuania Travel" eksperti, atrodas viens no lielākajiem etnogrāfiskās brīvdabas muzejiem Eiropā. Tur var ne tikai uzzināt par Lietuvas etnogrāfiskajiem reģioniem un iepazīt autentiskus mājiņas, bet arī apgūt senos amatus – maizes cepšanu, juvelierizstrādājumu gatavošanu, kā arī veidot kaut ko no māla.

Gandrīz 200 hektāru teritorijā esošais brīvdabas muzejs izveidots 1966. gadā. Šeit var ieraudzīt vēsturiskos Lietuvas sadzīves fragmentus, sākot no pilna izmēra ēkām līdz sīkākajiem, sadzīvē izmantotajiem priekšmetiem. Šī pieredze būs gluži kā ceļojums laikā.

Vairāk informācijas šeit.

Igaunijas brīvdabas muzejs dibināts 1957. gadā, bet savas durvis apmeklētājiem pirmo reizi vēra 1964. gada augustā. Netālu no Tallinas meklējamais brīvdabas muzejs stiepjas vairāk nekā 70 hektāru plašumā un tajā meklējamas 74 ēkas.

Teritorijā izvietotās ekspozīcijas sniedz priekšstatu par to, kā no 18. līdz 20. gadsimtam dzīvoja ļaudis. Teritorijā meklējamas kārtīgam ciemam raksturīgas būves – baznīca, krogs, skola, dzirnavas, ugunsdzēsēju šķūnis, ciema veikals un citas vietas, teikts tūrisma ceļvedī "Visit Estonia". Gluži tāpat teritorijā atrodamas darbnīcas, kurās iespējams apgūt kādus senus amatus – interesanti būs gan lieliem, gan maziem.

Vairāk informācijas šeit.

Muzeja sirds ir vecā ciemata skola, kurā iespējams iepazīties ar izglītības vēsturi sendienās. Tomēr interesanti noteikti šķitīs arī dažādie instrumenti, kas saglabājušies muzejā – tvaika dzinēji, kulšanas mašīnas un daudz kas cits.

Vairāk informācijas šeit.

Juglas ezera krastā, tikai pusstundas brauciena attālumā no Rīgas centra, atrodas Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Gandrīz 90 hektāru platībā iespējams aplūkot vairāk nekā 100 tautas celtniecības objektu, kas stāsta par zemnieku dzīvi Latvijas laukos no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām.

Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Visās apskatāmi autentiski sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums, kas raksturo attiecīgo laika posmu, novadu un mājas saimnieku nodarbošanos.

Vairāk informācijas šeit.

Piejūras brīvdabas muzejs dibināts 1954. gadā, bet apmeklētājiem tas savas durvis pirmo reizi vēris 1962. gadā. Muzeja idejas autors un pirmais direktors Andrejs Šulcs muzejā savācis gan zvejnieku laivas, dzīvojamās un saimniecības ēkas, gan arī izvietojis šaursliežu dzelzceļa vilcienu.

Kā teikts muzeja mājaslapā, šobrīd muzejā iespējams aplūkot vairāk nekā 24 tūkstošus priekšmetu, kas iepazīstina ar Kurzemes piekrastes iedzīvotāju ikdienu un atspoguļo latviešu, lībiešu zemnieku un zvejnieku dzīvi. Raksturīgas ēkas, vējdzirnavas, dūmnami, kūpinātavas, tīklu būdas, Baltijā lielāko enkuru kolekciju un daudz ko citu iespējams apskatīt muzeja teritorijā.

Īpašu uzmanību muzeja apmeklētāju vidū izpelnījies arī Mazbānītis, kuram izbūvēta 1,4 kilometrus gara Riņķa līnija un trīs kilometrus gara Kalna līnija.

Vairāk informācijas šeit.

Šajā sarakstā noteikti var pieskaitīt arī Āraišu Arheoloģisko parku, kas atrodas netālu no Cēsīm. Āraišu arheoloģiskais parks ietver senas, 9 –10. gadsimta dzīvesvietas jeb ezerpils rekonstrukcijas koka apbūves kompleksu, 14. –17. gadsimta viduslaiku pilsdrupas, kā arī akmens un bronzas laikmetu mājokļu ekspozīciju Meitu salā, teikts Cēsu tūrisma ceļvedī.

Āraišu ezerpils celta un apdzīvota 9. – 10. gadsimtā. Tā bijusi seno latgaļu pastāvīgi apdzīvota vieta, kas aizsardzības nolūkā celta ezerā uz saliņas. Tā darināta, pamatojoties uz šeit veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem.

Āraišu pilsdrupas atrodas pavisam netālu no ezerpils. Kvadrātveida kastellas tipa pils ezera pussalā tikusi apdzīvota no 14. gadsimta otrās puses līdz 17. gadsimta sākumam. Pilij ir debespušu virzienā orientēta kvadrāta forma un to no priekšpils atdala aizsarggrāvis, kura paliekas labi izsekojamas arī mūsdienās.

Savukārt uz Meitu salas atrodas daļēji iekārtota akmens laikmeta apmetne ar niedru mājokļiem un zemes krāsnīm zivju un gaļas cepšanai. Tāpat uz salas atrodas bronzas un mezolīta laikmeta mājas.

Vairāk informācijas šeit.